Ministrijas izvairās no atbildības par sankciju pārkāpšanu "Latvijas gāzes" dividenžu jautājumā

© Neatkarīgā

Par ekonomikas jomu atbildīgās ministrijas – gan Ekonomikas, gan Finanšu – izvairās atbildēt par sankciju likuma pārkāpumu, “Latvijas gāzes” akcionāriem izmaksājot dividendes “ITERA Latvija”. Ministrijas veļ atbildību uz Ārlietu ministriju, pilnībā ignorējot ikvienam Latvijas pilsonim obligāto pienākumu ziņot par iespējamu noziedzīgu nodarījumu tiesībsargājošajām institūcijām.

Jau rakstījām, ka vismaz Ārlietu ministrijas viedoklis ir, ka “saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2. pantu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikviens uzņēmums, tai skaitā AS “Latvijas gāze”, ir atbildīgs par starptautisko sankciju ievērošanu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA “ITERA Latvija” ir [Krievijas naftas kompānijas “Rosņeft” galvenā izpilddirektora, red.] Igora Sečina faktiskā kontrolē, tādēļ uz SIA “ITERA Latvija” tiek attiecinātas pret I. Sečinu noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kas cita starpā liedz darīt pieejamus līdzekļus sankcijām pakļautām personām. Par starptautisko sankciju pārkāpšanu ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā”, “Neatkarīgajai” uzsvēra Ārlietu ministrijas preses dienests.

Ārlietu ministrija gan tā arī neatbildēja uz jautājumu, kurai institūcijai saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem jāuzrauga, lai LG kā publiska akciju sabiedrība šajā gadījumā ievērotu sankciju likumu un neizmaksātu dividendes “ITERA Latvija”, kā arī kurai institūcijai šajā gadījumā ir tiesības piespiedu kārtā apturēt gaidāmo, iespējams, nelikumīgo dividenžu izmaksu. Kā “Neatkarīgajai” neoficiāli komentēja kāds jurists, pilnīgi iespējams, ka šādas institūcijas nemaz īsti nav, jo Latvijas likumdošanā sankciju jautājumā valda pilnīgs haoss.

LG dividenžu lietu šobrīd vērtē Valsts drošības dienests.

Ekonomikas ministrijai likuma pārkāpums šķiet “ētiskas dabas jautājums”

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Edmunds Valantis "Neatkarīgajai" telefonsarunā atbildēja, ka viņš kā valsts sekretārs esot akcionāru pārstāvis un pārstāvot valsts intereses "Latvijas gāzē”, bet, tā kā EM pieder tikai 0,00029% no uzņēmuma kapitāldaļām, patiesas ietekmes uzņēmumā tai nemaz neesot.

Uz "Neatkarīgās" jautājumu, vai ministrijā ir konkrēta amatpersona vai administratīva vienība, kas seko līdzi a/s "Latvijas gāze" darbības atbilstībai tiesību aktiem, tajā skaitā tam, lai saistībā ar AS "Latvijas gāze" netiktu pārkāptas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, valsts sekretārs atbildēja, ka šāda cilvēka vai vienības nav, bet par sankciju ievērošanu esot atbildīga Ārlietu ministrija, kas arī uzrauga to ievērošanu.

2022. gada vasarā EM vairākkārt publiski norādīja, ka ar Krieviju saistītie a/s "Latvijas gāze" akcionāri uzņēmuma akcionāru sapulcēs piedalās prettiesiski. Ņemot vērā, ka šo Krievijas akcionāru piedalīšanās akcionāru sapulcē nodrošināja lēmumu pieņemšanai nepieciešamo kvorumu, "Neatkarīgā" vaicāja, vai ministrija tika spērusi kādus soļus, lai novērstu šīs prettiesiskās dalības akcionāru sapulcē juridiskās sekas.

Piemēram, "Gazprom" klātbūtne a/s "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē nodrošināja nepieciešamo kvorumu lēmuma par dividenžu 16 miljonu apmērā izmaksu - vai šāda lēmuma tiesiskums "Gazprom" piedalīšanās akcionāru sapulcē dēļ ir ticis apstrīdēts? Ja "Gazprom" piedalīšanās a/s "Latvijas gāze" akcionāru sapulcēs nav tikusi formāli apstrīdēta, tad kāpēc?

E. Valantis apstiprināja faktu, ka ministrija patiešām ir norādījusi uz prettiesiskumu un tās viedoklis atšķiras no uzņēmuma valdes interpretācijas, bet pieņemtie lēmumi nebija pretrunā ar regulējumu vai kaitnieciski akcionāriem. Valsts sekretārs paskaidroja, ka lēmumus sagatavojot lielie akcionāri. "Mēs varam piedalīties, sniegt norādījumus, bet viņi tos var neņemt vērā," viņš piebilda.

