Ko paveikusi Klimata un enerģētikas ministrija?

Klimata un enerģētikas ministrijas vizīte Daugavpilī šā gada maijā © Publicitātes foto

Šā gada 1. janvārī darbu sāka jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Kas paveikts astoņos mēnešos, cik valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu naudas iztērēts, "Neatkarīgā" vaicāja ministrijai. Ministrija atbildēja ar darbu sarakstu, taču sabiedrībā tās darbība tiek vērtēta neviennozīmīgi, ik pa laikam aicinot izvērtēt jaunizveidotās ministrijas lietderību.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) tapa, reorganizējot Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), nododot tai funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas un klimata politikas jomām.

KEM padotībā ir divas kapitālsabiedrības - SIA "Vides investīciju fonds," kuras darbības mērķis ir vides piesārņojuma samazināšana, veicinot vides aizsardzības projektu realizāciju un palielinot pašvaldību un kapitālsabiedrību kapacitāti sagatavot un realizēt šos projektus, kā arī akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls".

Miljoni pētījumiem

Runājot par nepieciešamību veidot jauno ministriju, politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi.

KEM izdevumi saistībā ar valsts pamatfunkciju veikšanu šogad pārsniegs 17 miljonus eiro, bet turpmākajos divos gados tie prognozēti attiecīgi 31 un gandrīz 38 miljoni, liecina valsts budžetam pievienotie paskaidrojumi.

Taču gada sākumā Latvijas plašsaziņas līdzekļus pāršalca pirmais ar KEM saistītais skandāls - šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai, vēstīja televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Šā gada februārī valdība Saeimai iesniedza budžetu ar papildu finansējumu ministriju prioritātēm, kas ietvēra arī papildu finansējumu KEM - vienu miljonu eiro pētījumiem šogad, bet 2024. un 2025. gadā šim pašam mērķim - vēl pa pieciem miljoniem eiro ik gadu.

11 miljonu papildu finansējums KEM prioritātei "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā" triju gadu laikā, tajā skaitā viens miljons eiro jau šogad, iekļauts starp valsts prioritātēm. Bet tajā pašā laikā onkoloģijai viss nepieciešamais finansējums neatradās.

Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde - tie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem.

Publiski pieejamos budžeta paskaidrojumos nav nekāda izvērsuma, kas saņems miljonus par pētījumiem. KEM toreiz atbildēja, ka pētījumu nepieciešamība cieši saistīta ar Eiropas Zaļo kursu un Latvijas ekonomikas transformāciju, kā arī atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Ieguvēji būšot arī privātais sektors, jo, piemēram, izstrādātais klimata politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta modelēšanas instruments nodrošināšot "zinātnē pamatotu lēmumu pieņemšanu un normatīvo aktu izstrādi".

Aicina izvērtēt ministrijas lietderību

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs augusta beigās plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā aicināja izvērtēt KEM lietderību - vai nu tai īsā laikā ir jāspēj sevi attaisnot, vai arī būtu jāatstāj tā, kā bija līdz tās izveidei.

“Būsim paškritiski. Šobrīd mēs kā nozare nevaram pateikt, ko Latvijā īsti nozīmē “energoneatkarība”, jo katru dienu valsts to redz citādāk, balstoties uz kādiem apstākļiem. Kad veidoja jauno ministriju, apsolīja, ka šī būs tā vieta, kur izstrādās vienotu īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu enerģētikas attīstībai nākotnē un to stiprinās dažādos politikas plānošanas dokumentos.

Apsolīja sabiedrībai, ka enerģētikas jautājumi pāries no EM un VARAM pie jaunās ministrijas - respektīvi, vairs nebūs dalītās atbildības par nozari. Bet šobrīd mēs redzam citu ainu - ar šiem jautājumiem nu jau strādā trīs ministrijas, stratēģijas nav, diskusijas ar nozarēm par to redzējumu nav. Tikai atbildība par atsevišķu ES fondu līdzekļu administrēšanu.

Līdz ar to mēs nesaprotam, kurā virzienā mums kā uzņēmējiem būtu jāiet - pirms gada zaļā gaisma tika dota saules paneļiem un parkiem, bet šobrīd tas tiek bremzēts ar sadales sistēmas pakalpojuma tarifu kāpumu un ierobežojumiem, bet lielo saules parku attīstībai stopkrāns norauts jaunu jaudu rezervācijām. Ja valstij nav redzējuma, tas būtiski kavē uzņēmējdarbību,” norādīja Edgars Bergholcs.

Šobrīd tiek virzīta ideja par elektromobiļiem, bet asociācijai nav pārliecības, vai šo sektoru negaida līdzīgs scenārijs.

