Kuilis atkal sāk atvemt kremļa narativus ,bet tā uzmanigi ,bet āža kāja lien ārā ,nekur nedēsies......
Kā naratīvus atvem tu? Katram cilvēkam, tai skaitā tevi ir tiesības uz savu viedokli. Tāds ir viņa, ne tavs viedoklis. Kāpec visiem būtu jādomā ka tu?
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)
a Tavu viedokli kāds prasīja vispār ?
Vispirms, iemācies draugs latviešu valodu un atceries, ka šeit ir diskusija kurā katrs var paust savu viedokli un neviena, īpaši tava atļauja nav vajadzīga. Redzi, ka tu un tev līdzīgie izsakāties par citiem, tad viss ir ok, bet kad pasaka pretī, tā tu lec uz ecēšām.
Zināt un saprast. Latvijas tautas vairākums daudz ko sapratis, tāpēc pēc 24.02.2022. uz Austrumfronti brīvprātīgi "kauties un sisties" (B.Latkovskis) devušies vien ~40 cilvēku (“Komandierim jābūt pārliecinātam, ka karavīrs būs uzticams.” Kā kļūt par brīvprātīgo Ukrainā? / Latvijas Avīze)
Uz jautājumu, kāpēc viņi darīja to, ko darīja par spīti nāves briesmām un daudzām reālām nāvēm, pirmajā vietā atkal tas pats, ka cilvēki gribēja tikt vaļā no dažus gadus iepriekš piedzīvotā kauna, kad viņi bez pretošanās ielaida valstī Padomijas armiju (ne tikai 1940. gada 17. jūnijā, bet jau kopš 1939. gada septembra)
--------------------------
Nē, nē, ne kauna dēļ, latvieši turpināja partizānu cīņas dēļ neizmērojamā riebuma pret krievu iebručējiem - pufaikām, cerībā, ka rietumi tomēr panāks pufaiku patriekšanu ( aiziešanu) no Latvijas.
Guntiņ. Der zināt, ka tā sauktajos partizānos bija cilvēki ar dažādu motivāciju. Piemēram bija no Abrenes apriņķa aizgājušie vietējie zemnieki kuriem nebija kur iet, bija dezertieri un bija arī kolaburacionisti, kuri zināja, ka viņus sagaida lode par piedalīšanos žīdu šaušanā. Un raugi, piekritīšu, ka visa šī raibā publika cerēja, ka nāks rietumu atbrīvotāji, bet tika maldināta no Lielbritānijas raidstacijām kuras solīja, ka jau trauc palīgā. Rezultātā daudzi nonāca SMERŠa nagos un .... Lai veidotu partizānu kustību un cīnītos bija nepieciešamas divas lietas- koordinēta darbība un atbalsts no ārpuses. Diemžēl nebija ne viena, ne otra.
Par to jau tagad visi runā, bet kā sagadījās, ka otrā pusē un pie krieviem, karoja gandrīz tikpat daudz latviešu, kā pie vāciešiem..? Derēja apkopor arī tos datus un likt mums priekšā, jo tagadējā paaudze, par viņiem, praktiski neko nezina vispār un ka tādi ir bijuši.... Pats savā laikā, tiku strādājies uzņēmumā, kurā strādāja arī tādi kara veterāni. Staigāja ar Latviešu gvatdes divīzijas nozīmi pie gimnastjorkām un apkārušies ar krievu ordeņiem.. Tas bija sen un piedesmitos gados, bet tādi bija un kā tautās saka, vārdus no dziemas, jau neizmetīsi..
Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt - pūt, vējiņi, dzen laiviņu, pūt, vējiņi, pūt...
"Lielvārdē atklāj Edgaram Kauliņam veltītu pieminekli" (visitogre.lv)
....Kauliņš Otrajā pasaules karā tika karojis Sarkanās armijas 43. latviešu strēlnieku divīzijas 123. pulkā, četras reizes ievainots un apbalvots ar vairākiem ordeņiem.
