Futbolista Kaspara Gorkša iecelšanu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora amatā vērtē pretrunīgi – viņa tuvie līdzgaitnieki izsakās atzinīgi, bet no malas vērotāji tikai vīpsnā un notikušajā saredz politiķa Edgara Jaunupa izpalīdzīgo roku.
LDDK prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite notikušo vērtē ļoti pozitīvi: “Kopumā uz amatu pieteicās 51 pretendents, no kuriem Kaspars Gorkšs padomes vērtējumā bija atbilstošākais, kas tālāk tika virzīts uz biedru sapulci apstiprināšanai. Mūsuprāt, viņš veiksmīgi darbojies interešu pārstāvniecībā ar atbilstošu izglītību, kā arī sevi pierādījis vairākās ar sportu saistītās organizācijās, Viņa pienākumos būs organizācijas praktiskā vadība - gan administratīvā, gan finanšu. Lielākais izaicinājums būs organizācijas ietekmes stiprināšana varas orgānos, lai biedru intereses tiktu ievērotas gan biznesa vides veidošanā, kas ietver sevī nodokļu politiku, gan birokrātijā un tamlīdzīgās lietās. Mēs kā organizācija, kuras biedri ir uzņēmēji un uzņēmumi, nodrošinām valsts ekonomikas izaugsmes tempus un finanšu plūsmu nodokļu veidā valsts finanšu asinsritē. Taču neslēpsim, ka iepriekšējos gados mūsu intereses un viedokļi tika uzklausīti, bet netika ņemti vērā, un ar to mēs ekonomiski spēcīgi atpalikām no citām organizācijām. Tāpēc viens no Kaspara Gorkša pamatuzdevumiem būs stiprināt šo ietekmi, lai mūsos ne tikai klausītos, bet lai mūs arī ņemtu vērā un notiktu kvalitatīva diskusija par to vai citu izvēli. Lielais jautājums, vai mēs gribam un varam ko mainīt valsts līmenī. Šobrīd tikai gadu no gada diskutējam, kā pārdalīt noteiktu naudas summu, kura ir nepietiekama kopumā visiem. Mums ir svarīgi rast risinājumus, kā mūsu ekonomikai un valstij attiecīgi nodokļu formā varētu nopelnīt vairāk. Tas ir pamata jautājums.”
LDDK padomes loceklis, Saeimas deputāts (“Apvienotais saraksts”) Andris Kulbergs kā galveno pozitīvo aspektu min K. Gorkša jaunību, enerģiju un sportisko neatlaidību, paužot pārliecinoši pozitīvu pienesumu LDDK darbībā.
Savukārt žurnālists un uzņēmējs Armands Puče uzsver paša K. Gorkša mērķtiecīgi veidoto karjeru nozares asociāciju vadības virzienā, kam kā laba augsne bijusi kļūšana par Latvijas komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektoru 2000. gada martā. Tas arī iemācījis, kā notiek “šiverēšana” ar valsts naudu. Kā otru, ne mazāk būtisks faktu A. Puče min politiķa E. Jaunupa faktoru. Tieši “blice” esot virzījusi K. Gorkšu šim amatam. “Saeimas vēlēšanas ir zaudētas, bet vēlme atgriezties politikā, izskatās, ir, ko arī pierāda arī Meņģelsones iecelšana ministres amatā.”
Pēc Pučes domām, K. Gorkša ievēlēšana LDDK bosa krēslā ir viens no zirdziņiem, ko izspēlē E. Jaunups, lai mēģinātu sākt bruģēt atgriešanās ceļu uz uzvarām politikā.
Par draudzīgām attiecībām starp K. Gorkšu un E. Jaunupu liecina arī tviterī pieejama informācija. E. Jaunups apsveic K. Grokšu ar ievēlēšanu LFF šefa amatā: “Apsveicu, @kaspars_gorkss! Tu izturēji uzticības balsojumu pēc reti nekorektas un melīgas retorikas, ko Tavi oponenti izvērsa. Tu esi cīnītājs un uzvarētājs. Atceries, ka par Tevi liecinās tikai padarītais, nevis oponentu un skauģu čivinātais.”
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un LTRK konfederācijas valdes priekšsēdētāja tēvs, uz jautājumu, kā viņš vērtē futbolista iecelšana par Latvijas darba devēju konfederācijas vadītāju, atbildēja lakoniski: “Man Kaspara Gorkša iecelšana LDDK vadītāja amatā šķiet nepareiza. Viņš noteikti nav pareizā kandidatūra.” Vaicāts, vai nav jāņem vērā arī K. Gorkša juridiskā izglītība, A. Endziņš atbildēja: “Viņš ir futbolists.”
K. Gorkšs plašākai sabiedrībai pazīstams kā veiksmīgs futbolists. Viņš 2009. un 2010. gadā tika atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu, bijis Latvijas izlases kapteinis. K. Gorkšs uzkrājis arī starptautiskā sporta pieredzi, spēlējot Zviedrijas, Anglijas, Grieķijas un Čehijas klubos. No 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada oktobrim viņš pildījis Latvijas futbola federācijas (LFF) prezidenta pienākumus. 2000. gada martā K. Gorkšs iecelts par Latvijas komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektoru.
Cita starpā K. Gorkšs ir ne tikai futbolists, bet arī jurists - ieguvis jurista bakalaura grādu Latvijas Universitātē. Intervijā žurnālam “OK” uz jautājumu, kāpēc izvēlēta jurisprudence, viņš atbild: “Patiesībā es to izvēlējos jau sen, pēc skolas beigšanas 2000. gadā. Šī bija atgriešanās pie jurisprudences. Un labi, ka atgriezos. Pirmajā piegājienā iestājos, bara instinkta vadīts, taču tagad mani tas jau patiešām interesē un redzu tam nākotnē pielietojumu.”
Vēl kāds aspekts - futbolists un jurists pirms dažiem gadiem bija Rīgā iecienītu izklaižu vietu - restorāna “Koya” Andrejostā un kokteiļbāra “XIII” Strēlnieku ielā - līdzīpašnieks. Kā pats atzīst: “Uzņēmuma vadība prasa laiku un uzmanību. Būdams futbolists, es nemaz nevarēju būt labs uzņēmējs. Man tam vienkārši nebija laika. Un tādā sportistu manierē vadīt uzņēmumus, par ko pašam liekas, ka ir izpratne, kaut patiesībā tās nav.” (žurnāls OK, 2020) “Ambīcijas, kāpēc vispār sāku restorānu biznesu, bija tas, ka uzskatīju, ka es taču kaut ko saprotu no restorāniem. Bet izrādījās, ka es saprotu kaut ko no daļas, kurā jāēd un jādzer, un varbūt mazliet vēl arī no dizaina. Bet uzņēmējdarbībai ar to ir par maz.”
K. Gorkšs savu privāto dzīvi īpaši neslēpj, ļaujot tajā ieskatīties caur sociālajiem medijiem. Viņš esot mīlošs tētis saviem diviem bērniem, aktīvs kultūras dzīves baudītājs un kaislīgs ceļotājs, piedalās Aigara Nordes organizētajā pilsētas maratonā un pats par to saka: “Skriešana ir veids, kā sakārtot domas, tā ir sava veida meditācija.”
