Otrais pensiju līmenis atgūstas. Jautājums – vai ilgstoši

© Depositphotos.com

Ik pa laikam karstas diskusijas raisošajā jautājumā par 2. pensiju līmeņa ienesīgumu Latvijā ir noticis pozitīvs, bet, kā “Neatkarīgās” slejās jau minēts iepriekš – gaidīts pavērsiens. Proti, pagājušā un šā gada izskaņā un vēl pirms dažiem mēnešiem fiksētie “mīnusi”, rēķinot gada izteiksmē, jau ir pārvērtušies “plusos”. Šobrīd vien atliek gaidīt, ka uzlabosies arī ilgtermiņa rādītāji, kur bieži vien aina vēl ir diezgan pabēdīga.

Vieni no skaidrākajiem, kas norāda, kāda ir ieguldījumu konjunktūra pensiju fondu sistēmā, ir viena gada ienesīguma rādītāji. Tie zināmā mērā atspoguļo pašreizējo tendenci, proti, parāda, kādas ir bijušas iespējas nopelnīt kādā konkrētā finanšu tirgus segmentā pirms gada. Ilgtermiņa ienesīguma rādītāji - Latvijā, tā kā sistēma ir jauna, tie ir 10 un 15 gadi, bet citās valstīs daudz vairāk - norāda uz to, cik efektīva ir pensiju plāna ieguldījuma stratēģija kopumā, lai varētu pelnīt tikai no ikgadējām tirgus svārstībām garākā laika periodā. Taču ilgāka termiņa ienesīgumu veido veiksmes vai neveiksmes īsākā periodā, tāpēc ar to tad droši vien būtu vēlams sākt. Šobrīd labā un galvenā ziņa ir tā, ka pēdējā pusgada laikā 2. pensiju līmeņa rezultāti laikā ir izmainījušies no tādiem, kas var šķist absolūti bezcerīgi, līdz tādiem, kas vecumdienās ļaus tikt pie papildu finanšu injekcijas valsts pensijai. Protams, ja pašreizējai pozitīvajai ievirzei būs arī ilgāks turpinājums.

Atgriežas plusos

Šobrīd nevienam no Latvijas 2. pensiju līmeņa plāniem ienesīgums gada periodā nav rakstāms ar mīnusa zīmi. Vienlaikus, neraugoties uz ne pārāk daudzsološo pasaules ekonomisko situāciju, ko cita starpā arī jau varēja prognozēt iepriekš, nav nekas neparasts, ka Latvijā pensiju plāni gada laikā saviem klientiem nopelnījuši 8-9% un pat vairāk. Par 5% lielāks ienesīgums ir bijis 17 no 29 Latvijas otrā pensiju līmeņa plāniem, kuri strādājuši vismaz 12 mēnešus, liecina “Manapensija.lv” dati. Salīdzinājumam - pirms pusgada (24. aprīlī) nevienam no pensiju plāniem 12 mēnešu ienesīgums nebija plusos. Īsā versija, kāpēc tagad situācija ir kardināli mainījusies, ir saistīta ar faktu, ka procentu likmju celšana jau varētu būt kļuvusi par pagātni, tādējādi jau izlaistajām obligācijām vairs nav pamata piedzīvot cenu kritumu, kā tas bija pirms tam. Otrs - pati likmju celšana arī jaunos parāda vērtspapīru laidienus padara krājējiem izdevīgākus, jo tiem ir ievērojami augstāks procentuālais ienesīgums nekā iepriekš. Trešais - lai cik saspringta ir pasaules ģeopolitiskā situācija, biržu akciju tirgus indeksi šobrīd ir ar ievērojami augstākām vērtībām nekā gadu iepriekš. Līdz ar to finanšu faktoru kopsumma šobrīd nākotnes sirmgalvjiem finansiālā ziņā ir daudz labvēlīgāka nekā iepriekš.

