Ziņojums ANO: veselīgi nodzīvoto gadu skaits iedzīvotājiem Latvijā samazinās

ZIŅOJUMĀ Latvija uzsvērusi pozitīvākās lietas veselības aprūpē, kritiskos punktus acīmredzot atstājot apspriešanai Latvijā © ANO

Latvija aizvadītajā nedēļā ASV, Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa politikas forumā iepazīstināja pasaules sabiedrību ar ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. “Laba veselība” – tā nosaukta viena no ziņojuma sadaļām, kurā eksperti vērtējuši sasniegto veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā desmit gados.

Ko Latvija ANO stāstīja par veselības aprūpes situāciju mūsu valstī? No ziņojuma izriet, ka vairākos punktos saistībā ar veselību Latvijā panākts būtisks progress, piemēram, veselības aprūpes pieejamībā.

Apkopo desmit gados sasniegto

Latvija ANO prezentējusi otro ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. Ziņojums sagatavots Pārresoru koordinācijas centra vadībā, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norādījis, ka “Latvijai ir labi sasniegumi miera, tiesiskuma un spēcīgu institūciju jomā, tāpat pēdējos gados palielinājies sniegtais atbalsts pasaules valstīm ar zemiem attīstības rādītājiem”. Savukārt starp Latvijas lielākajiem izaicinājumiem ir joprojām augstais ienākumu nevienlīdzības līmenis starp cilvēkiem un reģioniem Latvijā un nabadzības riska pieaugums, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

“Neatkarīgā” pēta, kā ziņojums atspoguļo sasniegumus un uzlabojumus veselības aprūpē, jo “laba veselība un labklājība” ir viens no attīstības mērķiem. Ziņojumā sacīts, ka “pieejama un efektīva veselības aprūpe ir viens no būtiskākajiem pēdējo desmit gadu izaicinājumiem”. Svarīgi, lai cilvēki paši rūpētos par savu veselību, bet valsts palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, uzsver ziņojuma autori. Lai to sasniegtu, Latvija apņēmusies palielināt ārstu un medmāsu skaitu, samazināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši bērniem. Īpaša uzmanība tuvākajos gados tiks pievērsta psiholoģiskajai un emocionālajai labklājībai, mazinot riskus pēc pārciestām krīzēm, kā arī nodrošinot atbalstu, lai līdz tām nenonāktu. Augsto priekšlaicīgo mirstību eksperti skaidro ar smēķēšanu un alkohola lietošanu, kā arī ārējo cēloņu izraisītu nāves gadījumu skaitu (avārijas, pašnāvības). Vēl Latvija ziņojumā raksturota kā valsts, kas ziedo Covid-19 vakcīnas partnervalstīm.

Sasniegumi vai notikušās izmaiņas kādā no jomām ziņojumā vērtētas ar “1” (būtisks progress, izmaiņu tendence pilnībā atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķim), “0” (nelielas pozitīvas vai negatīvas izmaiņas) un “-1” (būtiskas negatīvas izmaiņas, izmaiņu tendence pretēja ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanai).

VADĪTĀJA. Latvijas delegācijas vadītāja, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece norādījusi, ka, domājot par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, mums jāņem vērā gan Covid-19 ietekme, gan Krievijas īstenotā militārā uzbrukuma Ukrainai ietekme / ANO

Kādi ir Latvijas sasniegumi veselības aprūpē?

Ziņojumā kā Latvijas sasniegumi veselības aprūpes jomā ir norādīts, piemēram, ka bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam pēdējos desmit gados ir samazinājusies; saslimstība ar infekcijas slimībām Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies, izņemot atsevišķas slimības un jaunas infekcijas, piemēram, Covid-19. Tāpat samazinājies kopējais abortu un mākslīgo abortu skaits, kā arī dzemdību skaits pusaudzēm.

