Slimnīcām ziemā nepietiks naudas

SALS? Vai apkures sezonā slimnīcas varēs nodrošināt adekvātu temperatūru, siltu ūdeni, ēdienu, ja jau tagad finansējums ir samazināts? © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.

“Slimnīcas paļāvās uz Veselības ministrijas mutiskajiem solījumiem un aicinājumu pandēmijas laikā pārorientēt gultas vietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, bet tagad sanāk, ka par savu atsaucību esam tikuši sodīti,” “Neatkarīgajai” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Slimnīcas jūtas nodotas

Slimnīcu biedrībā pastāstīja, ka lielākā daļa slimnīcu ir saņēmušas informāciju no Nacionālā veselības dienesta par finansējumu 2022. otrajam pusgadam, kas paredz būtisku finansējuma samazināšanu tieši pirms apkures sezonas sākšanās. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka finansējums samazināts nepamatoti un, aprēķinot pirmajā pusgadā aprūpēto pacientu skaitu, netika ņemts vērā tas, ka slimnīcas, atsaucoties Veselības ministrijas aicinājumam, pārorientēja savas gultas vietas Covid-19 pacientu ārstēšanai. Slimnīcas paļāvušās Veselības ministrijas solījumiem.

“Pārrēķinātais finansējums ir ne tikai nepamatoti samazināts, bet arī rada draudus mums vispār nodrošināt slimnīcu ikdienas pakalpojumus un kvalitatīvu pacientu aprūpi, ņemot vērā apkures sezonas sākšanos un gaidāmo izmaksu kāpumu,”

saka Jevgēņijs Kalējs.

Slimnīcu biedrība skaidro, ka finansējums slimnīcām otrajam pusgadam parasti tiek aprēķināts saskaņā ar valdības noteikumiem, kas ņem vērā pirmajā pusgadā ārstēto pacientu skaitu. Tomēr šie noteikumi ir izstrādāti vēl pirms pandēmijas un tajos nav ņemts vērā tas, ka slimnīcām 2022. gada pirmajā pusgadā bija ierobežotas vai aizliegtas iespējas sniegt plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.

Sagaida pārrēķinu, jo citādi nevarēs sniegt aprūpi pacientiem

“Neskatoties uz to, Nacionālais veselības dienests, rēķinot finansējumu otrajam pusgadam, nav ņēmis vērā pandēmijas ierobežojumus, turklāt aprūpēto pacientu skaitā nav iekļauti Covid-19 pacienti,” uzsver Slimnīcu biedrības vadītājs.

“Slimnīcām tiek pārmesta nespēja izpildīt solījumu par 80 procentu pacientu ārstēšanu, lai gan Veselības ministrija mums bija uzlikusi par pienākumu aizvērt 35 procentus no slimnīcu gultām Covid-19 ārstēšanai,” saka Jevgēņijs Kalējs. Slimnīcas bija rēķinājušās ar finansējumu atbilstoši faktiski paveiktajam darba apjomam pirmajā pusgadā un gaida no Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pēc iespējas ātrāku finansējuma otrreizēju un precīzu pārrēķinu, lai var nodrošināt pacientiem ārstniecības pakalpojumus.

Slimnīcas strādājušas mazāk?

Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka izmaiņas finansējuma apjomā nav saistītas ar Covid-19 pacientu aprūpi, jo to ārstēšana visām slimnīcām tiek apmaksāta papildus iepriekš plānotajam gada finansējumam, ko saskaņā ar normatīvo regulējumu dienests periodiski pārskata. “Vērtējot katras slimnīcas iepriekš noslēgtā līguma izpildi, izveidojusies situācija, ka lielā daļā slimnīcu pirmajā pusgadā ārstēts mazāks pacientu skaits, nekā tas bija plānots līgumā, kas noslēgts gada sākumā.,” stāsta dienesta speciāliste Sintija Gulbe. “Ja pacientu skaits ir mazāks nekā 80 procenti no plānotā, tad līgumā noteiktais finansējums un plānotais pacientu skaits tiek samazināts.”

Vēl Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka ar katru slimnīcu tiek meklēti individuāli risinājumi, lai valsts budžeta līdzekļus izlietotu pēc iespējas efektīvāk. Tas nozīmē - lai rūpētos par slimnīcu vajadzībām, bet vienlaikus arī pacienti varētu saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Paredzēts, ka daļu neizmantotā slimnīcu finansējuma novirzīs, lai pārskatītu pakalpojumu tarifus, kā arī ambulatoro pakalpojumu apmaksai, kas sniegti lielākā apjomā, nekā iepriekš plānots. Vismaz Nacionālais veselības dienests uzskata, ka tas uzlabos valsts apmaksātu speciālistu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu un citu ambulatoro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Pēc fakta, ka slimnīcām finansējums atsevišķos gadījumos samazināts, dīvaini gan izklausās jau nākamā piebilde: “šobrīd, kad slimnīcām izdevumi pieaug, Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija meklē ātrus risinājumus, lai izdevumus kompensētu.”

Vēl joprojām nav zināms - kā palīdzēs segt apkuri

Straujais un neparedzamais energoresursu kāpums var negatīvi ietekmēt slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. “Lai arī savlaicīgi plānota ziemas sezona un slimnīcas darījušas visu iespējamo, lai tai sagatavotos, jaunais un negaidītais finansējuma samazinājums situāciju sarežģī vēl vairāk un padara kritisku,” spriež Slimnīcu biedrībā.

Neatkarīgā” jau rakstīja, ka, saskaņā ar Veselības ministrijas apkopotajiem datiem par slimnīcu izdevumiem saistībā ar straujo energoresursu un citu preču izmaksu kāpumu, ārstniecības iestādēm visā Latvijā būs nepieciešams atbalsts. Izmaksas kāpušas un vēl turpina kāpt - slimnīcu uzturēšana, saskaņā ar prognozēm, augs par 450 procentiem. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins norāda, ka pašlaik ministrija turpina apkopot datus, pievienojot jaunāko informāciju par septembri, lai sagatavotu ziņojumu valdībā. Veselības ministrijā teic, ka ir nepieciešams politisks lēmums, vai un kādas izmaksas valdība palīdzēs nosegt. Visticamāk, ziņojumā tad tiks iekļauti arī dati jau par oktobri. No Veselības ministrijā teiktā izriet, ka pagaidām valdība arī konceptuāli nav vienojusies par risinājumu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.