Redz, bija jau dažādi ļaudis. Kādi 1941.g aizlaidās kopā ar krieviem uz "matušku". Sauksim viņus par pārliecinātajiem. Daudzus vienkārši grāba iekšā 1944.g pēc atkārtotas okupācijas, pēc līdzīgas shēmas kā tagad Donbasā. Pretējā pusē, es domāju, vairums bija brīvprātīgie, kas cīnījās pret atkārtotu krievu okupāciju.
Tad vēl paliek partizāni, nacionālie un sarkanie.
Sarkano lielākais sasniegums laikam ir miskastes spridzināšana Rīgā. Nacionālie gan paveica krietni vairāk.
Var un arī vajag papētīt vēstruri smalkāk, taču galvenajos vilcienos, iemesli ir kā uz delnas.
Voldiņ, manu mazo draudziņ! Tas varbūt tavi senči 1941.g aizlaidās kopā ar krieviem uz "matušku". Sauksim viņus par pārliecinātajiem, jo viņi bija pārliecinati lielinieki. Tā ir, ka nezini vēsturi. Laikā no 1940 gada līdz 41 gadam padomju karaspēka daļās, obligātajā dienestā bija iesaukts gana daudz jauniešu kurus kopā ar daudziem citiem, piemēram dzelzceļniekiem aizsūtīja uz Krieviju un neprasīja gribi vai nē. Kas ir tie daudzie kurus vienkārši grāba iekšā 1944.g pēc atkārtotas okupācijas, ja vacu okupanti 1943/44 jau lielumu bija izgrābuši? Bija atlicis tikai nelikvīds ko vācieši nebija paņēmuši. Kāda shēmas kā tagad darbojas Donbasā? Ir labi ka tu domā, tikai domājot izstāsti man kuri bija tie pretējā pusē brīvprātīgie, kas cīnījās pret atkārtotu krievu okupāciju? Nebūtu reiz laiks beigt stāstīt pasakas? Jaunieti iesauca vācu vai padomju armijā un viņu interesēja tikai viens, kā palikt dzīvam, meitenes un ātrāk tikt mājās, ne politika. Un pasakas par to ka latvju jaunieši brīvprātīgi devās vacu armijā vari stāstīt savam kāmītim. Bija rīkojums un visiem bija jāierodas iesaukšanas punktos kur nevienam neko neprasīja, bet iesauca. Neatnaci, biji dezertieris, labi, ja nonaci Salaspilī, bet varēji dabūt arī lodi pierē. Zini ir dzirdēti arī stāsti, ka esot bijusi varoņi kuri 1979-89 gados esot paši gājuši uz Afganistānu, lai tiktu pie ieročiem un tad ....Tik pat ticams stāsts. Pastāsti, ka atrodoties okupantu armijā varēja cīnīties par Latvijas neatkarību? Hitlers pie tam nekadu neatkarību Latvijai nesolīja. Vai zini kas notika ar Konstantīnu Čaksti, kureliešiem un citiem kuri vacu okupacijas laikā uzdrīkstējās iestaties par neatkarību? Kas ir nacionālie un sarkanie partizāni? Šis sadalījums radās pēc kara. Kara laikā ta bija cīna pret okupantiem. Pieļauju, ka tavs lielākais sasniegums ir miskastes spridzināšana Rīgā. Ko tieši nacionālie paveica krietni vairāk? Redzi mūsu tautas vēsture ir pilna traģisma, tur netrūkst ne varonības, ne nodevības. Zini man no padomju laikiem ir alerģija, ja kāds ka tu un tev līdzīgie sāk dalīt, šitie pareizie latvieši, cīnījās pareizi, šitie nē, šitie nepareizie. Ko tu zini, ko domāja un kādi motīvi vadīja cilvēkus toreiz. To tu vairs neuzzināsi. Atšķīrās izpratnes, bet mērķis bija viens. Vēsturē nav pareizo un nepareizo, labo un slikto, vēsturē ir tikai fakti un tas kā tu vērtē vienu vai otru faktu jau ir tava interpretācija! Piekritīšu tev, ka var un arī vajag papētīt vēsturi smalkāk, taču galvenajos vilcienos, iemesli nav zināmi, pārāk daudz mītu un leģendu ir radīti un tie ir jāatsijā kā graudi no pelavām.
Par obligāto, piespiedu mobilizāciju leģionā nav pieņemts runāt, jo tas stipri apdraud mītu par leģionāru pāri plūstošo patriotismu.
Manu tēvu nemobilizēja tāpēc, ka iepriekšējo nedēļu bija "atzīmējis" un no saindēšanās dabūja stipri sirds aritmiju. Mātes brāli iesauca, bet šis pa ceļam uz fronti izlēca no ejoša vilciena un aizmuka.
Pēc tam nāca boļševiki un tiem bija vienalga aritmija vai kas, abus paņēma. Ar Dieva palīgu abi palika dzīvi.
Šodienas problēma ir tā, ka par mobilizācijas piespiedu raksturu klusē Vācija, jo tā var izvairīties no vēl vienas kompensāciju maksāšanas. Lieģionāru piemiņai piesmērējušies tautiskie politikāņi arī klusē, jo arī tiem izdevīgi. Arī krievi par šo nestāsta, jo tiem ir izdevīgi 16. marta jampadraci parādīt kā fašisma atdzimšanu LV.
Tu jau par savu seņču vēsturi rakstīji, nav vērts atkārtoties.
Galvenais izkalpoties jebkurai varai, laizīt tai pakaļu, pēc tam ātri pārkartoties.
Un galvenais nevajag par to kautrēties, bet lielīties cik gudri esam.
Jā, izdzīvot - tā ir gudrība. Dažkārt cieš morāle.
Nu, tagad , morāle ir pašos augstumu augstumos... bet ar izdzīvošanu nevedas... .
Lai nu kā, bet morāles tev tiešām pietrūkst.
Tev, savukārt , pietrūkst adrenalīna, tāpēc arī lien te lamāties. Bet visvairāk Tev pietrūkst "Dieva miera, kas ir augstāks par visu saprašanu". Bet pie šī var līdzēt . Ļoti ātri. Tikai pašam vajag darboties.
Putins Latviju toč neaupdraud, apdraud visādi kluiņi, latkovski, un Padomju Jaunatnes Veidemanes...Kā jūs jau zb , jopcik dzīvnieki smirdošie...
"Putins Latviju toč neaupdraud" !!!!
Nu spēcīgi, spēcīgi Edgariņ.
Toties mana mazā, pūkainā, troļļainā draudziņa Voldiņa pēcpuse gan ir briesmās.
Kur, kur, kur Putins draud. Anekdote, vairāk nekas! Kur ir tie kurus izvest? Tādu nav. Latvija jau tā ir tik mazskaitliska, ka nav jau vairs ko izvest. Kārtējais raksts no sērijas: krievi nāk. Arcerēsimies Albertu Kauliņu no Lielvārdes kurš pateica nē un nevienu lielvārdieti neizveda. Laiks atzīt ka lielāko mūsu dienu" patriotu" senči bija pirmie ziņotāji.
Neizveda nevienu nac. partizāni vai kādu atklātu padomju varas ienaidnieku. Par to jau pats E.Kauliņš grāmatā "Kad migla krīt... manas dzīves stāsts." (R.,Liesma 1977, 253.lpp)
Ļaudis, kuri vēlas no dažāda augstuma tribīnēm izkliegt trauksmes saucienus, neapzinās, ka cilvēks ātri pie visa pierod. Frontē pie līķu smakas pierada. Biedēt kādu brīdi var, bet cilvēki pierod un biedēšanai vairs nav efekta. Par to mums stāsta tautas gudrības pilnā pasaciņa par ganiņu, kurš sacēla viltus trauksmi par it kā aitām uzbrukušo vilku... .
Cilvēki samērā labi atšķir melus no patiesības un tas skepsi vēl tikai pastiprina. Un , var gadīties, ka reālu briesmu gadījumā tautas reakcija pārsteigs cīņā saucējus.
Nav šaubu, ka Pūķina plānos ir okupēt Baltijas valstis. Par laimi, mēģinājums beigsies ar Krievijas defederalizēšanu, demilitarizēšanu, miljoniem krievu sadegs uguns ellēs, visas lielās pilsētas tiks iznīcinātas. Un sāksies veļikoje smuta. Čečeņi aktivizēsies. Pūķins viss ticamāk pazudīs kā nebijis. Viss uz labu!
Nu re, ja tev nav šaubu, ceru ziedus esi pasutījis ar ko ienākošās karaspeka daļas sveikt. Un vainagu kuru uz tava kapa likt, aiz polārā loka pēc būsi izdzēris lielo smūtiju.
Atceres dienas, kas saistītas ar uzvarām daudz, bet pietrūkts sēru dienas, piemēram dienas, kad notika Jaltas tā saucam
ā konference, un citas dienas, kad rietumu valstis nodeva Latviju.
Neviens nevienu nenodeva. Lielie puikas bija ieguldījušies karā un dalīja laupījumu. Ta tas ir bijis un būs, un tas ko domā kāds mazais viņus neinteresē. Labāk iedzer savu lielo smūtiju un neraksti muļķības kuras tu pēc lielā smūtija nosapņo!
Kā aizstāt simtus tūkstošus satracinātu kliedzienu no abām (varbūt vairāk) pusēm? Kā "izspiest visu ūdeni" no vārdu tūkstošiem? Īsākais variants, kas izdevās man:
"Cilvēcei ir tikai viens patiess ienaidnieks - Sātans.
Un cilvēcei ir tikai viens patiess draugs - Jēzus Kristus.
Ja kāds vēlas šajā sarakstā kaut ko mainīt ... tas ievērojami apgrūtina ceļu uz Patiesību. "
Izskatās, ka onkulis Arnis ir sācis piektdienas vakarā, turpinājis visu sestdienu un pret šodienas rītu metis mieru.
Jautāsiet, kas ir tas, ko viņš sāka piektdienas vakarā?
"Kost"!! Arnis Kluinis sāka kost un starplaikos kaut ko mēģināja sarakstīt.
Kopš 2022. gada Latvijas atzīmējamo notikumu kalendārā iekļauta Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.
Pilnīgi droši, ka Arnis "koda" kopā ar Benu, bet bez nraChaptGPT. Kā var nepieminēt 2.martu?!
Kā var necienīt cīnītājus pret Sabiedroto koalīciju 2.Pasaules kara laikā?!
Konteksts - "1944. gada 2. oktobra naktī vācieši Abrenes apriņķī desantēja 11 vīru lielu diversantu grupu ar kodēto nosaukumu «Lapland». To vadīja bijušais apriņķa galvenais agronoms Pēteris Supe («Cinītis») un viņa vietnieks LU Tautsaimniecības fakultātes students Staņislavs Ločmelis («Dūze»). 1944. gada 10. decembrī viņi nodibināja Latvijas Nacionālo partizānu apvienību (LNPA). (Stompaku kauja 1945. gada 2. martā / SARGS.LV)
Jā, Edgar, jā!!
10. decembris nav pieminēts un nav atceres dienu sarakstā! Iesniegsi iniciatīvu "Mana balss"?
P.S. Rodas jautājums - kura būtu tā īstā, pieminēšanas vērtā diena - 10. decembris vai 2. marts?
Tas jau tāds tipisks Kluiņa stiliņš. Copy/paste no dažādiem avotiem, pēc tam tādi "secinājumi", ka vēl ilgi kasīsi pakausi.
Manuprāt, tam ir vienkāršs izskaidrojums - NRA maksā par vārdu skaitu.
Atbilde - 5. marts. 5. marts varētu būt Sarkanbaltsarkanā karoga diena, jo 5. martā dzimšanas diena Konstantīnam Pupuram. Viņš bez sišanas un kaušanās, bet garaspēku paveica vienu svarīgu lietu 1988.g.14. jūnijā. Starp citu, Bens Latkovskis toreiz rīkojās tikpat saprātīgi, cik rīkojās Latvijas politiskā un militārā vadība. "Tikai neprātīgais uzsāk kauju, zinot, ka zaudēs." (Čingishans)
Sk. vairāk par saprātīgo rīcību - " Bena Latkovska raksts "Konstantīna Pupura vieta vēsturē", 2008.gads " (draugiem.lv)
Kluiņa stulbumu nespēj uzlabot pat dzeršana. Skaidrā prātā viņš rakstīja vēl lielākus murgus, bet tas bija pirms gadiem 5iem, kad tā sagadījās.