No vēstuļbumbām dienesti pasargāšot, taču aicina nezaudēt modrību

© Neatkarīgā

Arī Latvija nav pasargāta no mēģinājumiem sarīkot vēstuļbumbas sprādzienus līdzīgi kā Ukrainas vēstniecībā Madridē, kurā ievainojumus guva viens cilvēks. Atbildīgie dienesti mierina, ka tiekot veikti visi preventīvie pasākumi, un aicina iedzīvotājus arī pašiem nezaudēt modrību.

“Latvijas pasta” drošības metodes

“Latvijas pasts” sūtījumu apstrādes un virzīšanas procesā izmanto gan rentgena, gan sprādzienbīstamo daļiņu, gan arī ķīmisko elementu kontroles iekārtas. Turklāt pastāv arī papildu drošības barjeras. Kā norādīja a/s “Latvijas pasts” Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa, “attiecībā uz ienākošo sūtījumu kontroli primārās pārbaudes veic tās valsts pasta uzņēmums vai cita pārbaudes institūcija, piemēram, lidostas drošības dienests, no kura šie sūtījumi tiek izsūtīti. Visi sūtījumi jebkurā valstī pirms izvietošanas uz gaisa kuģiem tiek rūpīgi pārbaudīti, lai neradītu riskus pārvadāšanas laikā, kā arī nodrošinātos pret to, ka pasta sūtījumos tiktu pārvadāti kādi aizliegti priekšmeti vai vielas.”

Kā vēl vienu sūtījumu kontroles papildu nodrošinājumu G. Vārpa minēja VID Muitas dienesta darbību, kurā izmantojot gan rentgena aparātus, gan citas metodes.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka bez “Latvijas pasta” valstī darbojas vismaz desmit komersanti, kas arī veic sūtījumu piegādi, izmantojot tā saucamos pakomātus.

Sadarbojas ar policiju, apmāca darbiniekus

“Lai novērstu potenciālu apdraudējumu un nelikumīgu preču apriti, uzņēmumu regulāri apmeklē Valsts policijas pārstāvji, arī kinologi, kuri veic gan profilaktiskas, gan mērķtiecīgas pārbaudes. Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķi sūtījumi tiek izņemti, pamatā nelikumīgu preču aprites dēļ,” “Neatkarīgajai” norādīja pakomātu tīklu apkalpojošā uzņēmuma “Omniva” komunikācijas un ilgtspējas vadītājs Jānis Andžāns. Viņš skaidroja, ka par teroristiska rakstura sūtījumiem viņa rīcībā informācijas nav, kā arī piebilda, ka uzņēmumam nav tiesību patvaļīgi vērt vaļā sūtījumus, tādēļ pieaicināt tiesībsargājošās iestādes iespējams tikai tad, ja var acīmredzami identificēt pārkāpumus sūtījumu saturā - tikai šādās situācijās tiek piesaistīta attiecīgā tiesībsargājošā institūcija. Atbilstoši arī ik gadu gan šādām situācijām, gan arī rīcībai dažādu krīžu gadījumos tiekot veiktas arī uzņēmuma darbinieku apmācības.

Valsts drošības dienestam speciālas instrukcijas

“VDD pastāvīgi seko līdzi terorisma draudu tendencēm un ar drošību saistītiem incidentiem Eiropā, lai identificētu un novērstu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālajai drošībai. Latvijā līdz šim nav konstatēti gadījumi, kad pasta sūtījumi tiktu izmantoti teroristiskos nolūkos vai, izmantojot pasta sūtījumus, tiktu veikts kāds teroristiska rakstura uzbrukums.

VDD jau pirms vairākiem gadiem ir izstrādājis un savā pārraudzībā esošajiem terorisma riska objektiem (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās vietas) ir izplatījis rekomendācijas, kā atpazīt aizdomīgus un potenciāli bīstamus pasta sūtījumus un kā šādos gadījumos rīkoties. Tāpat VDD terorisma riska objektos par drošību atbildīgajām amatpersonām regulāri atgādina par pareizu rīcību šādos gadījumos, rīkojot informatīvus seminārus un apmācības,” “Neatkarīgajai” norādīja VDD pārstāvis.

VDD apstiprināja, ka “Latvijas pasts” veic primāro sūtījumu pārbaudi un uzņēmuma darbinieki no VDD ir saņēmuši rekomendācijas, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Dienests nodrošina visu iespējamo atbalstu, ja bīstams sūtījums tiek konstatēts.

Acīmredzot iepriekš pieminētos gadījumus, kad pa pastu tika nosūtītas nezināmas izcelsmes vielas, VDD nav klasificējis kā terorismu, tādēļ vismaz oficiālā statistikā tie netiek iekļauti.