Asociācijas ieskatā šī brīža ministrijas darbības modelis ir valsts budžeta lieka tērēšana. Ir pagājis pietiekams laiks, lai jau varētu izvērtēt rezultātus - vēl joprojām par valsts kapitālsabiedrībām AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” atbild dažādas ministrijas, turklāt nav īstenota sākotnējā ideja tās apvienot un nodot jaunās ministrijas pārraudzībā.

Vēl viens akmens jaunās ministrijas dārzā ir gaidāmā apkures sezona un nerēķināšanās ar iedzīvotāju maksātspēju. Atbildīgā ministrija šo problēmu risināšanu konceptuāli ir atstājusi citām ministrijām, kas paredz atbalsta paketi tikai atsevišķām sabiedrības grupām, bet vairs netiek paredzēts valsts atbalsts arī citām grupām.

Visā Eiropā energoneatkarības politika ir katras valsts prioritāte, bet Latvija acīmredzami turpina buksēt šajā jautājumā. Jābūt skaidrai politikai, vai būsim sašķidrinātās gāzes lielvalsts, saules un vēja enerģijas patērētājs vai arī izmantosim koksnes un kūdras resursus apkurē un esošās TEC. Atbilstoši tam tad arī pašvaldības, uzņēmēji un privātmāju īpašnieki rīkojas, izvēloties elektroapgādes vai siltumapgādes risinājumus, uzskata asociācija.

Nonākusi pie kopsaucēja

"Kopš izveidošanas brīža Klimata un enerģētikas ministrijas fokuss bijis enerģētikas nozarei nepieciešamā regulējuma izveide. Sistemātiski strādājot kopā ar nozari, sabiedrību un saistīto nozaru politikas veidotājiem, KEM ir nonākusi pie kopsaucēja ļoti sarežģītos un iepriekš ilgstoši iestrēgušos jautājumos (piemēram - dabasgāzes apgādes drošums, publisko zemju izmantošana vēja parku būvniecībai, neto uzskaites sistēmu transformācija un citi). KEM savā salīdzinoši īsajā pastāvēšanas laikā ir sagatavojusi un Ministru kabinetā izskatīšanai virzījusi 26 tiesību aktu projektus enerģētikas nozarē vien.

Nozaru transformācija prasa ne vien politikas veidotāja spēju koordinēti sagatavot regulējumu, bet, vēl jo būtiskāk, sabiedrības - gan mājsaimniecību, gan pašvaldību, kā arī uzņēmēju spēju pielāgoties un izmantot iespējas, ko pārmaiņas mums kopīgi piedāvā. Tomēr, pat ja kopīgais mērķis ir pozitīvs, pielāgošanās process nereti ir grūts," atbildē "Neatkarīgajai" raksta KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktora vietniece Baiba Jakobsone.

Sagatavo likumprojektus un rūpējas par atbalstu

B. Jakobsone arī norāda uz būtiskākajiem KEM paveiktajiem darbiem ministra Raimonda Čudara vadībā. Pirmais deviņu paveikto darbu sarakstā minēts Baltijas valstu kopēja lēmuma pieņemšana par paātrinātu desinhronizāciju no Krievijas/Baltkrievijas BRELL elektroenerģijas tīkla un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gada februārī, nodrošinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību.

Radīta arī iespēja elektroenerģijas vēju parku izbūvei valsts un pašvaldību mežu zemēs. KEM izstrādātais regulējums nosaka apbūves tiesību piešķiršanas kārtību vēju parku izbūvei, kā arī skaidrību un paļāvību projektu attīstītājiem, nodrošina VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" projekta (ar jaudu 800 MW) turpmāku realizāciju.

Īstenota pilnīga dabasgāzes tirgus atvēršana no šī gada 1. maija, kas ikvienam dabasgāzes lietotājam ļauj izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Tām mājsaimniecībām, kas līdz 1. maijam nebija izdarījušas izvēli, noslēdzot līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, tiek nodrošināts universālais pakalpojums, lai ikvienam būtu iespēja pakāpeniski un pārdomāti, izvērtējot savu dabasgāzes patēriņu, atrast sev piemērotāko tirgotāju un piedāvājumu.

KEM norāda, ka ir aktīvi iesaistījusies AS "Sadales tīkls" tarifa pieauguma mazināšanā īsi pēc AS “Sadales tīkls” tarifa projekta iesniegšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 2022. gada novembrī.

Kā tika plaši ziņots pagājušā gada nogalē, sākotnējie tarifi bija vairāk nekā divas reizes lielāki nekā tie, kas apstiprināti tagad. Ievērojot, ka liela daļa izmaksu saistāmas ar ārkārtas situāciju, ko izraisīja plaša mēroga Krievijas karš Ukrainā, KEM sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", un atbildīgajām ministrijām šā gada 24. janvārī iesniedza valdībā priekšlikumus elektroenerģijas pārvades un sadales tarifa pieauguma mazināšanai, kas ļāva tarifa sākotnējo pieaugumu samazināt uz pusi, ministrija uzsver savus nopelnus.

