Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) izvairās atbildēt uz konstruktīviem jautājumiem par spēju realizēt viņam likumīgi deleģēto valsts varu, konkrēti, par spēju politiski pārvaldīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un atklāt sabiedrībai savu redzējumu, kas būtu jādara, lai kaut vai mazinātu priekšnoteikumus skandāliem viņa pārziņā esošajās nodokļu un muitas struktūrvienībās.
Līdzīgi kā premjers Krišjānis Kariņš izvairās no publiskām debatēm ar politiskajiem konkurentiem, arī viņa partijas biedrs J. Reirs izvairās sabiedrībai skaidrot par spēju politiski pārvaldīt viņam uzticēto nozari, precīzāk, vienu no tās atzariem - VID.
Aizvadītājā svētdienā TV3 no jauna uzjundīja neseno korupcijas skandālu VID, norādot, ka kukuļa izspiešanas lietā varētu būt iesaistīti arī “Attīstībai/Par!” politiķi. TV skatītājiem tika vēstīts, ka apsūdzību safabricēšanā un mēģinājumā no kokrūpnieka, “Stiga RM” īpašnieka Andra Ramoliņa izspiest 100 000 eiro kukuli darbojušās VID amatpersonas, taču pasākumu kopumā orķestrējis kāds politiķis. Jaunus apgriezienus uzņēmušais skandāls raisījis diskusijas arī sociālajos tīklos. Piemēram, žurnāliste Agnese Margēviča tviterī norāda: “Jaunzemi [tagadējo VID ģenerāldirektori, red.] amatā ielika kā APAR cilvēku ar argumentu, lai amatā nenonāk JKP kandidāte Kārkliņa-Ādmine brīdī, kad VID politiskais pārraugs JV bija ļoti vāja. Situācija ir stipri mainījusies plus šis pasūtījuma skandāls ir pārāk kliedzošs, lai Reirs turpinātu nerīkoties.”
“Neatkarīgā” jau 29. augustā caur ministrijā strādājošajām atbildīgajām personām sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos uzrunāja finanšu ministru, lūdzot klātienes interviju par notiekošo VID. Pēc vairākkārtējas rakstiskas sazināšanās 5. septembrī saņēmām atbildi, ka ministrs esot ļoti aizņemts, un šī iemesla dēļ tika izteikts lūgums jautājumus nosūtīt rakstiski. Šādu iespēju izmantojām un rakstiskos jautājumus ministram nosūtījām. Lai arī atbilde tika solīta, to līdz šim brīdim tā arī neesam sagaidījuši.
Ministram nosūtījām zemāk lasāmos jautājumus, uz kuriem joprojām gaidām ministra atbildes.
Šā gada 24. augustā kārtējo reizi tika aizturētas VID amatpersonas. Šādas aizturēšanas un aizdomās turētās personas statusa piemērošanas VID darbiniekiem notiek visai regulāri. Tas, protams, liecina par VID Iekšējās drošības pārvaldes, KNAB, prokuratūras un citu tiesībsargājošo institūciju darbu. Vienlaikus tas vedina domāt, ka VID struktūrās varētu būt izveidojusies kukuļu ņemšanas kadru kalve. Kāds ir Jūsu redzējums?
19. augustā kļuva zināms, ka Augstākā tiesa ierosinājusi kasācijas tiesvedību lietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu apsūdzēts bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Šā gada 5. jūlijā kļuva zināms, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kādreizējam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājam Andrim Ābolam par neizpaužamu ziņu izpaušanu piespriedusi nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem. Līdzīgas apsūdzības pirms tam izvirzītas vēl vairākiem VID struktūru darbiniekiem. Vai neizpaužamu ziņu izpaušana līdzīgi kā kukuļņemšana ir sistēmiska parādība?
Pieļauju, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanas tendenci esat pārrunājuši ar savu padomnieku profesionāli slepenas informācijas glabāšanā Kasparu Čerņecki un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Vai slepenās informācijas tīkotāji ir vienkāršie uzņēmēji, darbarūķi, vai starp tiem ir arī ārvalstu slepeno iestāžu pārstāvji vai to deleģētas personas?
Esat identificējuši ārvalstu slepeno dienestu interesi par muitas un citiem VID struktūrvienību rīcībā esošajiem datiem? Vai kādu interesentu ir izdevies arī aizturēt?
Šā gada 27. jūnijā kļuva zināms, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar citu VID struktūrvienību un KNAB aizturējusi piecas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas un trīs privātpersonas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, nelikumīgu akcīzes preču apriti lielos apmēros personu grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju - veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas divos kriminālprocesos. Šāda noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija jau vedina domāt, ka daļa VID darbinieku visai cieši saistīti ar organizēto noziedzību. Vai arī šāda veida noziedzīgie nodarījumi kļuvuši par ierastu praksi VID darbā?
