Dzemdību iestādes sacenšas par tiesībām pieteikt pirmo 2024. gada naktī dzimušo Latvijas iedzīvotāju un tālāk piebilst par jaundzimušo skaita samazināšanos 2023. gadā attiecībā pret 2022. gadu.
Par uzvarētāju 2024. gadā atzīsim Jelgavas slimnīcu, kas devusi ziņu, ka tur piecas minūtes pēc Jaunā gada atnākšanas piedzimis puika. Otrajā vietā Rīgas Dzemdību nams, kas pirmo piedzimšanu šajā gadā fiksējis plkst.1.05. Par mata tiesu apsteigta Daugavpils slimnīca, kur pirmā piedzimšana fiksēta plkst.1.28. Veicināšanas balva Liepājas Reģionālajai slimnīcai, kas pirmās šā gada dzemdības pieņēmusi 1. janvārī plkst.9.31. Cerēsim, ka šodien, 9. janvārī, jau vismaz kāds 2024. gada jaundzimušais ir ikvienai no medicīnas iestādēm, kurās Latvijā pieņem dzemdības. Pagājušā gada laikā Latvijā bija 17 šādas iestādes. Dzemdību skaita samazinājums pēdējos gados tik straujš un paredzamajā nākotnē neatgriezenisks, ka šo iestāžu skaita samazinājums ir neizbēgams un nenovēršams par spīti ārzemju dzemdētāju piesaistīšanai.
Slimnīcas cīnās par dzemdētājām
Vēl vairākus mēnešus tiks vākti dati gan par dzemdību skaitu Latvijā, gan par Latvijas valstij piederīgo jaundzimušo skaitu Latvijā un ārzemēs. Šie skaitļi ir dažādi, jo Latvijas dzemdību iestādes apkalpo arī ārzemnieces, toties Latvijas iedzīvotājas dzemdē arī ārzemēs. Nesakritību starp bērna dzimšanas valsti un valstspiederību var izraisīt gan dzemdību tūrisms, kādu stimulē dzemdētājas pieņemošās valstis un slimnīcas, gan cilvēku dzīve ārzemēs daudzu un dažādu profesionālu un sadzīvisku apstākļu dēļ. Iespējams arī tā, ka priekšlaicīgas dzemdības nodiktē neplānotu dzemdēšanas vietu.
Pēdējo pāris gadu laikā pamanāmu ietekmi uz dzemdību skaitu Latvijā raisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. No vienas puses, Latvija kļuvusi par vienu no Ukrainas bēgļu, galvenokārt sieviešu patvēruma valstīm. No otras puses, pret Krieviju noteiktās sankcijas apgrūtina vai pat padara vispār neiespējamu dzemdību tūrismu no Krievijas. Latvijas valsts pielīdzinājusi Ukrainas bēgles Latvijas iedzīvotājām, apmaksājot viņu dzemdības un reģistrējot bērnus kā dzimušus Latvijā, nevis Ukrainā.
Ukrainas bēglēm Latvijā piedzimušo bērnus skaita pievienošana Latvijas valstpiederīgajām piedzimušo bērnu skaitam nav lauzusi šī skaita samazinājuma tendenci. Jaundzimušo skaits samazinājies no 13 782 bērniem 2022. gada desmit mēnešos līdz 11 980 bērniem nupat pagājušā, 2023. gada desmit mēnešos. Centrālā statistikas pārvalde vēl nav paziņojusi ne pagājušā gada novembrī, ne decembrī dzimušo bērnu skaitu. CSP statistikā vispār neparādās to bērnu skaits, kas Latvijā piedzimuši ārzemniecēm, izņemot Ukrainas valstspiederīgās.
CSP uzskaitīto jaundzimušo skaita samazinājuma temps 2023. gadā attiecībā pret to pašu mēnesi 2022. gadā svārstījās ap 15%. Spriežot pēc ziņām no atsevišķām dzemdību iestādēm, nekādi brīnumi gada pēdējos mēnešos nav notikuši. Apmēram trešo daļu no visām dzemdībām Latvijā pieņemošajā Rīgas Dzemdību namā jaundzimušo skaits samazinājies no 5 169 aizpagājušajā gadā līdz 4 498 pagājušajā gadā. Tajā skaitā Latvijas jaundzimušo statusu ieguvuši 87 ukrainietēm piedzimušie bērni. Ieskaitot Dzemdību nama darba apjomā tos bērnus, kas dzimuši ārzemniecēm, kuru bērni Latvijas statistikā neparādīsies, jaundzimušo skaits samazinājies par 13%.
