Ņujorka ir pasaules galvaspilsēta. To var atzīt, var neatzīt, bet citas pasaules galvaspilsētas mums nav. Līdz ar to nākamais līmenis ir tiešais gaisa savienojums ar Ņujorku. Ja kādai pilsētai tiešā lidojuma nav, tad tā pagaidām vēl atrodas zemākā (trešajā) līmenī. Tas nozīmē, ka tieši tā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurai pirmajai būs tiešais savienojums ar Ņujorku, kļūs par Baltijas metropoli.
Pirmais solis šajā virzienā ir sperts. Norvēģijas aviokompānija “Norse Atlantic Airways” Latvijā veido operāciju vadības centru, un šīs kompānijas ilgtermiņa plānos ir uzsākt arī transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV, pēc sarunas ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini norādīja kompānijas dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens.
Skaidrs, ka Larsena izteiktās pieklājības frāzes par Rīgu kā skaistu pilsētu, kuru gribētu apmeklēt daudzi amerikāņi, nedrīkst ļaut mums ieslīgt pašapmierinātībā. Jaunā (tikai 2021. gadā dibinātā) aviokompānija izvēlējusies Rīgu par vadības centra izveides vietu, visticamāk, diezgan zemo izmaksu dēļ. Īres cenas Rīgā ir ievērojami zemākas nekā citās Eiropas lielajās pilsētās, un šīs priekšrocības mums jāizmanto. Turklāt Rīga patiesi ir skaista pilsēta, kas varētu būt pievilcīga gan tūristiem, gan biznesam.
Šobrīd vēl pāragri runāt par to, kad šādu reisu Rīga-Ņujorka-Rīga varētu atklāt. Pagaidām norvēģu kompānija nodrošina lidojumus no piecām Eiropas pilsētām (Atēnas, Berlīne, Oslo, Parīze, Roma) uz piecām ASV pilsētām (Ņujorka, Lasvegasa, Losandželosa, Maiami, Orlando). Pats Larsens lieto terminu “long term”, kas norāda: konkrētu plānu pagaidām nav, taču “ieliktā kāja durvīs” ļauj domāt, ka, tiklīdz uzlabosies starptautiskā politiskā un ekonomiskā situācijā, tā šie plāni var sākt materializēties.
Arī “airBaltic” vadītājs Martins Gauss šajā sakarā tviterī ievietoja nedaudz mīklainu ierakstu: “Ar saviem 70 maršrutiem no/uz Rīgas mēs, “airBaltic”, esam labākais atbalsts tiešajam lidojumam uz Ņujorku. Runāsim drīzumā.”
Diemžēl “airBaltic” korporatīvās komunikācijas departaments uz lūgumu paskaidrot, kas ar šo “Will talk soon” bijis domāts, neatbildēja.
Tikmēr publiskajā telpā izskanējušas balsis par šāda maršruta neiespējamību, ekonomisko nepamatotību un tamlīdzīga sevis noniecināšana no sērijas: kurš tad uz šo provinciālo caurumu lidos. Izskan arī balsis no pretējā grāvja. Pilnā nopietnībā tiek stāstīts, ka ASV lielpilsētas un Ņujorka it īpaši esot ieslīgušas panīkumā, depresijā un vispār tā esot miskaste, kurā riebjas uzturēties.
Izvērtēsim abus šos redzējumus. Vai Rīgai ir cerības iekļūt tajā pilsētu grupā, kurām ir tiešais lidojums ar Ņujorku? Atbilde ir nepārprotama: noteikti jā. Kāpēc? Rīga ir Baltijas centrs. Ne tikai ģeogrāfiski tā atrodas vidū. Tā ir vēsturiskais centrs ar visu no tā izrietošo. Kaut vai ar to, ka tāda plaša vēsturiskā centra nav ne Tallinā, ne Viļņā. Tallinā bez tiešām iespaidīgās vecpilsētas vispār tikpat kā nav 19./20. gadsimta vēsturiskā centra, bet Viļņas centrālā daļa ir izteikti provinciāla ar mazstāvu (trīsstāvu) apbūvi, iepretim Rīgas sešstāvu centram.
Rīga līdz Pirmajam pasaules karam bija liels Eiropas mēroga Krievijas impērijas industriālais centrs un nozīmīga osta. Rīgā 1913. gadā dzīvoja 517,5 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr Tallinā nedaudz virs 100 000 (58,8 tūkst. 1897. g., 119,8 tūkst. 1925. g.), bet Viļņā 205 000 (1909. g.). Šogad izskanēja ziņa, ka Viļņa esot Rīgu apsteigusi iedzīvotāju skaita ziņā, un tas kārtējo reizi apliecinot Rīgas lejupslīdi un Baltijas metropoles statusa zaudēšanu.
