Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, valsts a/s “Latvijas pasts" (LP) padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens un valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare mēģina izgrozīties no skandāla ap pasta nodaļu slēgšanas plānu ar solījumiem, ka vienlaicīgi viss gan paliks pa vecam, gan kļūs daudz labāk, lai arī nav zināms, kā šis labums izpaudīsies.
Pagājušā gada beigās LP sāka “informatīvu kampaņu par pasta pakalpojumu saņemšanu dzīvesvietā pēc pieprasījuma". Cilvēki šo kampaņu pamanīja tikai tad, kad atklājās, ka īstenībā tā ir kampaņa par Latvijā vēl atlikušo pasta nodaļu slēgšanu. Proti, šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tad nu gan traci sacēla pašvaldības, opozīcijas partijas un valdībā pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība, kuras tēla uzturēšanai svarīgi izrādīt rūpes par lauku iedzīvotājiem. Rezultātā pasta nodaļu slēgšanas plāns apturēts bez nekāda skaidrojuma, ko LP turpmāk darīs vai nedarīs. Līdz ar to skaidrības nav arī iedzīvotājiem un juridiskām personām, tajā skaitā valsts iestādēm, ar kādiem LP pakalpojumiem turpmāk rēķināties vai nerēķināties kā šādu pakalpojumu pasūtītājiem vai saņēmējām.
Lai piespiestu sabiedrību samierināties ar pasta nodaļu slēgšanu, LP rāda pastnieku mājas vizīšu kliņģeri un vicina valsts naudas zaudēšanas pātagu. “Šobrīd LP finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga,” apgalvoja B. Krauze-Čebotare 30. janvāra intervijā Latvijas Radio. “Nepārveidojot nodaļas un saglabājot fiziskās nodaļas, LP strādās ar zaudējumiem, kas nozīmēs, ka mums būs jāiet pie Latvijas valsts un valdības un jāprasa papildu finansējums,” viņa turpināja. “Ja mēs šobrīd nerīkosimies un neveiksim dažādus efektivitātes pasākumus pasta saimnieciskās darbības uzlabošanai, tad diemžēl mēs tiešām pēc diviem vai trim gadiem attapsimies ļoti smagas situācijas priekšā." Šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka LP būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netiks risināta, tas būs 2-3 gadu jautājums.”
Katra LP nodaļa un nodaļiņa tik tiešām prasa uzturēšanas izdevumus neatkarīgi no tā, cik cilvēku šajā nodaļā iegriežas un kādus pakalpojumus izmanto, t.i., apmaksā. Taču jautājums, vai vēl lielākus izdevumus neprasīs sistēma, kurā pastnieks dosies uz klienti mājām simts kilometru attālumā. Tieši tā tas notiktu, ja pastnieki dotos pie klientiem ja ne visi no viena LP centrālā kantora Rīgā, tad no dažām pasta nodaļām valstī, cik LP bija iedomājies tomēr nelikvidēt. Pašizmaksa tādiem braucieniem tik tiešām sasniegtu ja ne simtu, tad desmitus eiro. Ja LP mēģinātu iekasēt šādu maksu no cilvēkiem, pie kuriem pastnieks devies, tad ļoti daudzos gadījumos cilvēki nelaistu pastniekus savās mājās vai dzīvokļos. Iespējams, ka tāds arī bija LP plāns, kā likvidēt pasta pakalpojumus un vispār pastu - likvidēt to, ko pēdējos pāris simtos gadu pieņemts uzskatīt par pastu - ar skaidriem pierādījumiem, ka atteikties no pasta ir Latvijas iedzīvotāju vēlēšanās.