9. jūnijā parādījās ziņa, ka VID pēc korupcijas skandāla atlaisto muitnieku Aināru Lipski atjaunos darbā tikai pēc finanšu ministra Jāņa Reira rīkojuma. Lipskis bija viens no tiem 29 muitniekiem, kurš iekrita tiesībsargu nagos pērn 23. martā veiktajās kratīšanās Terehovas muitas kontroles punktā. Cik noprotams, Lipskis ticis cauri ar vieglu izbīli, jo pie viņa skapītī atrasti vien pieci eiro, kas teorētiski nu nekādi nevar būt kukulis. 20 viņa kolēģi sēdās uz apsūdzēto sola. Kāds šobrīd ir sausais atlikums no pērn veiktajām aizturēšanām Terehovā?
Kāds ir lielākais un kāds ir mazākais VID struktūrvienību darbinieku pieņemtais kukulis? Kas ietekmē kukuļu apjomus - inflācija, darbinieku kontroles mehānismi, kravu plūsmu intensitāte? Vai tiek fiksētas kukuļa apjoma svārstības?
Šā gada 8. jūlijā stājās spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru bijušajam VID vecākajam muitas uzraugam Arvilam Pastaram piespriests septiņu mēnešu cietumsods par 154 441 eiro laimesta nenorādīšanu deklarācijā. Vai tas ir vienīgais VID darbinieks - lielo laimestu laimētājs?
Šā gada 9. jūnijā Finanšu ministrijā tapa rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu VID saistībā ar rotāciju neveikšanu. Dienesta pārbaudes mērķis esot bijis noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, neveicot VID struktūrvienību, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības, rotācijas. Kāds šobrīd ir uzsāktās pārbaudes rezultāts? Vai tās mērķis ir sasniegts?
Kādas pašreiz ir Jūsu attiecības ar VID ģenerāldirektori?
Jūs ministra krēslā nonācāt 2019. gada 23. janvārī, bet Ieva Jaunzeme 2019. gada 11. februārī. Varam teikt, ka Jūs Jaunzemes kandidatūru saņēmāt mantojumā no vecās valdības. Cik svarīga vai nesvarīga ir finanšu ministra un VID ģenerāldirektora savstarpējā sapratne un spēja sadarboties?
Jūs kā par nozari atbildīgais ministrs ilgstoši publiski esat kritizējis VID un tā vadītājas darbu. Kāpēc nekas nemainās? Jums pietrūkst likumisku iespēju kaut ko ietekmēt?
Vai tas ir pareizi, ka aizejošajai valdībai ir iespēja nākamajai valdībai atstāt mantojumā savus kadrus vadošos amatos?
Pēc “pietiek.com” informācijas, viens no 24. augusta VID amatpersonu kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros aizturētajiem ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora, ģenerāļa Kaspara Podiņa uzticamības persona - pārvaldes augsta ranga darbinieks Intars Štālbergs. Vai ir pamats runāt par draudzīgiem darbinieku grupējumiem VID, par VID astoņkāji?
Saistībā ar spēju ietekmēt VID lēmumus bieži tiek pieminēts politiķa Edgara Jaunupa vārds. Vai tā varētu būt patiesība?
Kādi pasākumi būtu jāveic, lai VID struktūrvienībās apsīktu likumpārkāpumi - jāmaina vadība vadības vietnieki struktūrvienību vadītāji?
Pēc prokuroru Dženas Andersones un Kaspara Andruškina publiski stāstītā, pērn martā Terehovas robežkontroles punktā aizturētie muitnieki no autovadītājiem ņemtos kukuļus slēpuši zem formastērpu uzplečiem un dienesta skapīšos, kukuļi slēpti formastērpos, piemēram, speciāli izšūtā kabatiņā un zem formastērpa uzplečiem, nauda slēpta dienesta lukturīšos, muitas administratīvās ēkas ģērbtuvē izveidotas naudas slēptuves, viena maiņa apģērbu skapītī naudu likusi cepurē, bet otra muitnieku maiņa naudu slēpusi speciāli izveidotā slēptuvē aiz skapīša, slēptuve pie skapīša piestiprināta ar magnētiem. Tas viss izklausās sirsnīgi un prozaiski. Jums viens no padomniekiem ir tautā iemīļotais dzejnieks un mūziķis Guntars Račs. Otrs padomnieks tautā pazīstams mūziķis Ints Dālderis. Vai nebūtu lietderīgi beidzot rast iespējas sacerēt mūziklu par muitnieku veiksmēm un neveiksmēm, piemēram, “Muitā ripo kukulītis”?