Gan 2022. gadā, gan arī 2023. gadā "Latvijas gāzes" akcionāri ir lēmuši par ievērojamu dividenžu izmaksu uzņēmuma Krievijas akcionāriem, tajā skaitā ES sankcijām pakļautajai SIA "Itera Latvija". Kāds ir Ekonomikas ministrijas skaidrojums - vai a/s “Latvijas gāze” akcionāri ir tiesīgi pieņemt lēmumu par dividenžu izmaksu (kas ir darījums Civillikuma izpratnē) arī tādam akcionāram, ar kuru atbilstoši ES regulai ir aizliegts stāties jebkādās darījumu attiecībās?

E. Valantis atbildot sacīja, ka sankciju regulējumā skaidri esot aprakstīts, “kas ir atļauts, kas nē”, un, lai gan Ekonomikas ministrija ir viens no akcionāriem, dividenžu izmaksā tā nevar piedalīties. Pēc valsts sekretāra teiktā, dividenžu izmaksa drīzāk esot “ētiskas dabas jautājums”.

Turklāt dividenžu izmaksām līdzi sekojot Latvijas Banka - uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu par dividenžu izmaksu, bet Latvijas Banka nosaka, kam var izmaksāt, bet kam nevar. Valsts sekretārs "Neatkarīgajai" ieteica šajā jautājumā vērsties pie Latvijas Bankas un lūgt tās komentāru.

Uz jautājumu, vai Ekonomikas ministrija ir iesniegusi ES kādus ierosinājumus saistībā ar sankciju regulējumu a/s “Latvijas gāze” darbības kontekstā un, ja nav, tad kāpēc, E. Valantis atbildēja, ka Ekonomikas ministrija neko neesot iesniegusi, jo “negribot vēl vairāk apgrūtināt situāciju”.

Uz jautājumu, vai Latvijas komercbankas maz ir tiesīgas apkalpot a/s “Latvijas gāze” norēķinus, kuru ar balsu vairākumu un ieceltām amatpersonām (padome, valde) pilnībā kontrolē Krievijas valdībai piederoši akcionāri, E. Valantis atbildēja, ka šis jautājums esot jāuzdod Ārlietu ministrijai.

Savukārt uz jautājumu, kāpēc EM nekādi nav reaģējusi uz pašas 2022. gada vasarā publiski norādīto, ka ar Krieviju saistītie a/s "Latvijas gāze" akcionāri “Latvijas gāzes" akcionāru sapulcēs piedalās prettiesiski un ka šiem akcionāriem a/s "Latvijas gāze" akcionāru sapulcēs nav balsstiesību, EM pārstāvis neatbildēja vispār. Tieši tāpat kā uz jautājumu, kāpēc “Latvijas gāzes” akcijas atbilstoši sankciju likuma prasībām nav tikušas iesaldētas.

Finanšu ministrijai vienalga

Nekādu sakarīgu atbildi “Neatkarīgajai” neizdevās iegūt arī no Finanšu ministrijas. Taču, līdzīgi kā Ekonomikas ministrija, arī tā atbildību novēla uz Latvijas Banku un Ārlietu ministriju.

“Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1. punktu Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver finanšu tirgus politikas apakšnozari. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 4. punktu ministrijas funkcijas ir izstrādāt finanšu politiku, organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu, veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Vienlaikus informējam, ka atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai Finanšu ministrijas kompetencei tā nesniedz ārējo normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu. Tiesību normas interpretāciju (tulkošanu) tiesību normas piemērošanas gaitā katrā konkrētā situācijā veic tiesību normas piemērotājs.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 12. panta trešo daļu Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā.

Tāpat saskaņā ar minētā likuma 13. panta pirmo daļu kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi. Savukārt saskaņā ar minētā likuma ceturto daļu Latvijas Banka kā kompetentā institūcija:

1) uzrauga starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzēto ierobežojumu izpildi attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem šis likums nenosaka citu kompetento institūciju;

2) ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ja tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi par finanšu tirgus dalībnieka pienākumu piemērot sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

3) nosaka finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli;

4) nosaka finanšu tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses;

5) nosaka finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktu Latvijas Banka regulē un uzrauga finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību. Latvijas Bankas funkcijas finanšu tirgus uzraudzības jomā ir noteiktas Latvijas Bankas likuma D sadaļā “Finanšu tirgus uzraudzība” (48.-62. pants). Atbilstoši Latvijas Bankas likuma 48. panta pirmajai daļai finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšana un uzraudzība tiek veikta sabiedrības interesēs, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanu.

Ņemot vērā to, ka AS “Latvijas gāze” ir regulētā tirgus dalībnieks, proti, tās akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Akciju atpirkšanas likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes pārraudzība ir Latvijas Bankas kompetencē,” “Neatkarīgajai” atbildēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.

Izpēte

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.

Svarīgākais