Attiecīgie priekšlikumi rezultējās atbilstošā "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", un šā gada 31. janvārī valdībā tika apstiprināti vienreizēji ārpuskārtas atbalsta mehānismi tarifa pieauguma mazināšanai. Pateicoties tam, sākotnēji paredzētais tarifa pieaugums tika samazināts uz pusi (attiecībā uz AS "Sadales tīkls" par 90 miljoniem eiro), akcentē ministrija.

Palielināts atbalsts visām aizsargāto lietotāju grupām elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai, jo KEM kā politikas veidotāja uzdevums ir raudzīties uz jautājumiem plašākā kontekstā, strādājot pie izmaiņām citos tiesību aktos, kas netiešā veidā ir saistīti ar tarifa izmaiņām, akcentē ministrijas pārstāve.

Prognozējot gaidāmo sistēmas pakalpojuma tarifa pieaugumu, jau šogad pavasarī KEM veica grozījumus, lai visas aizsargātās lietotāju grupas līdz šā gada beigām turpinātu saņemt palielināto 10 eiro atbalstu. Tas ir daļēji kompensējis kopējās rēķina izmaksas, tostarp sistēmas pakalpojuma izmaksu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem.

Tomēr, redzot, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, KEM palielinājusi atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķina segšanai sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Atbalsts tiks nodrošināts jau piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, izmantojot atlikumu no piešķirtā kopējā valsts atbalsta finansējuma aizsargātajiem lietotājiem.

Atbalsts ietverts jau septembrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos. No šā gada 1. augusta līdz 31. decembrim aizsargātajiem lietotājiem tiek piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) - 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti - 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim - 20 eiro; daudzbērnu ģimenei - 25 eiro.

Izstrādāts mērķēts valsts atbalsts mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām energoresursu cenu kompensācijai. Pie likumprojekta "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums" strādāts kopš šā gada pavasara, ieviešot energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu, kuru izstrādājuši KEM, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts zemes dienests.

Izstrādāts un publiskajai apspriešanai nodots jaunizstrādātais Klimata likumprojekts (Klimata likums), lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet, t.sk. nosacījumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Tā mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību, kā arī vienā likumā noteikt dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu saistību izpildē un deleģējumus Ministru kabinetam SEG emisiju samazināšanā un oglekļa dioksīda piesaistē.

Apstiprināta Modernizācijas fonda darbības kārtība Latvijā. Fonds ir jauns finanšu instruments, kas atbalsta investīcijas, lai īstenotu enerģētikas sistēmas modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu. Kādiem investīciju virzieniem Modernizācijas fonda līdzekļi turpmāk tiks izmantoti, lai straujāk virzītos uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Modernizācijas fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu: bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšanu, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi; energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tostarp elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanu vai paplašināšanu un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanu; atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu, kā arī valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidē.

KEM tiek strādāts pie "Transporta enerģijas likuma", kura mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu.

Izmaksāts atbalsts mājsaimniecībām

"Neatkarīgā" arī vaicāja, cik naudas iztērēts šā gada laikā no valsts budžeta līdzekļiem un no Eiropas Savienības fondiem. KEM atbildē ir maz konkrētu skaitļu - vien saites uz realizēto projektu apkopojumu un ES regulu.

"Lai veicinātu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmētu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros tiek īstenotas vairākas atbalsta programmas: sniegts atbalsts mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu iekārtu (saules paneļi, saules kolektori, siltumsūkņi, biomasas katli), kā arī videi draudzīgu transportlīdzekļu (elektromobiļi, ārēji lādējami hibrīdauto) iegādei, sniegts atbalsts pašvaldībām publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras modernizācijai un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai," "Neatkarīgajai" atbildēja KEM.

2023. gadā kopējais izmaksātais finansējums ir 20,7 miljoni eiro (piemēram, atbalstam mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei izmaksāti 10,88 miljoni eiro, savukārt videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei - divi miljoni eiro). Detalizētāka informācija par atbalstāmajām aktivitātēm, piešķirto finansējuma apjomu un tml. ir pieejama tīmekļa vietnē https://ekii.lv/index.php?page=realizetie-projekti.

"Vienlaikus ministrija turpina aktīvu darbu pie jaunu atbalsta programmu izstrādes enerģētikas jomā gan iepriekš minētā Modernizācijas fonda ietvaros, gan attiecībā uz ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma REPowerEU nodaļas ietvaros plānotajām aktivitātēm," paskaidroja ministrija. Tāpat KEM pārziņā ir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrēšana, ko nosaka attiecīga ES regula.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais