Iekšlietu ministrijai un ministram Mārim Kučinskim personīgi nāksies sarkt un bālēt abos gadījumos - gan tad, ja ministrija tiešam iztērēs 42 miljonus eiro 6000 migrantu iedabūšanai Latvijā, gan tad, ja šie miljoni tiks nozagti tieši tāpat kā 530 Sīrijas un Somālijas bēgļu uzņemšanai piešķirtie 14,9 miljoni eiro M. Kučinska premjerēšanas laikā.
Pagājušā gada 4. novembrī Iekšlietu ministrija deva ziņu, ka saņēmusi no Eiropas Komisijas apstiprinājumu IeM Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (PMIF) pasākumu apmaksai 2021. - 2027. gadā 41,8 miljonu eiro apmērā. No tiem Eiropas Savienība dod 32 miljonus eiro, kuri kaut daļēji veidoti arī no Latvijas iemaksām ES budžetā, bet nepilnus 10 miljonus dos Latvijas valsts budžets tiešā veidā.
Naudas tērēšanas anotācija veidota no neko neizsakošām frāzēm, ka “PMIF mērķis ir palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un īstenot, stiprināt un attīstīt kopējo patvēruma un imigrācijas rīcībpolitiku, reaģējot uz pieaugošajiem migrācijas izaicinājumiem" utt. Tagad, gandrīz sešus mēnešu pēc naudas norakstīšanas kritēriju apstiprināšanas un trešajā gadā kopš plāna datējuma sākuma, “Neatkarīgajai” neizdevās no IeM saņemt nevienu konkrētu atbildi jeb piemēru, kas par šo naudu izdarīts, kurš un cik daudz naudas saņēmis. Tā vietā IeM izsniedza plāna oriģinālu uz 62 lapām, kuru saturs daudzkārt atkārto savu anotāciju: “Pasākuma ietvaros īstenoto projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācijas principu ievērošana un pasākumu ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides piekļūstamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām."
Galu galā tomēr var saprast, ka naudu paredzēts tērēt visu iespējamo seksuālo orientāciju u.c. cilvēku grupu iedabūšanai Latvijā: “Veicināt integrācijas pasākumus trešo valstu valstspiederīgo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai, kā arī aizsardzības pasākumus mazāk aizsargātām personām integrācijas pasākumu ietvaros, atvieglot ģimenes atkalapvienošanos un sagatavot trešo valstu valstspiederīgo aktīvu līdzdalību uzņēmējas valsts sabiedrībā un viņu uzņemšanu tajā, iesaistot valstu un jo īpaši reģionālās vai vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp bēgļu organizācijas un migrantu vadītas organizācijas un sociālos partnerus" u.tml.
Dokumenta 20. lappusē šie plāni tiek izteikti ar skaitļiem, kurus pārlūkosim to oriģinālizskatā:
Tātad, varētu domāt, ka līdz 2029. gadam Latvijai ir jāapmaksā un jānoformē 6000 bēgļu apmešanās valstī. Ar tādu skaitu netiks būtiski palielināts Latvijā jau dzīvojošo citvalstnieku daudzums un netiks kompensēta pamatiedzīvotāju izmiršana par pārdesmit tūkstošiem cilvēku gadā, taču imigrācijas konveijera iedarbināšanai arī tāds pasākums var noderēt.
Tikpat labi iespējams, ka praktiski visu uz bēgļu rēķina paņemamo naudu šajā pasākumā iesaistītie politiķi, ierēdņi u.c. līdzdalībnieki centīsies sadalīt tā, lai uz bēgļiem tiktu iztērēta niecīga daļa no apgrozītās summas. Citiem vārdiem sakot, lai bēgļi bēg tālāk, bet lai nauda paliek šeit. Iepriekšējo reizi tieši tā ir izdevies sadalīt 14,9 miljonus eiro par 530 Sīrijas un Somālijas bēgļu uzņemšanu, no kuriem Latvijā šobrīd palicis viens vai neviens cilvēks.
