Saeima dod zaļo gaismu agrākai pensiju indeksācijai

PIEŅEM. Saeima ārkārtas sēdē nobalsoja par agrāku pensiju indeksāciju šogad, taču tas bija arī vienīgais priekšlikums, ko Saeimas vairākums atbalstīja © Saeima

Pensiju indeksācija notiks 1. augustā, šādu lēmumu galīgajā lasījumā pieņēmusi Saeima. Tomēr pensiju palielinājumu seniori un cilvēki ar invaliditāti saņems septembrī, kad pensijas un piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas jau indeksētā apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augustu.

Parlamenta deputāti, diskutējot par pensiju likuma grozījumiem, tomēr noraidīja visus citus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām, piemēram, minimālās pensijas bāzes palielinājumu, pensiju piemaksu atjaunošanu un papildu pensijas izmaksu vēl šogad saistībā ar augsto inflāciju. Saeimas opozīcijas deputāti norāda, ka pensiju indeksācija ir tikai viens neliels solis, lai palīdzētu senioriem segt augošās izmaksas.

Vienojas par vienu no 13 priekšlikumiem

Saskaņā ar pensiju likuma grozījumiem pensijas šogad tiks indeksētas divus mēnešus agrāk nekā parasti, tas ir, 1. augustā. Saeima no valdības saņēma likuma grozījumus, kuri paredzēja pensijas indeksēt mēnesi agrāk, septembrī, taču starp Saeimas deputātiem nerimās diskusijas, vai tomēr pensijas nebūtu jāindeksē agrāk. Priekšlikumu indeksēt pensijas jau augustā iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”). Pensiju indeksācijas datums arī bija vienīgais grozījums, par ko Saeimas vairākums, lemjot par pensiju likuma grozījumiem, nobalsoja.

Valdību veidojošo partiju politiķi konsekventi balsoja pret visiem opozīcijas priekšlikumiem, un tie, kuri komentēja savu lēmumu (faktiski tas bija tikai viens Saeimas deputāts no koalīcijas - Krišjānis Feldmans (“Konservatīvie”)), argumentēja to ar lieliem papildus nepieciešamiem finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami pie jebkura grozījuma pensiju likumā. “Neatkarīgā” rakstīja, ka pensiju likuma grozījumiem papildus valdības nolemtajam par pensiju indeksāciju 1. septembrī bija iesniegti 13 priekšlikumi.

Deputāti mētājas ar dzēlīgām piezīmēm

Viens no Saeimas deputātiem, kurš bija iesniedzis visvairāk priekšlikumu, Andrejs Klementjevs, skaidroja, ka mērķis bijis piedāvāt “reālus četrus piecus instrumentus valdošajai koalīcijai, lai viņi izvēlētos formulu, palīdzot cilvēkiem”. “Mēs nerunājam par to, ka mums vajag pielikt pie pensijām. Diemžēl. Mēs runājam par kompensāciju tam, kas notiek šodien pārtikas veikalu plauktos,” sacīja deputāts. Viens no viņa priekšlikumiem bija mainīt indeksācijas kārtību, nosakot pārtikas un preču grozu tieši senioriem, jo tām lietām, ko patērē seniori, piemēram, pamata pārtikas preces, inflācija kāpusi visstraujāk. Starp priekšlikumiem bija arī ierosinājumi palielināt minimālās pensijas bāzi, piešķirt pensiju piemaksas arī tiem senioriem, kuri pensijā aizgājuši, sākot no 2012. gada, izmaksāt šogad senioriem vēl vienu pensiju un citi. Nevienu citu priekšlikumu Saeima neatbalstīja.

Deputāts K. Feldmans (“Konservatīvie”) izteicās, ka priekšlikumus koalīcijas deputāti uzlūko ļoti nopietni, jo vienmēr esot jādomā par finansējuma avotu, kas no deputāta teiktā acīmredzot ļauj secināt, ka citi politiķi par to nedomā. K. Feldmans arī minēja, ka šogad paredzētā indeksācija būšot lielākā, kāda jebkad bijusi. “Arī vidējā pensija tā rezultātā valstī orientējoši pieaugs... pat varbūt pārsniegs 500 eiro mēnesī. Arī tas būs rekordliels apmērs, kā būs pieaugusi vidējā pensija,” visai optimistiski runāja deputāts.

Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kura priekšlikumus Saeima arī neatbalstīja, norādīja, ka “valda patoss, ka tagad indeksēsim ātrāk, ar to atrisināsim pensionāru problēmas, taču tā nav, jo jau vismaz pusgadu aug dzīves dārdzība, tas pensionāriem netiek kompensēts”. Pēc deputāta domām, indeksēt pensijas, kuru pirktspēja kritusies inflācijas dēļ, ir pareizs lēmums, taču tas ir tikai pussolītis, lai atbalstītu pensionārus šajā grūtajā situācijā. “Ar vienu vai divus mēnešus ātrāku indeksāciju pensionāru dzīve netiks būtiski uzlabota,” teica V. Valainis.

ATBALSTA. Saeima atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides priekšlikumu pensijas indeksēt augustā, bet izmaksāt septembrī / Saeima

Runājot par gadiem diskutētu jautājumu - pensiju piemaksas, arī šoreiz opozīcijas priekšlikumu šīs piemaksas atjaunot Saeima nepieņēma, taču, kā izteicās Andris Skride, Sociālo un darba lietu komisijā šis jautājums par piemaksām ir vairākas reizes skatīts, taču esot zināms, ka Labklājības ministrija to noteikusi kā savu prioritāti nākamā gada budžeta kontekstā. “Mēs ceram, ka valdība atbalstīs šo Labklājības ministrijas priekšlikumu faktiski nākamā gada budžetā, jo arī komisijas deputātu ieskatā šis jautājums, kā ir to norādījusi Satversmes tiesa, ir jārisina,” uzsvēra A. Skride.

Pensijas indeksēs augustā, izmaksās septembrī

Kāda tad būs indeksācija šogad? Labklājības ministrija skaidro, ka valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā - 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, šogad tiks indeksēts divus mēnešus agrāk nekā parasti - 1. augustā, bet indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju.

Tas nozīmē, ka

augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā jeb indeksētā apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augustu.

Labklājības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir uzsākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu un atbilstoši jaunajam regulējumam nodrošinātu indeksēto pensiju izmaksu septembrī.

Indeksu aprēķinās līdz 1. augustam (iepriekšējos gadus tas bija zināms augusta pirmajā nedēļā) un indeksa aprēķinā izmantos faktisko patēriņa cenu izmaiņas jeb inflāciju par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Tāpat kā iepriekšējās indeksācijās, arī šogad kārtība saglabāsies tāda pati, proti, papildus inflācijai pensijas pārrēķinā ņems vērā algas pieauguma procentus - jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pieaugums gaidāms. Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra. Pensiju indeksācijā no 1. augusta tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas pārskatāmas atbilstoši vispārējai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai.

Precīzus indeksus Labklājības ministrija paziņos līdz augustam, kas pensiju saņēmējiem ļaus skaidrāk saprast, cik tad liels pensijas pielikums gaidāms septembrī.

Kā indeksēs pensijas?

Valsts pensijas indeksēs 1. augustā, bet indeksēto daļu izmaksās kopā ar septembra pensiju

Valsts pensiju indeksācijā 2022. gada 1. augustā izmantos indeksu, ko veidos:

  • faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un
  • 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem.

Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:

  • 60% - ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;
  • 70% - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
  • 80% - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Avots: Labklājības ministrija

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.