Daļēji pozitīvi novērti atsevišķi panākumi, kur rādītāji uzlabojas, bet joprojām nav pietiekami labi. Tas attiecas uz mātes mirstību ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ - tā ir mainīga un joprojām augstāka nekā vidēji Eiropā. Tāpat priekšlaicīga mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir mazinājusies, taču Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības valstīm ar augstākajiem pašnāvības rādītājiem. Arī absolūtā alkohola patēriņš cilvēkiem darbspējas vecumā ir samazinājies, taču joprojām ir augstāks par vidējo patēriņu Eiropas Savienībā. Secināts, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits būtiski nemainās.

Kā galveno statistisko rādītāju Latvija ziņojumā iekļāvusi rādītāju par potenciāli zaudētiem mūža gadiem līdz 64 gadu vecumam, un, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, šis rādītājs lēnām uzlabojas, proti, zaudēto mūža gadu paliek mazāk, cilvēki teorētiski dzīvo veselīgāk. Paskatīsimies sīkāk datus: salīdzinot tos par pēdējiem desmit gadiem, saprotams, ka lielākajā daļā rādītāju Latvijai būs pozitīva dinamika, jo tieši pēdējos gados veselības aprūpei arī atvēlēts visvairāk finansējuma un salīdzinājumā ar laiku pirms gadiem veselības aprūpe tomēr ir lielāka prioritāte. Taču jāņem vērā, ka atskaites punkts ir zems, un būtu dīvaini, ja Latvijai nebūtu nekādu sasniegumu.

Neatkarīgā

Rādītāji uzlabojas, bet dzīvo mazāk veselīgu gadu?

Pēdējo desmit gadu laikā samazinājusies ne tikai novēršamā mirstība, bet arī cilvēku īpatsvars, kuri nevarēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus - no 15 uz pieciem procentiem. Tāpat samazinājušies tiešie maksājumi veselības aprūpē - no 42 uz 36 procentiem. Tas ir maksājumu īpatsvars, kas cilvēkiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, jāveic pašiem. Šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Lai arī tieši maksājumi par veselību ir samazinājušies, mājsaimniecību izdevumu īpatsvars veselībai no visiem izdevumiem ir palielinājies - līdz 7,1 procentam.

Pozitīva ziņa - palielinās vidējais mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm, tomēr tajā pašā laikā vēl svarīgāka ziņa ir par veselīgi nodzīvotiem gadiem, un to skaits samazinās. Sievietes vidēji veselīgi nodzīvo 53 gadus no sava mūža (iepriekš 56 gadus), bet vīrieši - 52 gadus (iepriekš 54). Ar ko tas būtu izskaidrojams, ziņojumā atbildes nav. Tā kā ziņojums atspoguļo periodu līdz 2020. gadam, Covid-19 vainot šajā situācijā īsti nevar.

Taisnība - ir samazināta kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cena un pacientu līdzmaksājumi, tomēr pacientu organizācijas jau nogurušas atgādināt, ka virknei diagnožu pacientu līdzmaksājumi tā arī nav atjaunoti tādā līmenī, kāds bija pirms iepriekšējās krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Viens plāns pēc otra

Ziņojumā iekļauts arī īss izklāsts par Latvijas rīcības politiku. Lai turpinātu uzlabot cilvēku veselību, Latvija no 2021. gada papildus apņemas uzlabot iedzīvotāju psihisko veselību, stiprināt iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību dažādās krīzes situācijās. Tāpat Latvija apņemas uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā. Te jāņem vērā, ka valdība šogad ir apstiprinājusi onkoloģijas plānu, kura ieviešana ļoti lielā mērā būs atkarīga no piešķirtā finansējuma. Jāsecina, ka apņemšanās ir, jāsagaida rīcība un plāna īstenojums.

Ziņojumā arī norādīti vairāki plāni, vadlīnijas, tā saucamās jaunās politikas, kuras Latvija apņēmusies izstrādāt. Visas nemaz nav iespējams uzskaitīt, piemēram, izstrādāt jaunu pacientu aprūpes standartu un prakšu darbības modeli ģimenes ārstiem; izstrādāt plānus psihiskās veselības, onkoloģijas un reto slimību jomā, kā arī HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai, sagatavot profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanā un vēl virkni citu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.