Nomināli Viļņas iedzīvotāju skaits patiešām ir apsteidzis Rīgu, taču lietuviešiem raksturīgajā stilā. Kamēr Latvijā visstraujāk pieaug iedzīvotāju skaits Rīgas piepilsētās, lietuvieši bez liekas kautrības paplašina savas galvaspilsētas administratīvās robežas, iekļaujot šīs jaunapbūvētās nomales Viļņā, tādējādi palielinot Viļņas iedzīvotāju skaitu. Rīgas aglomerācija joprojām ir lielāka nekā Viļņas aglomerācija, līdz ar to runas, ka Viļņa ir kļuvusi par lielāko Baltijas pilsētu, tikai daļēji atbilst patiesībai.
Tam, lai tieši Rīga kļūtu par pirmo Baltijas galvaspilsētu, kurai ir tiešais reiss ar Ņujorku, ir vēl arī citi priekšnoteikumi. Tallinas lidostas skrejceļa garums neļauj tai uzņemt tālo lidojumu lidmašīnas. Bet, pat ja šo skrejceļu pagarinātu, Tallinas lidostai “lāča pakalpojumu” sniedz Helsinku lidostas tuvums, no kuras jau tagad “Finnair” veic tiešos lidojumus uz vairākām ASV lidostām.
Baltijas telpā šobrīd tuvākos tiešos lidojumus uz Ņujorku veic no Helsinkiem, Stokholmas un Varšavas. Ja lidojumiem no Rīgas būtu konkurējošas cenas, tad tas varētu būt ļoti iecienīts maršruts, jo pasaulē ceļošana kļūst arvien populārāka izklaide.
Pasaulē aviopasažieru skaits jau ir pārsniedzis pirms kovida laika rādītājus. 2024. gadā ar lidmašīnām pārvadāti gandrīz 5 miljardi pasažieru, iepretim 4,5 miljardiem 2019. gadā un nepilniem 2 miljardiem 2004. gadā. Tikai Ukrainas kara un Krievijas izolācijas dēļ mūsu reģionā tas pagaidām vēl nedaudz atpaliek no 2019. gada rādītājiem. Taču tas ir tikai neilga laika jautājums, lai, par spīti karam, arī Rīgas lidostā tiktu pārspēti apgrozījuma rekordi.
Ir grūti pateikt, cik Rīga būtu interesanta ņujorkiešiem, bet, ņemot vērā turienes milzīgo iedzīvotāju skaitu, iespējams, atrastos pietiekami interesentu, kuri dažādu iemeslu dēļ labprāt apmeklētu Latviju. Kas attiecas uz pretējo virzienu, tad nav šaubu, ka, pieaugot cilvēku rocībai, Ņujorka kļūs aizvien populārāks galamērķis un pienāks diena, kad ikvienam ceļotmīlim Ņujorka būs “must see” saraksta pašā augšpusē. Par to, ka tā būs, ne mirkli nešaubos. Ja vien saglabāsies pastāvošā pasaules kārtība.
Bet kā tad ar to “miskasti”? Kurš tad gribēs lidot uz “miskasti”? Ko lai saka? Rīga par tādu “miskasti”, kāda ir Ņujorka, var tikai sapņot, jo mūsu pilsētvides labiekārtojumam līdz Ņujorkas līmenim ir kā līdz Mēnesim. Turklāt Ņujorkas labiekārtojums ir gājis uz augšu tieši pēdējās desmitgadēs. “High line”, “Hudson River Park”, “Brooklyn Heights” promenādes, “Little Island”, “The Vessel”, 9/11 memoriāls un tā apkārtne ir vietas, kur skaidri redzams, kādā virzienā attīstās pasaules pilsētvide.
Ņujorka nenoliedzami ir moderna pilsēta, kurā ir patīkami atrasties, pa kuru ir viegli un ērti pārvietoties. Gan kājām, gan ar sabiedrisko transportu. Var jau, protams, iet un visur saskatīt slikto, bet laikam jau kaut kāds pamats tam ir, ka Ņujorka ir tūristu visvairāk apmeklētā pasaules pilsēta.
Protams, Ņujorkas metro izskatās diezgan paplucis, taču no funkcionālā viedokļa tas ir lielisks.
Katrā ziņā ikvienam ceļotmīlim varu ieteikt iekļaut Ņujorku savu ceļojumu mērķu sarakstā. Tas noteikti ir to vērts. Taču nav runa tikai par ceļojumiem. Ja Latvija un Rīga grib būt biznesa “augstākajā līgā”, tad ir jādara viss, lai mums būtu tiešais avio savienojums ar Ņujorku.
Šim mērķim jābūt gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, gan Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan visu Latvijas valdību prioritātei. Var jau to uztvert tīri simboliski, jo tiešs ekonomiskais efekts no tā varbūt nebūtu tik liels, bet simbolu nozīmi nedrīkst nenovērtēt. Bez šāda savienojuma paliksim nomaļa province, lai ko mēs par sevi teiktu un ko sauktu par “miskasti”.
