Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.
Lietuvas Republikas Seimā, Baltijas valstu un Baltkrievijas ārzemēs strādājošo žurnālistu forumā, žurnālistei Anastasijai Boiko tika piešķirta balva "Cerības brīvība", to pasniedz Baltkrievijas žurnālistiem, kurus vajā varas iestādes un kuri nevar brīvi strādāt par žurnālistiem savā valstī.
Lietuvas Seimā 13. decembrī, ārzemēs strādājošo Baltijas valstu un Baltkrievijas žurnālistu foruma laikā, žurnālistei A. Boiko tika pasniegta balva "Cerības brīvība" un 1000 eiro prēmija. Statuete simbolizē Lietuvas žurnālistu apņēmību atbalstīt neatkarīgos Baltkrievijas žurnālistus. Baltkrievijā ir daudz cilvēktiesību pārkāpumu, un brīvie mediji Baltkrievijā ir apslāpēti. Žurnālisti par savu darbu tiek ieslodzīti cietumā, citi, baidoties par savu drošību, ir spiesti doties uz ārzemēm.
Kā atzīst lietuviešu kolēģi, autoritārisms kļūst spēcīgāks pat Lietuvas apkaimē un tā dēļ cieš arvien vairāk cilvēku. Īpaši daudz cilvēktiesību pārkāpumu ir Baltkrievijā. Brīvie mediji Baltkrievijā jau ir iznīcināti, un žurnālisti tiek vai nu ieslodzīti, vai spiesti dzīvot ārzemēs. Tāpēc, solidarizējoties ar Baltkrievijas cietumos ieslodzītajiem vai vajātajiem žurnālistiem, no 2020. gada balva "Cerības brīvība" tiek piešķirta Baltkrievijas kolēģiem, kuri guvuši traumas, pildot savus profesionālos pienākumus. Balvas iniciatori ir Lietuvas Žurnālistu biedrība un Lietuvas Žurnālistu savienība, balvas patrons ir Kazis Starkevičs. 10. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā cilvēktiesību diena. 1948. gada 10. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Tas bija pirmais starptautiskais dokuments vēsturē, kas vispārēji atzina, ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības un brīvības kopš dzimšanas.
Anastasija pārstāv Baltkrievijas cilvēktiesību mediju "Mediazona", viņa ir žurnāliste un medija galvenā redaktore, dzīvo Polijā. Medijs vēsta par cilvēktiesību pārkāpumiem, cenšas cilvēkiem atvērt acis par tiesu sistēmu, par valsts represijām, kuras vērstas pret cilvēkiem.
"Šobrīd saasinās cilvēktiesību jautājums. Tāpat ļoti svarīgs aspekts šobrīd ir interneta vides drošība mūsu valstī, par to stāstām cilvēkiem. No Baltkrievijas aizbraucu 2021. gadā, tad man bija 23 gadi. Aizbraucu no valsts, dzīvoju emigrācijā un sapratu, ka nevēlos palikt citā valstī. Vēlos atgriezties. Tagad man ir 27 gadi, bet laiks ir burtiski aizlidojis, vairs nejūtu starpību - 23 vai 27. Emigrācija manus jaunības gadus ir stipri izbojājusi. Nācās strauji kļūt pieaugušai, bija jārisina ikdienas problēmas un bija strauji jāadoptējas citā valstī. Esmu pārdzīvojusi divas emigrācijas - no Ukrainas uz Baltkrieviju un uz Poliju. Tagad, raugoties uz žurnālistiem, kuri ir jaunāki par mani, atnākuši strādāt lūzuma brīdī vai pēc tā, varu teikt, ka viņu darbs visu laiku ir bijis emigrācijā. Jā, es paspēju pastrādāt Baltkrievijas medijos, paspēju pastaigāt uz tiesām, un man ir skaidrs, kā šobrīd strādā valsts sistēma. Šobrīd dzīvoju Polijā, Varšavā. Ļoti vēlos atgriezties savā dzimtenē un, kad tas nebūs bīstami, atgriezīšos. Tā ir mana ļoti principiāla pozīcija. Ļoti skumstu pēc mājām, te iederas baltkrievu teiciens - kur piedzimi, tur noderēsi. Manā gadījumā teiciens ir vietā. Esmu dzimusi Krievijā, māte ir krieviete, bet tēvs baltkrievs. Kad man bija četri gadi, atbraucām uz Baltkrieviju, tur arī uzaugu. Tāpēc esmu baltkrieviete, tur uzaugu un nevēlos, lai manu zemi un tautu iznīcina," tā savu nostāju pauž A. Boiko.
Diplomu par izglītības iegūšanu A. Boiko saņēmusi burtiski divus mēnešus pirms tam, kad Baltkrievijā sākās protesti. Mācību laikā sākusi rakstīt tolaik lielākajam Baltkrievijas medijam "Tut.by", diemžēl šobrīd bijusī medija vadība izcieš sodu ieslodzījumā. Te jāatgādina, ka Baltkrievijā savulaik lielākā neatkarīgā medija "Tut.by" darbinieces tika apsūdzētas par izvairīšanos no nodokļiem un "naida kurināšanu". Galvenā redaktore Marina Zolatava un ģenerāldirektore Ludmila Čekina kopš 2021. gada maija atradās ieslodzījuma vietā. "Tut.by" atspoguļoja plašos protestus, kas izraisījās pēc 2020. gadā falsificētajām prezidenta vēlēšanām. Izdevums 2021. gadā tika atzīts par "ekstrēmistisku". Minskas pilsētas tiesa opozīcijas tīmekļa izdevuma "Tut.by" galvenajai redaktorei Marinai Zolotovai un ģenerāldirektorei Ludmilai Čekinai piesprieda 12 gadus cietumā. Apsūdzētās uz tiesas sola nokļuva par izvairīšanos no nodokļiem, ko Minskas režīms bieži izmanto kā ieganstu oponentu apklusināšanai, un "kūdīšanu uz naidu".
