Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.
Vai tiešām viss ir tik bezrūpīgi? Apkārt miera okeāns un mēnesis šurp vai turp neko neizšķir? Bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica izbrīnu par to, ka šī situācija nevienu neuztrauc. “Mani pārsteidz, ka nav uztraukuma par valsts budžeta pieņemšanu šogad. Sak, tehnisks budžets būs no 1. janvāra. Jaunais? Kad pieņemsim, tad pieņemsim. Agrāk par to ļoti uztraucās.”
Zatleram, bez šaubām, ir taisnība. Agrāk par daudz ko uztraucās. Par nozagtiem trijiem miljoniem rakstīja grāmatas, krita valdības, bija neskaitāmas tiesu sēdes, kurās izskatīja lietas desmitos sējumu. Taču viss plūst, viss mainās. Jauni laiki, jauni tikumi. Tagad budžetu var pieņemt martā, bet tērēt, šķērdēt, iekavās piebildīsim, iespējams arī zagt, miljonu simtus.
Lieko vakcīnu iepirkums par vairāk nekā simt miljoniem eiro ir tikai viena šo “jauno laiku” iezīme. Pie visa pierod. Ja kādreiz daži miljoni šķita milzu summa, par kuras izšķērdēšanu labākajā gadījumā bija jāmaksā ar politisko karjeru, bet sliktākajā ar garām tiesvedībām (kā digitālās televīzijas lietā), tad tagad šie miljoni ir ausīm ātri pārskrejoša ikvakara fona ziņa.
Taču atgriezīsimies pie 2023. gada budžeta, jo jau tagad atsevišķās nozarēs vērojama atpalicība no agrāk pieņemtajiem algu pieauguma grafikiem. Tas attiecas ne tikai uz biežāk piesauktajiem mediķiem un pedagogiem. Algu palielinājumu gaida arī iekšlietu sistēmas darbinieki - policisti un ugunsdzēsēji, kultūras darbinieki un daudzi citi. Īpaši tagad, augstas inflācijas apstākļos. Vieglāk pateikt, kuri ar savu pašreizējo atalgojumu ir apmierināti un ne par kādu algu palielinājumu nedomā. Tādu vienkārši nav.
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka budžetā par katru centu notiks sīvas cīņas. Latvijā Finanšu ministrija tradicionāli skaitās stingrais, skopais onkulis, kura galvenais uzdevums ir atvairīt dažādo naudas prasītāju lūgumus un uz visām prasībām atbildēt: “Naudas nav, bet jūs tur turieties.” Dažādās variācijās.
Ja gribam būt godīgi, tad Ašeradena bezrūpībai par nepieņemto budžetu ir zināms pamats. Tā dēvētā fiskālā telpa (naudas apjoms, kuru tagad līdz martam koalīcijas pārstāvji dalīs) ir 90-97 miljoni eiro. Vai tas ir daudz vai maz? Kā to ņemt. Ja budžets tiek plānots aptuveni 12 miljardu eiro apjomā, tad šie 90 miljoni ir mazāk par vienu procentu. 0,8%. No kopējā IKP, kas pārsniedz 30 miljardus eiro, tas ir mazāk par 0,3%. Cilvēku valodā tas skan apmēram šādi - ja jūsu alga ir 1000 eiro mēnesī, tad “neplānoti” varat mēnesī tērēt astoņus eiro. Viss pārējais jau sadalīts, un tur mainīt neko nevar.
Trakākais, ka šis “bāzes” sadalījums jau ir veikts pirms desmit un vairāk gadiem un tagad no gada uz gadu tiek pārcelts uz priekšu, īpaši tajā neko nemainot. Jebkuras runas par to, ka budžetu vajadzētu pārskatīt pilnīgi no nulles un skatīties, ko mums patiesi vajag un kur nauda tiek tērēta “aiz ieraduma”, tiek noraidītas kā “neiespējamā misija”. Tāda pieeja izraisīšot milzīgu politisko un sociālo stresu, no kura labāk (un vieglāk) izvairīties.
Ja runājam par šo 90 miljonu eiro plašo “fiskālo telpu”, tad mērogu salīdzināšanai vēlreiz jāpiesauc “lieko vakcīnu” lieta. Pēc Veselības ministrijas datiem, līdz šim piegādāto vakcīnu kopējā vērtība ir 92,7 miljoni eiro. No šīm jau piegādātajām devām iztērēta aptuveni puse. Taču līgums spiež izpirkt rezervētās vakcīnas vēl 75 miljonu vērtībā. Respektīvi, jau tagad nav kur likt vakcīnas par aptuveni 45 miljoniem eiro, bet jāpērk vēl par 75 miljoniem eiro. Kopā 120 miljoni eiro. Savukārt “brīvā nauda, kuru caur budžetu varētu sadalīt” - 90 vai 96 miljoni eiro (precīzi es šobrīd nepateikšu, Ašeradens).
120 miljoni eiro ar vieglu ministra pildspalvas vilcienu “ierakstīti skurstenī”, bet par 90 miljoniem eiro “smagi strādās” politiķi un ierēdņu simti. Līdz martam. “Mums nebūs nekādu Ziemassvētku, nekādu Jaungada brīvdienu,” norūpējies stāsta Ašeradens. Uz jautājumu, vai nekādi nevar budžeta pieņemšanu “pasteidzināt”, Ašeradens atbild neminstinoties: “Man ir grūti iedomāties, kā to varētu ātrāk izdarīt. Valdība ļoti saspiestā grafikā strādās pie šīm te vienošanām.”
Šajā situācijā jautāt, vai jau nākamā gada budžetā būs iekļauts kaut kas tāds, kas ļaus teikt, ka esam uzsākuši pakaļdzīšanos mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ir samērā naivi. Ja tuvāko divu mēnešu laikā valdības pārstāvji lems par 0,8% budžeta līdzekļu sadali, kamēr viss pārējais budžets jau ir sadalīts “atbilstoši iepriekš izstrādātajām programmām”, tad skaidrs, ka runa ir par izteiktu inerces budžetu inerces valdībā.
Ja valdības vadītājs un finanšu ministrs ir no tās pašas partijas, kura ieņēma šos amatus iepriekšējos četrus gadus, tad jādomā, ka tieši tas pats kurss turpināsies. To katrā uzstāšanās reizē uzsver gan Kariņš, gan Ašeradens. Pie viena gan atgādināsim, kā šo kursu raksturoja pašreizējais valsts prezidents Egils Levits - ilgstoša atpakaļslīdēšana. Tā tad arī turpināsies. Kā bija solīts.
