Ieceļotāju ādas nokrāsas maiņa padara acīm redzamāku to, ka kādam taču jāaizpilda Latvijas pamatiedzīvotāju izceļošanas un izmiršanas radītie tukšumi.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vakar uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieces Mairas Rozes apsvērumus par to, kā iestāde strādās nākamajam gadam sagatavotā valsts budžeta projekta ietvaros. Iestādei jau līdz šim uzdoto un nākamgad klāt nākošo funkciju vairāk nekā iedotās naudas, bet tādā situācijā PMLP atrodas visu savu pastāvēšanas laiku. No nākamā gada jaunievedumiem acīs krīt vēl tikai topošais Kapsētu likums, kas uzdos PMLP papildināt tās uzturēto Fizisko personu reģistru ar informāciju par šo personu mūža mājām, t.i., par apbedījuma vietu.
PMLP jāpieņem lēmumi par cilvēku tiesībām dzīvot Latvijā ar kādu no likumos noteiktajiem statusiem, jāapgādā šie cilvēki ar viņu statusu apliecinošiem dokumentiem un jāuztur daudzi reģistri par dažādām ar Latviju saistītām cilvēku grupām. Jāuztur arī daļa no tiem cilvēkiem, par kuriem PMLP, tiesām un citām iestādēm vēl tikai jāizlemj, vai viņi drīkstēs, vai nedrīkstēs dzīvot Latvijā.
PMLP funkciju veikšanai iestādei piešķirta 641 amata vieta un šo darbinieku atalgošanai nākamajā gadā budžeta projektā atvēlēti 17 073 328 eiro. Kopējā atalgojuma palielinājums noteikts 1 911 641 eiro. Tas atbilst pieaugumam par 5,6%. Tātad atalgojuma pieaugums acīm redzami straujāks nekā 2,6%, kuros valdība solīja ierāmēt valsts kalpotāju atalgojuma vidējo pieaugumu nākamgad pret šo gadu. Citiem vārdiem sakot, solījums tikpat tāls no īstenības, cik no tās tāli ir dati par inflāciju. Tai jākļūst aizvien zemākai atbilstoši Eiropas Centrālas bankas politikai. Īstenībā šai politikai atbilst tikai Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes producētie dati, pēc kuriem 12 mēnešu inflācija šogad svārstījusies robežas starp 0,4% un 1,4%. Ja tā būtu, tad valsts kalpotājus varētu piespiest samierināties ar algu pielikumiem ap 2,6%, kas nodrošinātu kaut pieticīgu, bet tomēr reālu labklājības pieaugumu. Īstenībā inflācija ir tāda, ka arī ar naudas daudzuma pieaugumu par 5,6% M. Rozei nāksies manevrēt ļoti filigrāni, lai noturētu iestādi darboties spējīgā kondīcijā.
PMLP pati ir uzskatāms piemērs tam, kā turpina griezties inflācijas spirāle. Valdība varēja būt dāsna pret PMLP arī tāpēc, ka algu pieauguma segšanai novirzīja daļu no papildu ieņēmumiem, ko valsts gūst, ceļot maksas par vīzu, uzturēšanās atļauju u.tml. dokumentu noformēšanu (izskatīšanu, apstiprināšanu utt.). Labi, bet visas pārējās valsts un pašvaldību iestādes, kā arī privātīpašnieki rīkojas tieši tāpat, prasot no PMLP augstākas īres un komunālo pakalpojumu maksas. M. Roze pauda bažas, kā izdosies pārlaist nākamo gadu bez situācijām, ka atnāk cilvēks uz PMLP nodaļu, bet nodaļa jau ir slēgta.
PMLP piešķirtais izdevumu palielinājums precēm un pakalpojumiem tikai 239 tūkstoši eiro ir maz iestādei, kam jābūt pārstāvētai visā valstī. Varētu gan atrunāties, ka preču un pakalpojumu 2025. gada tāme 7,1 miljona eiro apmērā nav mikroskopiska, bet taču lielākā daļa izdevumu jau piesaistīta informācijas sistēmu uzturēšanai, kas arī nekļūst lētāka.
Ticēsim tomēr, ka iestāde nākamgad paliks darboties spējīga un piedalīsies tādu cilvēku ielaišanā Latvijā, kuri ar savu līdzatvesto naudu un darbu palielinās to līdzekļu apjomu, uz kuru rēķina var pastāvēt Latvijas valsts ar tās pārvaldes aparātu. Tikpat būtiska ir PMLP loma Latvijai nevēlamu cilvēku izdabūšanā no valsts laukā, lai gan PMLP ir tikai izraidīšanas lēmumu pieņēmēja, nevis izpildītāja.
Pēdējos gados ir risinās divas kampaņas, kuru dēļ PMLP ik pa laikam nonāk sabiedrība uzmanības centrā. Notikumus Latvijā iekustinājis Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukums Ukrainā.