Dzemdību skaits sarucis visās iestādēs, kuras paguvušas sniegt ziņas par savu darbu aizvadītajā gadā. Vidzemes slimnīcā Valmierā samazinājums no 973 līdz 843 bērniem, Siguldas slimnīcā no 920 līdz 889 bērniem, Liepājas slimnīcā no 871 līdz 808 bērniem, Ventspils slimnīcā no 506 līdz 489 bērniem.
Atzīmējama Jelgavas slimnīca par to, ka jaundzimušo skaitu pagājušajā gadā Jelgava praktiski noturējusi. Samazinājums no 788 līdz 781 dēvējams par nebūtiskām svārstībām. Valstij kopējās dzimstības tendences salīdzinoši blīvi apdzīvotajā Jelgavas reģionā izpaužas tā, ka tagadējais jaundzimušo skaits nostabilizēts pēc krimuma no 848 mazuļiem 2021. gadā.
Kuldīgas slimnīca pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem paziņoja, ka dāvina svētku laikā jaundzimušo vecākiem uzturēšanos ģimenes palātās bez maksas. Kad tas tika paziņots pagājušā gada 20. decembrī, slimnīca bija pieņēmusi 490 jaundzimušos. Vēl jānoskaidro, ar ko reklāmas akcija beidzās, bet tas būtu Ziemassvētku brīnums, ja tā tiešām būtu palielinājusi jaundzimušo skaitu virs 500 robežlīnijas vai pat virs 520 bērniem, cik Kuldīgā piedzima 2022 gadā.
Praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem dzimšanas vietas burtiskā nozīmē ir slimnīcas vai tām pielīdzināmais Rīgas Dzemdību nams, taču vēl svarīgāk, kur jaundzimušie nonāks: kurās pašvaldībās viņi tiks reģistrēti un kas tur būs jādara, lai viņi tur varētu dzīvot un augt. Bērnu skaitam taču ir jāpielāgo pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu ietilpība, jānodrošina bērnu ārstu pieejamība, vides drošība. Šobrīd gandrīz visur izglītības iestāžu ietilpības pielāgošana bērnu skaitam nozīmē šo iestāžu slēgšanu. Piemēram, Kuldīgas novada dome vakar, 8. janvārī informēja, ka sāks savu šā gada darbu, izskatot situāciju četrās pamatskolās, kur nevienā klasē nav desmit skolēnu. Tik daudz bērnu prasa valsts kā nosacījumu, lai valsts pašvaldību vietā maksātu algas skolotājiem, kuri strādā ar pietiekami lielu skolēnu skaitu. Vairāku skolu slēgšana šādā gadījumā neizbēgama.
Līdz šim bija nostabilizējušās tendences ar ļoti strauju bērnu skaita samazinājumu laukos un izņēmumu Pierīgā, uz kurieni pārceļas ar enerģiju, tajā skaitā ar spēju atstāt pēcnācējus daudz maz apveltītie cilvēki no laukiem. Tāpēc bija tā, ka daudzās vietās skolu ēkas pustukšas, puspamestas un galu galā pamestas, bet dažās vietās - pārpildītas. Dzimstībai sarūkot tagadējā tempā, arī Pierīgā var izrādīties liekas jau esošās bērnudārzu un skolu ēkas.
Trauksmes zvaniņš atskanējis no Siguldas novada, kur pērn reģistrēto 320 jaundzimušo bijis par 14 bērniem jeb 5% mazāk nekā 2022. gadā. Nelīdz kopš 2012. gada koptā tradīcija rīkot pasākumus “Esmu dzimis Siguldas novadā", kuros jaundzimušo ģimenēm tiek dāvinātas medaļas ar novada ģerboni un bērna dzimšanas gadu.
Pierīgā, protams, jaundzimušo pamanāmi vairāk, nekā Augšdaugavas novadā (bijušajā Daugavpils rajonā) ar 97 dzimušajiem un 525 mirušajiem. Šāda attiecība apliecina darbspējīgo izceļošanu no attiecīgās pašvaldības, no Latgales. Pašvaldība mēģina veicināt dzimstību, maksājot ģimenēm 300 eiro pabalstu par bērna piedzimšanu un dāvinot vecākiem grāmatu “Mans bērns".
Pretējā Latvijas malā esošajā Ventspils novadā (atsevišķi no Ventspils pilsētas) reģistrēti 32 jaundzimušie, kuru par deviņiem bērniem mazāk nekā 2022. gadā. Ventspils novads izskatās gluži labi attiecībā pret Augšdaugavu ar to, ka trīsreiz mazākam dzimušo skaitam atbilst gandrīz 13 reizes mazāks mirušo skaits (525/41). Tas rāda, ka ap Ventspili palikuši darba spējīgāki cilvēki, taču viņu skaits jau tagad pārāk mazs dzīvības uzturēšanai novadā. Viņu nākamā paaudze vienkārši pazudīs Kurzemes mežos.
