Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.
Tas notiek laikā, kad Latvijā vēl nav noslēgusies iepriekšējā pensionēšanās vecuma reforma un vidējais mūža ilgums ir sācis nevis pieaugt kā visās attīstītajās zemēs, bet diemžēl sarūk.
Ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu 2023. līdz 2026. gadam, kur viens no punktiem bija saistīts ar ieņēmumiem un izdevumiem sociālajā jomā - valsts pamatbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem un situācija speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā. Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norādīja, ka sociālā budžeta izdevumi, pat ja neskatās izdevumus pensijām, kas veido lielāko tēriņu sadaļu, turpina pieaugt. Lielākais izdevumu pieaugums ir slimības pabalstiem - tiesa, netiek prognozēts, ka šogad un nākamajos gados varētu pieaugt pabalstu saņēmēju skaits.
Tomēr, pieaugot darba samaksai, pieaugs arī slimības pabalsta vidējais apmērs, tāpēc jārēķinās arī ar izdevumu pieaugumu. Tas pats attiecas arī uz bezdarbnieku pabalstiem - lai arī bezdarbnieku skaitam pieaugt nevajadzētu, izdevumi sociālajā budžetā tomēr pieaugs, jo augstāku sociālo iemaksu dēļ augs arī izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmērs.
Prognozes rāda, ka līdz 2025. gadam turpinās samazināties vecuma pensiju saņēmēju skaits. Pēdējo divu gadu laikā tas samazinājās straujāk Covid-19 epidēmijas dēļ. Tomēr, kā norāda I. Vasaraudze, izdevumi pensijām arvien pieaug, jo aug vidējais vecuma pensijas apmērs. Skatoties statistikas datus par pensiju apmēru un saņēmēju skaitu, tieši pēdējā gada laikā būtiski izstiepies stabiņš, kurā atainots pensionāru īpatsvars, kas saņem pensijas robežās no 400 līdz 600 eiro. Līdz šim vairākums senioru saņēma pensijas līdz 400 eiro. “Vidējā pensija pašlaik ir 478 eiro ar tendenci labam pieaugumam turpmākajos gados,” secināja Finanšu ministrijas speciāliste. Tiesa, dati rāda, ka joprojām ievērojams skaits pensionāru saņem pensijas līdz 400 eiro un aptuveni 40 tūkstoši vēl zemākas - līdz 200 eiro (šo senioru skaits arī samazinājies, bet ne būtiski).
Pēc diviem gadiem beidzas pensionēšanās vecuma paaugstināšanas reforma, kad pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. Šī reforma norit jau vairākus gadus, ļoti pakāpeniski, katru gadu palielinot pensionēšanās vecumu par trim mēnešiem.
Tomēr - kas tad dara bažīgus Finanšu ministrijas ekspertus laikā, kad mēs visai veiksmīgi būsim noslēguši šo reformu? Lūk, speciālistu dati liecina, ka, sākot no 2025.-2026. gada, vairs nesamazināšoties pensiju saņēmēju skaits, turklāt jārēķinās, ka pensionāru vidū ienāks seniori ar arvien augstākām pensijām. Tas viss nozīmē būtisku izdevumu pieaugumu speciālajā pensiju budžetā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens piebilda, ka “pārsteigumus negatīvā ziņā dod sociālā joma, kur izdevumi izdienas pensijām ir dubultojušies”. Ministrs aicina šo jautājumu pārskatīt, un jāatzīst, ka izdienas pensiju jautājumi skatīti ne vienu reizi vien, tostarp arī koncepcija, bet nekādu panākumu nav.
Komentējot Finanšu ministrijas ziņojumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja nopietni skatīties uz vairākām problēmām - vispirms izdienas pensiju izdevumu pieaugumu. Te nu būtu visai valdībai nopietni jāskatās kopā, kaut vai vēlreiz izlasot Valsts kontroles sagatavoto ziņojumu par izdienas pensiju sistēmu, kurā jau pirms vairākiem gadiem secināts, ka izdevumi izdienas pensijām aug neadekvāti. “Neviena valsts nevar atļauties 50 un vairāk gadu maksāt pensiju cilvēkam, kurš aizgājis izdienas pensijā,” teica Krišjānis Kariņš.
“Mums būs jāturpina arī pensionēšanās vecuma pieaugums. Neizbēgami būs soli pa solim jāiet uz augšu, jo, ja mēs to nedarām, tad mūsu bērni nespēs uzturēt mūs vecumdienās,” teica premjers. Viņaprāt, sabiedrība ir gana saprātīga, lai saprastu, kāpēc tas ir nepieciešams. Nekādus konkrētus uzdevumus premjers šajā jautājumā nevienam nav uzdevis, arī labklājības ministre (premjera partijas biedre) Evika Siliņa atzinusi, ka pagaidām tas nav ministrijas darba plānos. Labklājības ministrijā “Neatkarīgajai” iepriekš atzina, ka pensionēšanās vecuma palielinājums ir politisks solis, tāpēc eksperti šādus jautājumus labprātāk nekomentētu.
“Franciju nodedzinās no tā, ka pensionēšanās vecumu palielina no 62 līdz 64 gadiem, mums būs 65 gadi,” izteicās Inta Vasaraudze. Vai tikpat mierīgi Latvija uztvertu vēl vienu pensionēšanās vecuma palielināšanas reformu? Visdrīzāk nē.
