Lai arī valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā procentos no iekšzemes kopprodukta ir augstākie Baltijas valstīs, uz vienu iedzīvotāju izdevumi ir viszemākie.
Viena gada laikā izdevumi sociālajai aizsardzībai un pabalstiem pieauguši visās valstīs, tomēr Latvijā tie par vismaz 500 eiro vidēji uz vienu iedzīvotāju ir mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Jaunākā informācija par izdevumiem sociālajai aizsardzībai, kas apkopota par 2022. gadu, liecina, ka Latvija šim mērķim gadā izlieto vairāk nekā sešus miljardus eiro. Tas ir par 355,4 miljoniem eiro jeb 5,5 procentiem vairāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Lielākais izdevumu pieaugums bija sociālās atstumtības mazināšanai - šie izdevumi pieauga par 131 procentu, savukārt palīdzība mājokļa izdevumu segšanai pieauga par 52,3 procentiem. Lielākais izdevumu samazinājums (par 41,1 procentu) bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem.
Vislielākie sociālās aizsardzības izdevumi ir pensijām - gan procentuāli (41 procents no visiem izdevumiem), gan skaitļos - 2,8 miljardi eiro. Otrajā vietā ir izdevumi slimībai un veselības aprūpei - 33 procenti no kopējiem izdevumiem jeb 2,2 miljardi eiro.
No sociālās aizsardzības izdevumiem pensijas vecuma iedzīvotājiem 88,3 procenti bija izdevumi vecuma pensijai - 2,46 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā „vecums” 2022. gadā palielinājās par 10,5 procentiem, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022. gadā veikto pensiju indeksāciju. 2022. gadā pensijas vecuma iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts arī valsts pabalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai un kompensējošā atbalsta maksājums.
Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga vairāk nekā divas reizes, secina Centrālā statistikas pārvaldes eksperti. Šie izdevumi kopumā 2022. gadā sasniedza 92,8 miljonus eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar piešķirto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā rezultātā pieauga arī izdevumi sociālās palīdzības pabalstiem. Izdevumi garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalstam pieauga vairāk nekā divas reizes un sasniedza 21,2 miljonus eiro, savukārt izdevumi pabalstam krīzes situācijā pieauga 6,2 reizes un sasniedza 9,2 miljonus eiro. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 33 100 personām (no 25100 līdz 58200), savukārt pabalsta krīzes situācijā saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 24300 personām, sasniedzot 38100.
Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 52,3 procentiem bija pabalsti mājokļa izmaksu segšanai. Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga divas reizes un sasniedza 29,4 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga līdz 73 100. Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2022. gadā pieauga par 12,3 %.
Saistībā ar izmaiņām asistenta pakalpojuma organizēšanā izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 51,3 procentiem, sasniedzot 34,9 miljonus eiro. Cilvēkiem ar invaliditāti papildus pērn energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai tika izmaksāts valsts pabalsts energoresursu izmaksu segšanai.
Atsevišķu Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu (piemēram, dīkstāves pabalstu) izmaksu pārtraukšana galvenokārt ietekmēja arī kopējo izdevumu samazināšanos (par 41,1 procentiem) saistībā ar bezdarbu. Ja 2021. gadā atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirto pabalstu kopējie izdevumi bija 179,5 miljoni eiro, tad līdz ar pandēmijas izbeigšanos 2022. gadā šim mērķim (atbalstam algu subsīdijai) piešķirto pabalstu izdevumi veidoja vairs tikai 7,6 miljonus eiro.
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 17,5 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Visās Baltijas valstīs pabalstu un pensiju izdevumi no IKP tie gada laikā samazinājušies. Lietuvas izdevumi šiem mērķiem no IKP ir 15,8 procenti, bet Igaunijā - 15,6 procenti. Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2021. gadā veidoja vidēji 28,7 procentus no IKP.
Sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Savukārt, ja izrēķina sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumus uz vienu iedzīvotāju gadā, tad Latvija ir pēdējā vietā Baltijā. Latvijā šis rādītājs ir zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem (Latvijā -3600 eiro, Lietuvā - 3800 eiro, bet Igaunijā - 4200 eiro uz vienu iedzīvotāju). Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tomēr ir pieauguši par 5,8, Lietuvā par 3,7, savukārt Igaunijā - par 4,2 procentiem.
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, 2022 | |
Slimība, veselības aprūpe | 32,6 |
Invaliditāte | 8,4 |
Vecums | 41,0 |
Apgādnieka zaudējums | 1,4 |
Ģimene, bērni | 10,3 |
Bezdarbs | 3,0 |
Mājoklis | 0,5 |
Sociālā atstumtība | 1,4 |
Administratīvās izmaksas | 1,4 |
Sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2022. gadā (eiro uz vienu iedzīvotāju)
Latvija 3567
Lietuva 3769
Igaunija 4167
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde