Gada sākumā Krievijas Federācijas vēstniecībai Rīgā tika piegādāts sūtījums, kas saturēja nezināmas izcelsmes vielu. Lai gan pagājusi nedēļa kopš notikumiem Ukrainas neatkarības ielā, policijas nozīmētie eksperti joprojām nav snieguši atbildi, kas īsti bija saņemtā viela un vai tā radīja reālu apdraudējumu.
Šā gada 4. janvārī ap pulksten 15 pie Krievijas vēstniecības ēkas Ukrainas neatkarības ielā bija vērojama paaugstināta gandrīz visu operatīvo dienestu rosība - uz izsaukumu par vēstniecībai adresētā sūtījumā atrastu nezināmas izcelsmes vielu reaģēja gan Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, gan policija.
Acīmredzot potenciālā apdraudējuma risks tika atzīts par pietiekami augstu, jo operatīvo dienestu darbs turpinājās gandrīz sešas stundas.
Pat pieļaujot, ka liela sabiedrības daļa pēc informācijas apstiprināšanas par Krievijas vēstniecībā saņemto sūtījumu neizjuta dziļas un patiesas līdzjūtības uzplūdus (Krievija, galu galā, šobrīd ir teju visā pasaulē atzīta kā terorismu atbalstoša valsts), nevar ignorēt vairākus faktus.
Pirmkārt, ja sūtījumā tiktu atrasta bīstama, piemēram, kāda smagu slimību
izraisoša viela, potenciālais apdraudējums skartu ne tikai sūtījuma adresātu, bet gan daudz plašāku loku. Šāds risks nav pieļaujams nekādos apstākļos.
Otrkārt, lai gan Latvijas valsts attieksme pret Krieviju kā agresoru un kara izraisītāju ir pausta stingri un nepārprotami, vismaz pagaidām diplomātiskās attiecības ar šo valsti nav pārtrauktas, un tās diplomātus un viņu neaizskaramību sargā starptautiski pieņemtās normas (pat tad, ja pati Krievija tās šobrīd rupji mīda ar kājām Ukrainā.)
Treškārt, Latvija gan starptautiskā līmenī, gan pašmāju likumdošanas ietvaros ir stingri nostājusies pret terorismu kā tādu, tādēļ teroristisku metožu izmantošana netiek pieļauta ne ar kādu motivāciju.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka pēc policijas rīkojuma ir nozīmēta atrastās vielas ekspertīze, kas joprojām turpinās. Viņa solīja sniegt informāciju uzreiz pēc tās pabeigšanas. Citu komentāru no Valsts policijas puses pagaidām neesot.
Tādējādi var droši secināt, ka kaut kāda viela tiešām tikusi atrasta, bet joprojām nav skaidrs, vai tā tiešām radīja būtisku apdraudējumu sabiedrībai, vai arī tas bija “terorisma pavārgrāmatas recepšu” stilā ieturēts nezināmu personu mēģinājums šādā veidā atgādināt Krievijai tās rīcības Ukrainā patieso dabu.
“Neatkarīgā” jau rakstījusi par dažādiem ar tā dēvētajām vēstuļbumbām saistītiem incidentiem gan pasaulē, gan pašmāju nesenajā vēsturē. Skaļākais no pēdējā laika gadījumiem bija vēstuļbumbas sprādziens Ukrainas vēstniecībā Madridē, kurā cieta cilvēki.
Latvijas Ārlietu ministrijā “Neatkarīgā” uzzināja, ka 4. janvārī notikušais Rīgā nekādu starptautisku ievērību nav guvis. Pati Krievija to nav nekādā veidā aktualizējusi vai pieminējusi. Tas, protams, ir nedaudz savādi, jo gadījumā, ja pastāvētu reālas aizdomas par terorakta mēģinājumu, diezin vai šāda Krievijas reakcija būtu uzskatāma par adekvātu. Drīzāk gan otrādi - tā kā Krievija, kā jau minēts, starptautiskā līmenī tiek vainota par teroristisku darbību veikšanu Ukrainā, nav šaubu, ka tā izmantotu jebkuru iespēju, lai pati pozicionētu sevi kā terorisma draudiem un reāliem uzbrukumiem pakļautu valsti.
Tik pasīva reakcija liek uzdot jautājumu, vai notikušais Rīgā nav kādu prokrieviski orientētu personu (vai dienestu) neveiksmīgs mēģinājums padarīt Krieviju no agresora par upuri? Šādu iespēju, cerams, arī izskata Latvijas drošību sargājošās institūcijas. Katrā ziņā gaidāmais ekspertu atzinums ļaus daudz precīzāk prognozēt, kādā virzienā tālāk attīstīsies notikušā izpēte un izmeklēšana.
