Pensiju indeksāciju pilnā apmērā prasa visām pensijām

PARAKSTĀS. Pašlaik no 10 000 nepieciešamo parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, jau savākti nepilni pieci simti © Lauris Aizupietis/F64

Vēloties panākt, lai pensijas indeksētu pilnā apmērā visiem pensionāriem, Latvijas iedzīvotājs aicina parakstīties par iniciatīvu grozīt pensiju likumu.

Pensiju likums nosaka: gadskārtējā indeksācijā Latvijā atbilstoši inflācijas kāpumam pārskata tikai daļu pensijas, līdz ar to vienam senioram indeksē visu pensiju, otram - daļu no pensijas. Parakstīties par šādu iniciatīvu būtu gatavi seniori, kuru pensijas ir lielākas par piecsimt eiro. Šādas pensijas Latvijā saņem vairāk nekā piektā daļa senioru.

Pensiju indeksāciju nosaka likums “Par valsts pensijām”. Saskaņā ar valdības lēmumu 2022. gadā pensijas plānots indeksēt mēnesi agrāk nekā parasti - 1. septembrī, taču, iespējams, par pensiju indeksāciju vēl lems arī parlaments, pieņemot gala lēmumu, kad un kā pensijas indeksēt. Viens no priekšlikumiem ir pensijas indeksēt vēl mēnesi agrāk, tas ir, augustā. Pagaidām Saeimas darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts, jo vasaras atvaļinājuma laikā ir jāsasauc ārkārtas sēde.

Trim pensionāru grupām indeksē pilnu pensiju

Saskaņā ar pensiju likumu šogad plānots indeksēt valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā tie ir 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tikai trim pensiju saņēmēju grupām pensijas indeksē pilnā apmērā, un tās ir politiski represētas personas, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir zemi. Šāgada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 eiro.

Valsts pensiju indeksācijā tiks izmantoti divi rādītāji: indekss, ko veidos faktiskā patēriņa cenu inflācija par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši), un 50 procenti no apdrošināšanas iemaksu algu summas (nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem.

Tā ir pensionāru diskriminācija

Iedzīvotāju iniciatīvu vietnē “manabalss.lv” iesniegta iniciatīva par pensiju indeksāciju, par ko var parakstīties ikviens. “Vēlos panākt, ka pensijas tiek indeksētas pilnā apjomā visiem pensionāriem,” par iniciatīvas ideju saka tās pieteicējs Baldūrs Apinis. Viņš atgādina, ka šogad tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro, bet tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - šos 534 eiro. “Aicinu novērst netaisnīgu attieksmi pret pensionāriem, kuri saņem par 534 eiro lielāku pensiju.

Šī ir spilgti izteikta diskriminācija pret pensiju saņēmējiem, kuru pensija ir virs 534 eiro. Pensijas apmēru nosaka cilvēka devums sabiedrībai visa mūža garumā, ieskaitot samaksātos nodokļus.

Nav nekāda pamata, indeksējot pensiju, nonivelēt šo mūža devumu, veicot indeksācijas aprēķinu tikai no pensijas daļas. Pensija jāindeksē pilnā apjomā visiem pensionāriem,” saka B. Apinis.

Iniciatīvas iesniedzējs aicina Saeimu veikt nepieciešamos grozījumus, lai šādu diskrimināciju pret senioriem novērstu, un veikt arī pārrēķinus, plānojot valsts budžetu.

“Pārliecība par taisnīgu pensiju un taisnīgu tās indeksāciju ir atbilstīga motivācija godīgi maksāt nodokļus. Sabiedrība, kurā pret senioriem izturas maksimāli godīgi un taisnīgi, ir saliedēta sabiedrība,” uzsver B. Apinis.

23% pensijas virs 500 eiro

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka lielākā daļa senioru saņem pensiju robežās no 300 līdz 500 eiro - 54 procenti no pensionāriem. Tomēr ievērojama daļa saņem pensiju virs 500 eiro - tā ir piektā daļa Latvijas vecuma pensiju saņēmēju. 2022. gadā tie ir 100 640 pensionāru. Ar katru gadu pensionāru skaits, kuru pensija pārsniedz 500 eiro, palielinās. Izpētot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, jāsecina, ka lielākā daļa no senioriem, kuru pensija ir virs 500 eiro, saņem pensijas no 500 līdz 600 eiro, nevis tūkstošus eiro, kā to nereti mēdz minēt.

***

Vecuma pensiju saņēmēju skaits pēc pensijas apmēra (%)

Zem 200 eiro 9,5

200,01-300,00 eiro 12,9

300,01-500,00 54,4

Virs 500,00 23,2

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.