Līdz šā gada martam atbildīgajām ministrijām jāvienojas, kādā veidā meitenēm no 11 līdz 19 gadiem nodrošināt bezmaksas higiēnas preces skolās. Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva ir guvusi atsaucību un jau vairākas reizes ir izskatīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Visas iesaistītās puses šo priekšlikumu atbalsta. Vienīgo aizķeršanos, ieviešot šo priekšlikumu un nodrošinot meitenēm bezmaksas higiēnas paketes, varētu radīt jautājums par finansējumu. Pašlaik ir visai aptuvenas aplēses par to, cik higiēnas preču nodrošināšana brīvpieejā varētu izmaksāt un kurš šo finansējumu nodrošinās.
Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte atgādināja, ka iniciatīvas mērķis ir nodrošināt bezmaksas higiēnas preces meitenēm vispārizglītojošās skolās, profesionālās izglītības skolās, kā arī nākotnē - universitātēs. “Šāda iniciatīva tika iesniegta parakstu vākšanai, apzinot situāciju, kādā atrodas meitenes, kuras nevar iegādāties sev efektīvus un veselībai drošus higiēnas piederumus. Tas ir svarīgi, lai meitenēm nebūtu jāpaliek mājās, nebūtu jāizmanto neefektīvi un veselībai pat kaitīgi līdzekļi,” sacīja Inete Ielīte. Otra sabiedrības grupai, kurai iniciatīvas autori aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces, ir sievietes krīzes situācijā, sievietes, kuras cietušas no vardarbības, sievietes bēgļa statusā. “Mēs ļoti vēlētos, lai jau 2024. gada septembrī šīs bezmaksas higiēnas preces ienāk skolā, savukārt krīzes situācijās esošām sievietēm to varētu paredzēt no nākamā gada,” teica Inete Ielīte.
Strādājot pie iniciatīvas ieviešanas, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Labklājības un Veselības ministriju ir precizējusi potenciālo mērķa grupu, tas ir, meitenes, kurām būtu tiesības saņemt bezmaksas higiēnas preces, tās būtu meitenes vecumā no 11 līdz 19 gadiem (iepriekš bija minēti 18 gadi, bet zināms, ka vidusskolā mācās arī meitenes, kuras jau pārsniegušas 18 gadu slieksni). Pēc izglītības nozares datiem, Latvijā pašlaik ir 77 785 meitenes vecumā no 11 līdz 19 gadiem, kuras kopumā mācās 668 izglītības iestādēs, no tām vispārējās izglītības iestādēs 67 004 meitenes, 935 - speciālās izglītības iestādēs, 9190 profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs, kā arī 656 - koledžās.
Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā aptaujā par to, vai skolas pašlaik nodrošina meitenēm higiēnas preces, piedalījās 82,6 procenti izglītības iestāžu, pastāstīja ministrijas speciālists Maksims Platonovs. Aptaujas dati rāda, ka 63,9 procenti izglītības iestāžu nenodrošina bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm, bet 36,1 procents - nodrošina. Noskaidrots, ka no tām skolām, kuras nodrošina šos līdzekļus, bezmaksas higiēnas preces meitenēm tikai atsevišķos gadījumos tās ir brīvpieejamībā. “Faktiski tas ir nodrošinājums pēc pieprasījuma - ir pieejamas šīs preces, bet pie ārstniecības personas, un ja tās ir nepieciešams, tad var palūgt,” atzina Maksims Platonovs. Izglītības iestādēs meitenēm nodrošinātais bezmaksas higiēnas preču veids pašlaik ir higiēnas paketes un atsevišķās skolās ir arī tamponi. Ļoti retos gadījumos higiēnas preces ir pieejamas pie klašu audzinātājiem. Ikmēneša bezmaksas higiēnas preču meitenēm patēriņš vidēji mēnesī izglītības iestādēs, kurās to nodrošina, ir līdz 700 gabaliem un izmaksas - līdz 100 eiro. Tas acīmredzot neparāda reālo situāciju un pieprasījumu pēc higiēnas precēm, jo, ja tās nav brīvi pieejamas, retā meitene tās speciāli lūgs. Tāpēc arī nav brīnums, ka dažās skolās šis pieprasījums ir viena higiēnas pakešu paciņa mēnesī. Dažas skolas pat neuzskaita, cik daudz izlieto, jo “nav ko īsti uzskaitīt”. Šīs higiēnas preces pašlaik nodrošina pašvaldības finansējums. “Skolas kopumā atbalsta šo preču bezmaksas pieejamību, bet norāda, ka nepieciešams papildu finansējums,” atzina M. Platonovs. Pašlaik gan Izglītības un zinātnes ministrijai nav precīzu aprēķinu, cik būtu nepieciešams, lai nodrošinātu higiēnas piederumus brīvpieejā un visām meitenēm visās skolās.