Modrība paaugstināta, iedzīvotājiem iesaka būt vērīgiem

“Reaģējot uz informāciju par Spānijas institūcijās saņemtajām tā sauktajām vēstuļu bumbām, VDD aizvadītajā nedēļā veica savā pārraudzībā esošo kritiskās infrastruktūras objektu ārpuskārtas apziņošanu, aicinot šo objektu pārstāvjus pievērst pastiprinātu uzmanību ienākošo pasta sūtījumu drošības kontrolei, ņemot vērā VDD iepriekš sniegtās rekomendācijas,” norādīja VDD.

Iedzīvotājiem VDD atgādina, ka

par aizdomīgu un potenciāli bīstamu pasta sūtījumu var liecināt, piemēram, nepazīstams vai nenorādīts sūtītājs, aizdomīgs saturs, norāde nodot sūtījumu tikai konkrētai personai, eļļaini traipi uz iepakojuma un tamlīdzīgas pazīmes. Saņemot aizdomīgu sūtījumu, VDD aicina nevērt to vaļā, norobežot to (novietot drošā attālumā) un nekavējoties par to ziņot operatīvajiem dienestiem, zvanot uz tālruņa numuru 112. Tālāk jārīkojas saskaņā ar dienestu norādēm.

VUGD vadās pēc algoritma

“Ja tiek saņemts teroristiska rakstura sūtījums, tad konkrētā apdraudējuma gadījumā iesaistītie dienesti rīkojas pēc algoritma, kas noteikts Ministru kabineta instrukcijā nr. 12 “Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes,” atbildē “Neatkarīgajai” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme-Birziņa.

Algoritma iedarbināšana līdz šim vairāk bijusi saistīta ar skolēnu vēlmi izbēgt no kontroldarba, paziņojot par skolā ievietotu spridzekli, vai vienkārši huligānisku ālēšanos, ziņojot par stacijā, lielveikalā utt. ievietotām bumbām. Par laimi, gandrīz visos gadījumos tie izrādījušies maldinoši ziņojumi, “jokotājus” nereti izdevies arī saukt pie atbildības.

Atskats vēsturē

Latvijas jaunlaiku vēsturē bijuši gadījumi, kad speciālie dienesti iespējamo sabiedrības apdraudējumu vērtējuši kā ļoti augstu. Pirms pāris gadiem Bruņinieku ielā pēc kādas firmas ziņojuma par aizdomīgas, nezināmas izcelsmes pulveri saturošas vēstules atvēršanu uz vairākām stundām pat tika bloķēta satiksme Rīgas centrā. Līdzīgi notikumi risinājās arī tad, kad baltu pulveri vēstulē atrada kādas modeļu aģentūras darbinieki. Īpaši nopietns bija gadījums, kad šādu sūtījumu saņēma ASV vēstniecība Rīgā. Tie nebūt nav visi ekscesi, ko gadu gaitā nācies piedzīvot atbildīgajiem dienestiem. Par laimi, vismaz publiski tiek ziņots, ka lielākoties tās izrādījušas viltus trauksmes.

Lielāko teroraktu - 2000. gada 17. augustā notikušos sprādzienus universālveikalā “Centrs”, kuros gāja bojā viens cilvēks un 28 guva ievainojumus - novērst neizdevās. Taisnības labad jāpiebilst, ka iepriekšējs brīdinājums par sprādzienu tolaik netika saņemts. Šis noziegums tā arī nav atklāts, un vainīgie pie atbildības nav saukti. Vienīgā persona, pret kuru tika celta apsūdzība, ar Augstākās tiesas lēmumu beigās tika attaisnota.

2000. gads bija viens no trauksmainākajiem pēc deviņdesmito gadu sākumā notikušajām bandītu ielu kaujām - togad kopumā valstī nogranda gandrīz desmit sprādzieni, kurus tiesībsargājošās struktūras klasificēja kā tīšus.

Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei savulaik nosūtītā vēstule ar baltu pulveri, diviem Vācijas žurnālistiem piegādātais spridzeklis un jo īpaši nesenie Madrides notikumi liek izturēties pret iespējamo apdraudējumu ar vislielāko nopietnību - galu galā, jāatceras, kādā ģeopolitiskajā situācijā atrodamies un ka tikai dažu simtu kilometru attālajā Ukrainā visu veidu terorisms ir kļuvis par ikdienu. Turklāt, kā zināms, gandrīz visa Eiropa atzinusi mums kaimiņos esošo Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Tādēļ mūsu relatīvi joprojām mierīgā dzīve var izrādīties iluzora - ja pietiekami atbildīgi nebūsim arī paši, ar atbildīgo dienestu centieniem var izrādīties par maz. Terorisms ir tepat līdzās.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.