Kā pirmā jāmin Ukrainas bēgļu straume, kas plūda arī uz Latviju un vēl daudz vairāk cauri Latvijai. Desmitiem tūkstošu Ukrainas bēgļu PMLP ir piešķīrusi patvērumu Latvijā un to apliecinošus Latvijas dokumentus. Nākamajā gadā pienāks daudzu izdoto dokumentu derīguma termiņa beigas. PMLP atkal būs ātrā tempā jāpstrādā desmitiem tūkstošu iesniegumu par patvēruma termiņa pagarināšanu vai statusa grozīšanu. Dokumenti pārreģistrācija dos iespēju daudz maz precīzi saskaitīt, cik ukraiņu bēgļu tik tiešām atrodas Latvijā un nolēmuši saistīt savu likteni ar Latviju. Taču šī pati situācija prasa arī no Latvijas (Saeimas?) izvēles, kas tālu pārsniedz PMLP kompetenci. Latvijai jādod cilvēkiem saprotami noteikumi, pēc kādiem viņi drīkstēs vai nedrīkstēs palikt Latvijā pēc tam, kad aktīvo kara darbību Ukrainā nomainīs miers vai pamiers. Nav jēgas mācīties latviešu valodu cilvēkiem, kurus no šejienes var izlikt kuru katru brīdi.
Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizēja arī Krievijas piekritēju plūsmu uz Krieviju vai vismaz projām no Latvijas. Ir cilvēki, kas to dara pilnīgi brīvprātīgi, bet politiķi 2022. gada rudenī notiekošajā cīņā par vietām 14. Saeimā noformēja Imigrācijas likuma grozījumu veidā dotu solījumu likt atstāt Latviju tiem cilvēkiem, kuri pieņēmuši Krievijas pilsonību, bet izsprukuši (izmantojuši Latvijas politiķu vēlmi nekaitināt Krieviju) no Latvijas valsts valodas prasmes pārbaudes. Pēc tam 14. Saeimā ievēlētie politiķi šo priekšvēlēšanu solījumu mīkstināja, vairākas reizes grozot Imigrācijas likuma grozījumus. PMLP nācās rīkoties atbilstoši visām šim izmaiņām attiecībā uz apmēram 52,7 tūkstošiem cilvēku. Viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tika anulētas, tad pārformētas par termiņuzturēšanās atļaujām un atpakaļ par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ja cilvēki to gribēs un viņiem izdosies divu gadu laikā ar kaut septīto mēģinājumu nokārtot valodas eksāmenu. Latvijas valsts politika stimulējusi aizbraukt no Latvijas apmēram trijiem tūkstošiem cilvēku, bet pārējie apsolījušies uz eksāmeniem aiziet. PMLP seko viņu sekmēm gandrīz kā vecāki, kuru bērniem grūtas galvas.
Ukrainas gadījums daudzkārt palielināja PMLP veiktā darba apjomu darbā ar legālajiem ieceļotājiem. Taču šādi ieceļotāji nāk arī no citām valstīm. Tāpat PMLP nodarbina nelegālo ieceļotāju plūsma. Daudzi Latvijā legāli iekļuvušie uzvedas tā, ka viņiem jāliek tūlīt pat pamest Latvija.
Attiecību pasliktināšanās starp Latviju un Krieviju ar tās piedēkli Baltkrieviju ir ietekmējusi darba migrāciju. Rezultāts tāds, ka no Latvijas pamatiedzīvotājiem neatšķiramos viesstrādniekus nomaina cilvēki, kuru izskats apliecina viņu izcelsmi dienvidu zemēs. Vietējie iedzīvotāji jautā valsts iestādēm, cik likumīgi šeit atrodas ieceļotāji, kuri vismaz Rīgas centrā krīt acīs. PMLP ir galvenā iestāde, kurai šie jautājumi adresēti. Konkrēti runa par Indijas un tās kaimiņzemju jauniešiem, kuri tiek uzņemti Latvijas augstskolās, bet it kā biežāk redzami uz ielām nekā mācību auditorijās. M. Roze stāstīja par to, kā tiek uzlabota informācijas apmaiņa ar augstskolām, kuras ziņo par saviem pazudušajiem studentiem, t.i., par viņu imatrikulāciju, kam jāseko izraidīšanai no valsts.
Jautājumus par imigrāciju paspilgtina arī tie cilvēki no Vidusāzijas, ar kuriem Latvijas uzņēmēji nomaina viesstrādniekus no Krievijas. Ukraiņu pieplūdums nav spējis ne aizpildīt visas darba vietas, ne kompensēt iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Pasaulē Latvija tomēr skaitās pievilcīga valsts vai nu pati par sevi, vai kā durvis (sprauga) uz Eiropas Savienību. Pērn kopumā reģistrēti aptuveni 1600 patvēruma meklētāji, bet šogad līdz šim - 710. Lielākā daļa lūgumu tiek noraidīti, bet šogad 49 cilvēki atzīti par bēgļiem un vēl 78 saņēmuši pagaidu tiesības palikt Latvijā. Šeit nonākušie ārzemnieki velk garumā tiesāšanos par patvēruma piešķiršanu tik ilgi, cik vien iespējams.
Eiropas Savienībā uzņem apgriezienus runas par aizvien stingrākiem ārzemnieku uzņemšanas noteikumiem, bet iespējams, ka runas novedīs tikai pie birokrātisko procesu uzpūšanas, kas gan iezīmēta uz 2026. gadu. Naudu šīm papildprocedūrām nāksies meklēt nākamgad ar šādu laiku.