“Garie skaitļi” pieviļ

Katram individuāli pēc reālā nominālā naudas apjoma izmaiņām kontā būtiski ir noskaidrot, cik katrs ieguldītais eiro ir nopelnījis konkrētā laika periodā. Lai pie šāda skaitļa nonāktu, no pensiju plāna ieguldījuma daļas pašreizējās tirgus vērtības ir jāatņem tā vērtība, kāda bija ieguldījuma sākuma posmā. Savukārt, lai noteiktu ienesīgumu procentuālā izteiksmē, minētā starpība ir jāizdala ar vērtību ieguldījumu sākuma posmā un jāpareizina ar simt. Kā liecina portāla “Manapensija.lv” statistika, manis izvēlētā pensiju plāna gadījumā (tas uz pašreizējā tirgus piedāvājuma fona nav uzskatāms ne par konservatīvu, ne sevišķi aktīvu vienai) fonda daļas vērtība pieaugusi no 1,499 eiro 2003. gada 23.oktobrī līdz 2,865 eiro šogad šajā pašā datumā. Tādējādi pirms 20 gadiem ieguldītais eiro (toreiz lats) ir vainagojies ar 91% vērtu finanšu atdevi. Savukārt pirms 15 gadiem ieguldītajam eiro tā bijusi 50%, bet pirms desmit gadiem vairs 15% atdeves vērta. Nosacīti var spriest, ka, laikam ejot, kapitāla pieauguma temps ir kļuvis lēnāks, taču reālu apstiprinājumu šai hipotēzei var gūt, aplūkojot, kāds ienesīgums vidējos gada procentos ir bijis 15 un 10 gadu laikā, un šeit skaitļi uzrāda situācijas pasliktināšanos. 15 gadu periodā vidējais ienesīgums ir bijis 2,76% gadā, bet 10 gadu periodam precīzi uz pusi mazāks. Diezgan līdzīga ievirze attiecībā uz ienesīguma izmaiņām - proti, augstāks vidējais gada ienesīgums 15 gados un mazāks 10 gados ir arī pārējiem Latvijas pensiju plāniem, kas darbojušies minētajā laika periodā. Kopumā Latvijas pensiju otrajā līmenī pensiju plāniem 15 gados vidējais ienesīgums svārstās no apmēram pusotra līdz nedaudz vairāk kā trim procentiem vidēji gadā. Tikmēr desmitgades ienesīgums ir no mīnus 0,84% līdz 3,23% vidēji viena gada periodā. Diezgan bēdīgi, un varētu rasties pamatots jautājums, vai šāda uzkrājumu sistēma sevi patiešām attaisno.

Iegāza komisijas un obligācijas

Pamatproblēmas, kas novedušas līdz esošajai situācijai, ir iepriekš samērā augstās pensiju pārvaldnieku komisijas maksas un pārlieka ieguldījumu orientēšana uz obligāciju tirgu. Līdz ar centrālo banku pārmērīgu orientēšanos ekonomiku balstīt tieši uz aizvien lētāku un pieejamu aizdevumu rēķina obligāciju ienesīgums kritās. Tā kā ienesīguma krituma laikā to cenas pieaug, pensiju fondi sākumā labi nopelnīja, tomēr, zemo un pat negatīvo likmju laikmetam ieilgstot, pensiju fondiem, sevišķi konservatīvajā segmentā, peļņas iespējas izzuda, bet īstās problēmas sākās tad, kad naudas cena finanšu tirgū sāka pieaugt. Tā rezultātā iepriekš izlaisto obligāciju un citu parāda vērtspapīru cenas kritās un konservatīvais ieguldījumu segments kļuva par zaudējumu segmentu. Tādējādi pašreizējā tirgus situācijā par konservatīvajiem pensiju plāniem būtu drīzāk jāsāk dēvēt tie, kas sākotnēji tika saukti par “sabalansētajiem”. To ieguldījumu politika ļauj ieguldīt ne tikai naudas tirgū vai attīstīto valstu obligācijās, bet arī uzņēmumu akcijās, šim mērķim atvēlot līdz 25% pensiju plāna finanšu aktīvu. Šo plānu ienesīguma rādītāji desmitgadē arī, maigi sakot, nav “spoži”, taču ir labāki nekā konservatīvajā segmentā un vienlaikus pensiju pārvaldniekiem ļauj vieglāk balansēt finanšu tirgus konjunktūras izmaiņu laikā. Kopumā gan droši vien šādi pensiju plāni varētu būt piemēroti tiem, kam līdz darba mūža beigām atlikusi kāda desmitgade. Jo jaunāks ir ieguldītājs, jo lielākas iespējas sakrāt naudu vecumdienām viņam sola pensiju plāni, kuru portfelī ir 75% vai pat 100% akciju. Par laimi, pēdējās piecgades laikā šāda tipa pensiju plāni Latvijā ir parādījušies aizvien vairāk. Kā rāda prakse, akciju tirgus vidējā un ilgtermiņā sniedz visaugstāko līdzekļu atdevi, sevišķi ja runa ir par potenciālo ieguldījumu risku sabalansēšanu ar nākotnes atdevi. Tomēr neviens precīzi nezina, kurā brīdī tirgus sasniegs visaugstākos punktus, tāpēc, jo tuvāk ir darba mūža noslēgums, jo vairāk ieteicama būtu līdzekļu pārvietošana uz sabalansētām un vai pat konservatīvām stratēģijām. Turklāt šobrīd pensiju pārvaldnieki ir radikāli samazinājuši savas komisijas maksas, kas krājējam paver lielākas iespējas tikt pie nākotnes peļņas. Tādējādi var teikt, ka Latvijas fondēto pensiju sistēmas vēstures pirmos 20 gadus varētu iedalīt sākotnējā visai neveiksmīgajā 15 gadu periodā, kad it kā labas ieceres saskarās ar globālās finanšu krīzes nepatīkamu realitāti, un pēdējo piecu gadu periodā, kas bijis ar relatīvi progresīvu ievirzi.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais