Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar aizsūtīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu projektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā. Likuma grozījumu tekstā trīs idejas: 1) samazināt procentus, cik daudz fondu pārvaldnieku drīkst paņemt no fondos iemaksātās naudas par tās pārvaldīšanu; 2) precizēt mantojumā palikušo iemaksu sadalīšanu; 3) organizēt pensiju fondu pārvaldnieku atskaitīšanos fondu dalībniekiem par to, kā mainījies viņiem pienākošos uzkrājumu apmērs. Tomēr visa diskusija Andas Čakšas vadītajā komisijas sēdē vakar ritēja par ko citu. Par to, vai vajadzētu, vai nevajadzētu, bet ja vajadzētu, tad kādā veidā ierakstīt likumā, ka vismaz 20% no katrā fondā iemaksātās naudas jāiegulda Latvijā.
Naudas uzkrājuma apzīmējumā vārds “valsts” tiek lietots tāpēc, ka valsts atdod fondu pārvaldniekiem vairākus procentus no valsts iekasētajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iedzīvotājiem šī nauda jāatdod tieši tāpat kā jebkurš cits nodokļu maksājums, bet viņiem ir tiesības norādīt, tieši kurā pensiju fondā un vēl smalkāk - pensiju plānā naudu ieguldīt. Šīs tiesības pilnīgi deklaratīvas un bezjēdzīgas, jo nav nekādu kritēriju, kāpēc novirzīt naudu, sacīsim, “CBL Aktīvajā ieguldījumu plānā” nevis “Millennials Signet Aktīvajā Plānā”; kāpēc ““Luminor” indeksu ieguldījumu plānā “Ilgtspējīgā nākotne””, nevis “CBL dzīves cikla plānā” utt. Plānu nosaukumi raibi, bet galu galā vienādi kā Lieldienu olas. Nopietni sakot, nu jau vairāk nekā 20 gadu laikā nav parādījies neviens fonds vai plāns, kurā ieguldītā nestu pamanāmi bagātākus augļus nekā visi citi fondi un plāni. Visu fondu un plānu ienesīgums ir daudzkārt mazāks nekā inflācija, kas nozīmē, ka no ieguldītās naudas cilvēki galu galā saņems - jau tagad saņem - gandrīz neko, ja rēķina pēc ieguldītās un atpakaļ saņemtās naudas pirktspējas. Labums no pensiju fondiem tikai tiem, kuri tiek pie naudas apgrozīšanas.
Pirmie un uzskatāmākie labuma guvēji no pensiju fondiem ir to pārvaldnieki, kuriem valsts šobrīd garantējusi 0,6% gadā no aktīviem līdz 300 miljoniem eiro un 0,4% no katra nākamā eiro. Šāda takse ieviesta 2019. gada sākumā, kad aktīvu nominālā kopsumma bija 3,6 miljardi eiro. Patlaban tā jau tuvojas 9 miljardiem eiro. Tādējādi pārvaldnieki saņem 2-3 reizes vairāk, lai gan ar atrunu, ka tagad saņemtie eiro ir mazvērtīgāki par 2019. gada eiro. Likuma grozījumu projekta autori atsaucas uz Latvijas Banku, ka fondu pārvaldnieki pamanās iekasēt vidēji gadā 0,46% no viņiem iedotās naudas. Un 0,46% no 9 miljardiem dod (9 000 000 000 / 100) x 0,46= 41,4 miljonus gadā pilnīgi bez nekādas atbildība par to, vai viņu pārvaldītā nauda nesusi kaut 1 eiro augļos vai - vēl trakāk - ir visa pazaudēta.
Likuma grozījumu autori ar lielu atvainošanos un taisnošanos, ka OECD valstu vairākums ļaujot fondu pārvaldniekiem grābt daudz mazāk, dot Latvijas fondu pārvaldniekiem atļauju paņemt no valsts iedotās naudas mazliet mazāk: turpmāk tikai no pirmajiem 100 miljoniem eiro joprojām 0,6% gadā, bet tālāk no katriem nākamajiem 100 miljoniem eiro iekasējamo summu samazināt par 7,5%, bet ne zemāk par 0,2%, ja līdz tādai robežai var nonākt ar fondā ieliktās naudas daudzuma palielināšanu. Tā kā šie miljoni tiek skaitīti katrā fondā atsevišķi, bet fondu daudz, tad reālais maksājumu samazinājums drīzāk nekāds.
Turklāt vēl nākamais nosacījums, ka ar cēlu mērķi, lai fondu pārvaldnieki par visu naudu nenopirktu valstu parādzīmes, kuru pirkšanas procedūras neizmaksā gandrīz neko, bet ieguldītu reālajā tautsaimniecībā, no atlīdzības ierobežojumiem vispār izņemami ieguldījumi mazo un vidējo uzņēmumu kapitālā, obligācijās un alternatīvo ieguldījuma fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 miljonus eiro. Tādējādi fondi varēs neierobežoti maksāt paši sev par ieguldīšanu citos fondos. Nākamajiem pensionāriem nebūtu ko brīnīties, ka viņiem no viņu vārdā ieguldītās naudas pēc tādām pārgrozībām atliks mazāk nekā līdz šim.
Saprotama ir Latvijas valsts vēlēšanās atdot pensiju fondu naudu sev pašai, bet nesaprotami, kāpēc tas nav jau izdarīts pēc Igaunijas parauga. Pensiju otrais līmenis tika izveidots kā viens no obligātajiem priekšnosacījumiem Baltijas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tādā veidā ES būvēja pensiju piramīdu, piespiežot ES jaunās dalībvalstis veikt iemaksas finanšu tirgos, lai tie nesabruktu tāpēc, ka no tiem jau bija jāizņem nauda, ar ko nosegt ES bagāto valstu pensionāru prasījumu tiesības atbilstoši viņu iepriekš veiktajām iemaksām. Iemaksātā nauda bija sen notrallināta un tika aizvietota ar jaunu naudu no pensiju piramīdas jaunajiem dalībniekiem, kuriem bagāto valstu pensionāri tika rādīti kā motivators veikt iemaksas, lai pēc tam dzīvotu tikpat labi kā pensionāri Šveicē. Jā, kādu laiku tā tas darbojās, bet ko tagad, kad piramīdas pamatni paplašināt vairs nav iespējams? Latvija tagad ir ES ārējā robeža ar Krieviju un Turcija iestāšanos ES aizvietojusi ar piedāvājumu iekļaut vismaz daļu ES teritorijas atjaunotajā Osmaņu impērijā.
Jautājumi attiecas ne tikai uz ES un galvenokārt ne uz ES, bet uz ASV kā globālās pensiju piramīdas virsotni un Ņujorkas Fondu biržu kā šīs virsotnes smaili, kurā “Dow Jones” indekss plīvo kā karogs. Šī indeksa pieaugums nozīmē, ka ir iespējams dabūt par vērtspapīriem naudu, kas vajadzīga pensiju saistību segšanai. Ja piramīdu fiziski paplašināt neizdodas, kā ASV neizdevās pakļaut Irāku, lai irākieši sāktu iemaksāt naftas dolārus globālajā pensiju piramīdā apmaiņā pret solījumiem, kādus dzirdējām tad, kad Latvija tika ievilkta ES, tad kādu laiku “Dow Jones” pieaugumu uztur ar dolāra emisiju.
Naudu drukāt ir viegli, bet tāda drukāšana kāpina inflāciju. Tāpēc tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps uzņemas grūtākus darbus, pārdalot jau sadrukāto naudu. Viņa pirmajā amata periodā šī pārdale līdz Latvijai nonāca kā tā sauktais “banku kapitālais remonts”. Tagad viņš meties draudzēties ar Latvijas kaimiņvalsts Krievijas diktatoru Putinu, lai izvilinātu no viņa tos naftas dolārus, ko ASV nedabūja Irākā. Globālā pensiju sistēma šķobās un ļogās tik bezcerīgi, ka cita Latvijas kaimiņvalsts Igaunija ir izmantojusi izdevību no tās izsprukt.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar kavēja laiku ļoti vispārīgos (ļaunas mēles teiktu, ka tukšos) prātojumos, cik labi būtu, ja būtu - ja Latvijā paliktu vairāk par tagadējiem apmēram 7% no pensiju fondos ieguldītās naudas. Prātošana netika novesta ne līdz kādiem lēmumiem, bet varbūt tos tomēr nāksies pieņemt, ja valdībai naudas pavisam pietrūks. Pašlaik apjoma ziņā ap 850 miljoniem eiro ir gan tā naudas summa, ko Latvija šogad atkal atdos finanšu spekulantiem, gan uzņēmēju vārdā prasītais valsts budžeta izdevumu samazinājums. It kā taču vienkāršāk būtu neatdot jau iekasētās sociālās iemaksas banku paspārnēs izveidotajiem fondiem nekā padzīt kaut cik lielu baru no valsts kalpotājiem.
Te tikai divi piemēri, kā varētu naudas plūsmas pārtaisīt.
Pirmais - pārfinansēt pusi no valsts parāda. Šogad uzkrājumiem fondos jāpārsniedz 10 miljardi eiro, parādam - 20 miljardi eiro. Parāda procentu apmaksai šogad rezervēti 498 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pusi šīs summas valsts varētu neatdot starptautiskajiem finanšu spekulantiem, ja iepriekš nebūtu viņiem bez maksas atdevusi sociālā nodokļa naudu. Finanšu spekulanti šo naudu valstij aizdod uz procentiem, kurus pēc tam uzrāda kā pensiju kapitāla pieaugumu. Principā tā tas paliktu arī bez pensiju fondiem kā starpniekiem, bet pensionāriem varbūt tomēr pienāktos vairāk, ja starpnieki nebūtu jāalgo. Tas gan nav droši, jo arī valsts rijība ir liela.
Otrais - novirzīt sociālo nodokli kaut “airBaltic” akciju pirkšanai, kaut “Rail Baltica” pāļu dzīšanai. Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis norādīja uz “airBaltic”. Pārskatā par 2024. gadu šis uzņēmums minēja, ka sakrājis parādus 1,26 miljardu eiro kopsummā un tagad cer lielu daļu paradu dzēst ar naudu no akciju pārdošanas. Nav iemeslu domāt, ka “airBaltic” būs (ja būs) vienīgais uzņēmums pasaulē, kam atlikusi tikai birža, kur paslēpties no kreditoriem un maksātnespējas administratoriem. Nē, gandrīz visi biržās samukušie uzņēmumi tādi, kuri nopelnīt naudu paši nespēj un negrib. Ja jāizvēlas starp naudas ieguldījumiem praktiski izputējušos uzņēmumos, tad tiešām vajag uzturēt vietējos uzņēmumus. Lai Latvijas topošie pensionāri izpērk no parādu piedzinējiem "airBaltic" ar cerību vēl kādu laiciņu laimīgi palidināties.
