Prasa Covid-19 sertifikātu, ko nevar iegūt

NESADARBOJAS. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vairs nav sadarbspējīgu sertifikātu, jo, atceļot ārkārtas situāciju, atcēla arī derīguma termiņu sertifikātiem, kuri tagad vienkārši vairs nestrādā © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pāris mēnešu laikā Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti nonākuši aizmirstībā, jo praktiski neviens tādus ne prasa, ne uzrāda, ne arī seko šo sertifikātu sadarbspējai.

Tomēr cilvēki, kuriem nav šāda - derīga - sertifikāta, kādā brīdī var nonākt nepatīkamā situācijā.

Ārstniecības iestādēm ir tiesības prasīt pacientam uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ja cilvēks vēlas saņemt ambulatoru ārsta konsultāciju. Par šādu faktu “Neatkarīgajai” pastāstīja laikraksta lasītāji, un to nenoliedz Nacionālais veselības dienests. Tiesa, iestāde uzsver, ka atteikt sniegt medicīnisko palīdzību cilvēkam bez sertifikāta nedrīkstot.

Sertifikāts, ko neprasa, bet jābūt

Atceļot ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju, faktiski zuda vajadzība pēc Covid-19 sertifikātiem, jo tos vairs nepieprasīja. Līdzīgi notika ar masku valkāšanu publiskās vietās. No pirmā jūlija sertifikāts nav nepieciešams izglītības darbiniekiem. Pavasarī, kad valdība izlēma šo jautājumu, tā noteikumos saglabāja tiesības darba devējam izvērtēt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai un noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts ir nepieciešams.

Medicīnas iestādēs tika saglabāta un joprojām ir obligāta prasība nēsāt masku, bet šādas prasības nav attiecībā uz vakcinēšanās sertifikātu. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” pastāstīja vairāki pacienti, kuriem bijusi nepieciešama ambulatora konsultācija vai izmeklējums medicīnas iestādēs, reģistrējoties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, viņiem prasīts pēc sadarbspējīga sertifikāta. “Es ātri paskatījos, līdz kuram datumam man šis sertifikāts ir spēkā, par laimi, izrādījās, ka ir vēl divas nedēļas derīgs,” stāsta Linda. Ārstniecības iestādē sertifikātu uzrādīt nepieprasīja, bet esot piekodinājuši, ka tādam jābūt.

Šādu informāciju pašlaik redz daudzi Latvijas iedzīvotāji, ieejot vietnē covid19sertifikats.lv un apskatoties savus datus. / Ekrānšāviņš

Ekrānšāviņš

Pacients jāārstē arī bez sertifikāta

Covid-19 vakcinēšanās sertifikātu cilvēki varēja saņemt, veicot pilnu vakcinācijas kursu, tas ir, primāro vakcināciju, kā arī vēlāk - jau balstvakcināciju. Daudziem cilvēkiem, kuri pabeiguši primārās vakcinācijas kursu vai izslimojuši, sertifikāta termiņš vai nu jau ir beidzies, vai drīzumā varētu beigties. Saņemt nākamo vakcīnu tieši mērķim - pagarināt sertifikāta derīguma termiņu - nevar, balstvakcīnas pašlaik tiek ieteiktas tikai riska grupām. Turklāt, kad atcēla ārkārtas situāciju, atcēla arī sertifikātu šos derīguma termiņus. Kāpēc tad veidojas situācija, kad kādā no iestādēm jautā pēc Covid-19 sertifikāta?

Nacionālā veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa “Neatkarīgajai” stāsta, ka atbilstoši valdības noteikumiem

“katrai ārstniecības iestādei ir tiesības noteikt savu epidemioloģiskās drošības plānu, līdz ar to epidemioloģiskās drošības prasības var variēt starp ārstniecības iestādēm”.

Tomēr pašlaik Covid-19 sertifikāta neesamība nedrīkstētu būt par pamatu, lai nesniegtu medicīnisku pakalpojumu.

“Ārstniecības iestādei, nosakot epidemioloģiskās drošības pasākumus, pakalpojumu sniegšanā jābūt samērīgumam, neierobežojot pakalpojumu pieejamību konkrētām pacientu grupām,” skaidro Ginta Ozoliņa. Nacionālais veselības dienests norāda uz citiem alternatīviem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas “instrumentiem”, ko medicīnas iestādes pašlaik var izmantot, lai samazinātu Covid-19 izplatības risku. Tie ir, piemēram, testa pieprasīšana pacientam pirms ierašanās vai testēšanas nodrošināšana pirms pakalpojuma saņemšanas un pakalpojuma nodrošināšanas laikā (to izmanto stacionārā), kā arī individuālo aizsarglīdzekļu lietošana, distances un higiēnas prasību ievērošana un citi. Tātad prasīt sertifikātu drīkst, bet, ja tāda pacientam nav, atteikt sniegt veselības pakalpojumu nedrīkst.

Slimību profilakses un kontroles centrs pašlaik neiesaka masveida otro balstvakcināciju visai sabiedrībai. Tas tiek rekomendēts tikai riska grupām - hronisku slimību pacientiem un cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem. Centra speciāliste Ilze Arāja saka: Covid-19 sertifikāts pašlaik tiešām nav obligāti nepieciešams, taču arī viņa, līdzīgi kā Nacionālais veselības dienests, norāda, ka iestādes var prasīt šādu sertifikātu, jo ir tiesīgas noteikt savus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Piemēram, pavisam drīz, visticamāk, arvien vairāk iestāžu ieviesīs atkal prasību lietot sejas aizsargmaskas, ņemot vērā straujo Covid-19 izplatību.

Vakcinēs rudenī

Kopumā runājot par vakcināciju, epidemiologi iesaka to turpināt. Ja cilvēks nav vakcinējies nevienu reizi, noteikti ir jāveic primārā vakcinācija, jo dati par smagi saslimušajiem un stacionētajiem pacientiem labi parāda risku nevakcinētajām personām saslimt smagi. Ja primārā vakcinācija sākta, ir noteikti jāpabeidz vakcinācijas kurss. Tāpat vajadzētu saņemt pirmo balstvakcīnu tiem, kuriem tā ir nepieciešama un rekomendēta, piemēram, senioriem. Pensionāriem pašlaik jau tiek ieteikta otrā balstvakcīna. Aktuāls ir jautājums, kur saņemt vakcīnas, ja liela daļa vakcinācijas punktu ir slēgti. Ilze Arāja iesaka vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu, kā arī apskatīt manavakcina.lv, kur var redzēt arī savu situāciju ar vakcināciju un ieteikumus.

Kādi būs vakcinācijas pret Covid-19 jaunie ieteikumi visai sabiedrībai, pašlaik konkrēti nav zināms. “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tie varētu būt augusta beigās, bet vakcinācija plašākā apmērā varētu sākties septembrī.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais