Rēzeknes pilsētas pašvaldības nauda pazudusi nezin kur, bet Talsu novada pašvaldība visus savus esošos un iedomātos ienākumus bija apsolījusi un tagad atņem pašvaldības esošajiem un jaunpieņemtajiem darbiniekiem.
Sagadījās tā, ka 28. februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti kaunināja Talsu novada domes vadītājus par nepatikšanām, kādās novads nonācis ar strauju izdevumu palielināšanu pašvaldības iestāžu darbinieku algošanai, bet Finanšu ministrija (FM) pabeidza gatavot valsts konsolidētā kopbudžeta šā gada janvāra pārskatu ar datiem par valsts kalpotāju atalgojuma kāpumu visas valsts mērogā. “Talsi ir ieplānojuši ieņēmumu pieaugumu 30% apmērā,” deputātiem stāstīja FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre. “Vai jūs kaut kur citur redzat pieaugumu par 30%?” viņa pārgāja no faktu izklāsta uz attieksmes paušanu. Taču uz viņas retorisko jautājumu var atbildēt burtiski. Runa, protams, ir par naudu un tās novirzīšanu valsts kalpotāju atalgošanai: “2024. gada janvārī būtiski pieauguši valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas 105,1miljona eiro apmērā bija par 37,2 miljoniem eiro jeb 54,9% augstāki nekā gadu iepriekš,” teikts FM sagatavotajā pārskatā.
“Valsts pamatbudžetā gads sācies ar strauju izdevumu pieaugumu, kas bija par 195,3 miljoniem eiro jeb 31,8% lielāki nekā pērn janvārī un veidoja 809,9 miljonus eiro,” informē FM. Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kas palielinātas par 98,1 miljonu eiro jeb 48,6% un sasniegušas 299,9 miljonus. No tiem kā subsīdijas un dotācijas Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai novirzīti 116 miljonu eiro (trīsreiz vairāk, nekā 2023. gada janvārī), bet valsts pamatfunkciju veikšana tik un tā dārgāka un apmaksāta ar 183,9 miljoniem eiro.
Ar ES palīdzības fondu naudas ieguldīšanu valsts kārtējo reizi aizvietojusi savus kapitālos izdevumus. Šā gada janvārī ieguldītie 51,4 miljoni eiro izradās par 18,9 miljoniem jeb 26,9% mazāk nekā pirms gada. Kopējie izdevumi šajā sadaļā mēnešu salīdzinājumā samazinājušies tāpēc, ka pagājuša gada janvārī 20,7 miljoni eiro norakstīti jauna cietuma celtniecībai Liepājā. Šogad naudas plūsma uz Liepāju trīsreiz mazāka, bet vairāk naudas ticis gan autoceļiem, gan "Rail Baltica” dzelzceļam.
Procentuāli straujākais izdevumu pieaugums, kas nupat jau norādīts, valsts pamatbudžetā bijis budžeta iestāžū darbinieku algošanai. FM to izskaidro ar minimālās algas paaugstināšanu no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri un kārtējiem algu pielikumiem aizsardzības, iekšlietu un tieslietu darbiniekiem. Par minimālajām algām jāpiebilst, ka patiesie labuma guvēji no tām nav cilvēki, kas tiešām strādā par minimālo algu. Visvairāk iegūst politiķi un ierēdņi, kuriem algu aprēķina kā reizinājumu vai nu ar minimālajām algām, vai ar vidējo algu valstī, kuru uz augšu ceļ minimālās algas paaugstināšanas deklarēšana.
Pašvaldību budžetos kopumā (aritmētisks radītājs, jo katrai pašvaldībai savs budžets) gads sācies ar 87 miljonu eiro pārpalikumu, lai gan izdevumi pašvaldībām auguši straujāk nekā ieņēmumi. Arī šajā sadaļā lauvas tiesu naudas paņēmis atalgojuma palielinājums. Pašvaldību algotajiem cilvēkiem izmaksātā summa augusi par 24,2 miljoniem eiro jeb 28,8% attiecībā pret 2023. gada janvāri un sasniegusi 108 miljonus. Pieaugums izriet no minimālās algas paaugstināšanas, kas jau aprakstīta, un algu celšanas skolotājiem uz valsts mērķdotācijas rēķina. Skolotājiem novirzīti 52 miljoni eiro, kas par 8,9 miljoniem jeb 20,7% vairāk nekā 2023. gada janvārī. Turpretī par precēm un pakalpojumiem samaksātie 55,5 miljoni eiro izradās par 13,5 miljoniem jeb 19,5% mazāk pirms gada. Daudz ko izskaidro elektrības un siltuma cenu samazināšanās.
Vispārējais un straujais algu pieaugums valsts budžeta iestādēs izraisa bažas, vai šo iestāžu darbinieki nenonāks situācijā, kādā jau nonākuši tie, kuriem algas maksā Talsu pašvaldība. Situācija tur tāda, ka pašvaldībai, lai tā vispār spētu izmaksāt algas, jāaizņemas divi miljoni eiro vai pat vairāk no valsts, bet valsts sola aizdot ar nosacījumu, ka pašvaldība pieņems bezdeficīta budžetu. Tāda budžeta izveidošanai nevar iztikt bez pašvaldības kalpotāju algu samazinājuma, lai gan tas nebūt nav vienīgais pašvaldības izdevumu samazināšanas veids.
Latvijas valsts jau ir bijusi līdzīgā situācijā kā tagad Talsi. Starptautiskais Valūtas fonds ir kauninājis Latviju apmēram tāpat, kā pagājušajā nedēļā Saeimas deputāti kaunināja Talsu pašvaldības vadītājus. Diemžēl naudas iztrūkumu nevar segt ar uzņēmuma, pašvaldības vai valsts vadītāju gatavību paciest pārmetumus. Ir vajadzīgi taupības pasākumi.
Pašvaldības vadītāji pagājušajā nedēļā solīja, ka galīgie lēmumi par pasākumiem tiks pieņemti vistuvākajā laikā. Vakar, 4. martā LETA ziņoja, ka Talsu novada pašvaldības darbiniekiem noteikts nepilns darba laiks no 15. aprīļa līdz 31. decembrim. Samazinājums no 40 līdz 32 apmaksātām darba stundām nedēļā neattieksies uz pedagogiem un atsevišķiem amatiem, kuru veicējiem jāstrādā kā līdz šim, lai Talsi varētu apliecināt, ka pašvaldība veic tai obligātās funkcijas. Pilnā un nepilnā darba laika amati vēl jānosaka pašvaldības izpildirektoram, saskaņojot šo sadalījumu ar deputātiem.
Vēl priekšā 7. marta domes sēde, kurai jāpieņem lēmums par grozījumiem pašvaldības darbinieku katalogā, kur pagājušajā gadā ieliktas 150 jaunas štata vietas. Lai saņemtu aizdevumu no valsts, pašvaldība spiesta solīties, ka atlaidīs tik daudz un vēl vairāk darbinieku.