Nauda tika iztērēta atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra rīkojumam Nr. 759 “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā". Rīkojumu parakstījuši Ministru prezidente Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Uzdoto darbu saraksts toreiz tika uzskaitīts mazāk pārgudrā formā nekā 2022. gada dokumentā. 2015. gadā tika ieplānots “latviešu valodas mācību process un tā koordinēšana”, “adaptācijas programmu satura un mācību materiālu izstrāde sociālekonomiskās iekļaušanas nodrošināšanai" utt.
Tālāk R. Kozlovskis apstiprināja “Pielikumu rīcības plānam personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā Excel formātā". Tā augšējās rindiņās sniegts kopskats par to, cik daudz naudas paredzēts iztērēt 2016. un 2017. gadā:
Pēc tam atšifrēts, cik daudz naudas atļauts izlietot dažādām plāna izpildei nepieciešamām darbībām. Iespējams, ka visizteiksmīgā ir tabulas rindiņa 1.7, kas notaksē līdz Latvijai atvesto patvēruma meklētāju uzņemšanu lidostā “Rīga” un nogādāšana līdz Pierīgas “Muceniekiem” uz 1,6 miljoniem eiro.
Lūk, cik smagu pienākumu toreiz sev bija uzvēlusi un tik tiešām izpildīja Latvijas Robežsardze, lai gan šķiet, ka viss plānotais bēgļu daudzums līdz Latvijai tomēr nenonāca. Līdz robežsardzei, savukārt, neesot nonākusi visa apsolītā nauda. Tā vismaz toreiz stāstīja R. Kozlovska preses pārstāve Daiga Holma. Taču neatkarīgi no tā, kura iestāde un konkrēti cilvēki galu galā izrādījās paši spējīgākie šādas naudas sagrābšanā, ar bēgļiem šīs naudas tērēšanai vairs nebija nekāda sakara.
Uz Latviju atvestie cilvēki šeit tika turēti zem jumta un badā nemira, bet visi ar viņiem saistītie izdevumi noteikti veidoja mazāk par 1/10 daļu no summas, kas norakstīta uz viņu rēķina. Piemēram, cīņā par bēgļu mentoru vietām, t.i., cīņā par naudu uzvarējusī biedrība “Drošā māja” savāca 666 tūkstošus eiro par to, ka parādīja bēgļiem ceļu no viņu uzturēšanās vietas “Muceniekos” līdz Rīgas autoostai vai kādam citam līdzeklim aizkļūšanai uz Vāciju. “Man viņi nav jāmeklē, ja pat valsts iestādes nespēj viņus atrast,” ļoti vīzdegunīgi paziņoja biedrības priekšniece Sandra Zalcmane. Tāda bija viņas atbilde uz jautājumu, vai biedrība turpina saņemt naudu vēl pēc tam, kad jau bija kļuvis zināms, ka bēgļi no Latvijas aizbēguši.
“Mēs šādā veidā nekvantificējam,” atbildēja Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece Ilze Dūmiņa uz jautājumu, cik daudz naudas caur šo fondu aizplūdis uz “Drošo māju” un piedevām uz Latvijas Sarkano krustu par Latvijā vairs neesošu cilvēku informēšanu, apmācīšanu, motivēšanu utt., uz ko šīs organizācijas bija nolīgtas.
Toreiz savākto faktu un bēgļu naudu apsaimniekot spējīgo cilvēku sarakstu vainago L. Straujumu no Ministru prezidentes krēsla izspiest spējušais M. Kučinskis.
Gan toreiz, gan tagad viņa preses pārstāvis ir Andrejs Vaivars, kura formulētais M. Kučinska viedoklis par bēgļu uzņemšanu ir publicēts žurnāla “Kapitāls” 2017. gada janvāra numura 50. lpp.: “Ministru prezidents augstu novērtē iesaistīto iestāžu ieguldīto darbu, lai būtu iespējama personu pārvietošana uz Rīgu. Vienlaikus viņš pauž cerību, ka ar pirmajiem bēgļiem šis projekts neapstāsies un bēgļi tiks vesti regulāri."
Tajā brīdī jau bija pilnīgi gatavs mehānisms, kā ar bēgļu uzņemšanas ieganstu piesavināties ES un Latvijas valsts budžeta naudu. Netrūkst interesentu atkal iedarbināt šo mehānismu aizvien lielākas naudas apgūšanai.