Savukārt Labklājības ministrija aprēķinājusi izmaksas, ja šīs higiēnas preces būtu iekļautas tā saucamajās trūcīgo pakās, kas pienākas trūcīgām personām, maznodrošinātajiem, krīzes situācijās nonākušiem. 2023. gada dati liecina, ka katru mēnesi cilvēku skaits, kuri saņem šīs pakas, ir 12 000 līdz 15 000. “Ja mēs skatāmies tieši meitenes un sievietes vecumā no 11 līdz 55
gadiem, tās būtu 18 455 Latvijas sievietes un 6665 Ukrainas meitenes un sievietes,” stāstīja Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadītāja Aurika Stratane. Viens komplekts - 20 paketes vienai sievietei mēnesī - izmaksātu 778 000 eiro gadā, ja tikai meitenēm - tad 163 000 eiro gadā. A. Stratate piebilda, ka “mūsu programmā finansējuma šim mērķim pašlaik nav”.
Veselības ministrija tomēr ir aplēsusi, cik maksātu šo līdzekļu nodrošināšana vispārizglītojošo skolu meitenēm (nedalot pēc mantiskā stāvokļa), un, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur šādu iespēju izmanto tikai ap 30 procenti meiteņu, izmaksas Latvijā būtu 18 000 eiro gadā. Protams, vēl jāpierēķina arī citas skolas, kurās mācās meitenes. “Sākotnēji būtu jārēķinās, ka būtu arī nelietderīgs patēriņš, kamēr pierastu pie šīs sistēmas,” secinājusi Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. “No veselības nozares neredzam iespēju šo lietu finansēt pašlaik.” Pašvaldību pārstāvji sanāksmē arī minēja, ka noteikti vajadzētu paredzēt atsevišķu finansējumu un neuzlikt to kā pienākumu pašvaldībai.
Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele izteica milzīgu paldies cilvēkiem, kuri parakstījās par šo iniciatīvu. “Mana slimība - Villebranda slimība - pirmoreiz tika aprakstīta pirms simt gadiem, kad viena meitene nomira no smagas asiņošanas pirmo mēnešreižu laikā. Mums kā sabiedrībai ir jāsaprot, kas šī iniciatīva ir arī par mūsu pašu cilvēku veselību un drošību. Kad parādījās šī iniciatīva, es lasīju komentārus, kurus izteica vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ir dzīvojuši dažādās valsts iekārtās un dažādos laikos, sastapušies ar virkni problēmu… Viņi norādīja, ka taču ir tik dažādi veidi, kā ar šo situāciju meitenēm un sievietēm tikt galā. Es vēlos uzsvērt, ka mēs dzīvojam 2024. gadā un tas, ka kāda sieviete ir gājusi cauri šādām problēmām, nenozīmē, ka mēs pašlaik savām meitenēm un sievietēm novēlam tādu situāciju, kāda bija pirms 50 gadiem.” Baiba Ziemele uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi nodrošināt meitenēm šo iespēju, nevērtējot pēc materiālā stāvokļa. Vēl svarīgi meitenēm nodrošināt veselības izglītību, jo “mēs zinām, cik slikta situācija ir ar veselības pratību, īpaši jauniešiem”. Šī būtu laba iespēja to mācīt, turklāt arī zēniem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma līdz martam sagaidīt atbildīgo ministriju iesniegtos konkrētos risinājumus un aprēķinu par nepieciešamo finansējumu. Tiesa, ministriju speciālisti bija visai izvairīgi, atbildot uz jautājumu, kurš tad uzņemsies atbildību virzīt šo jautājumu apstiprināšanai un finansējuma pieprasīšanai. Labklājības ministrija pieteicās sasaukt atbildīgās personas un apkopot informāciju.