Pagaidām LP plāni apturēti politisku iemeslu dēļ. “Pastam nav tikai mežonīgā kapitālisma funkcija - tikai maksimizēt savu peļņu. Pastam ir arī ļoti nozīmīga sociālā funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojuma nepārtrauktību,” paziņoja K. Briškens. Viņš, protams, novēlēja LP modernizēties, bet tikai tā, lai saglabātu pakalpojumu sniegšanu tai iedzīvotāju daļai, kas nespēj un negrib izmantot tikai attālināti un neklātienē sniegtus pasta pakalpojumus.
Cik nu vispār var kaut ko saprast no B. Krauzes-Čebotares sacītā, pasta un klientu saskarsmei vajadzētu notikt tikai ar pakomātu starpniecību. Vai nu klients saņem e-pastu, ka viņam pakomātā sūtījums, tajā skaitā vēstule vai avīze, un dodas šo sūtījumu saņemt, vai arī viņš ieliek pakomātā savu sūtījumu kopā ar norādījumiem, uz kurieni, kam un kā sūtījumu nogādāt. B. Krauze-Čebotare sola, ka ar šādiem pakomātiem šogad un pāris turpmākajos gados Latvija tikšot pārklāta. Diemžēl ne visi Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi lasīt un rakstīt digitālajā formātā un regulāri veikt ceļu līdz pakomātiem, kas paredz, ka cilvēkam ir automašīna un pietiekami daudz naudas, lai nopirktu automašīnai degvielu.
Atsevišķa sadaļa ir LP finanšu pakalpojumi, kas padara LP par banku ar kaut ierobežotām funkcijām. Arī šajā sadaļā LP esošos pakalpojumus saglabāšot, lai gan nav saprotams, kā tieši tas notiks atbilstoši tehniskajām un juridiskajām prasībām. Taupības ideja tāda, ka tos pakalpojumus, kuri tomēr nav realizējami caur pakomātiem, varētu uzticēt cilvēkiem, kas nav pasta darbinieki. Kā iespējamie kandidāti uz pastnieku funkciju pārņemšanu tika nosaukti gan pašvaldību, gan tirdzniecības centru darbinieki. Viņi taču atrodas vietās, kur cilvēki mēdz ierasties dažādu vajadzību dēļ. Tad lai viņi papildus veic to, ko tagad dara pasta nodaļu darbinieki.
Ir tomēr šaubas par pastnieku funkciju uzkraušanu tiem, kuri jau nodarbināti citās iestādēs un citos amatos. Vai tiešām cilvēki sēž dīkā un gaida iespēju, kad viņi gan individuālā, gan savu uzņēmumu un iestāžu līmenī varēs piepelnīties ar papildu darbu? Vismaz veikalos tādu cilvēku nav. Par to signalizē konflikti pēc taromātu uzspiešanas veikaliem, t.i., veikalos nodarbinātajiem. Grūti iedomāties, kā viņi iesaistīsies arī pakomātu darbināšanā un pārvērtīs veikala kasi par bankomātu, no kura cilvēkiem izmaksās pensijas, pabalstus un naudas pārvedumus.
Šādu jautājumu izskatīšanai LP pagājušajā nedēļā bija atvēlējis veselu dienu. Bijuši sasaukti publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai tie apsver un analizē potenciālos nacionālā pasta operatora attīstības virzienus, kā teikts LP paziņojumā par šo pasākumu. Dienas beigās šis apspriešanas rezultātus prezentēja K. Briškens, K. Rokens un B. Krauze-Čebotare. Izrādījās, ka izdomāts tikai tik tālu, ka vēl jāpadomā. “Plānojam, ka jauno pasta nodaļu konceptu mēs izstrādāsim līdz aprīlim, un tad aprīlī informēsim visas iesaistītās puses par to, kāds izskatīsies jaunais pasta pārklājums Latvijā,” sacīja B. Krauze-Čebotare. K. Rokens uzsvēra, ka nedrīkst pieņemt sasteigtus lēmumus, tomēr tie ir jāpieņem arī saprātīgā laika posmā. No viņa teiktā skaidrības tikai tik, ka LP valde baudot LP padomes uzticību.
