„Manai draudzenei bija bail iet vienai pašai uz klīniku. Protams, viņa ir pieaugusi, bet tā sajūta, kad tev pasaka – jāpārbauda, vai jums nav onkoloģiska saslimšana... Es piekritu viņu pavadīt. Gaiteņi cilvēku pilni... Viņi visi gaida, lai tiktu pie ārsta? Tās bija šausmas, ko ieraudzīju. Tur elpoja pati nāve,” nepazīstama sieviete man, svešam cilvēkam, izstāsta savas izjūtas. Visticamāk, mēs vairs nekad nesatiksmies, un es nekad neuzzināšu, kas notika ar viņas draudzeni. Cerams, ka viņai viss ir labi...
Bet tad tu uzzini, ka Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) ir apstājusies agrīna krūts vēža ārstēšana, kas paredz saudzīgu un efektīvu metodi, ļaujot ļaundabīgo audzēju diagnosticēt nulles vai pirmajā stadijā. Šā gada februārī tika iegādāta aparatūra, kas maksāja ap 270 000 eiro, lielāko daļu summas sedza valsts, atlikumu - LOC. Tā tolaik bija modernākā iekārta Baltijas valstīs, un ar tās palīdzību tika izņemtas ļaundabīgās šūnas, gandrīz nemaz netraumējot krūti. Iekārtai kā bezmaksas bonuss bija 50 komplekti krūts manipulāciju veikšanai, taču - viss labais reiz beidzas, un tagad amatpersonas apgalvo, ka procedūras atsākšoties tikai nākamgad...
Intervijā LTV Ziņu dienestam LOC radioloģe Ilze Eņģele izstāstīja, ka biopsija tika veikta kopš janvāra, 50 komplekti ir beigušies, un „šobrīd mēs esam tādā gaidīšanas režīmā un nevaram turpināt”. Uz krūts pārbaudēm gaida aptuveni 60 sievietes, bet dārgā aparatūra stāv bez darba. Neviens arī nezina, kad to atkal iedarbinās. Agrīnā vēža diagnostika ir apstājusies. Bet vēzis pa to laiku pāries no pirmās stadijas uz otro vai pat vēl tālāk... Kā to pateikt pacientēm? Lai pagaida pusgadu, bet varbūt vairāk?
Protams, neviens nebija tik naivs, lai uzskatītu, ka 50 komplekti būs mūžīgi. Tāpēc vajadzēja domāt, kā teju 600 eiro vērto manipulāciju iekļaut valsts tarifā. Izklausās dārgi, tomēr, ārstējot ar medikamentiem, izmaksas ir krietni lielākas. Gadā šī operācija būtu vajadzīga aptuveni 500 sievietēm, un tas nozīmē, ka kopīgās izmaksas sasniegtu ap 350 000 eiro. Atbildīgie ierēdņi solījās naudu sameklēt līdz 1. septembrim. Nesanāca, piedodiet.
Tostarp Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests joprojām domā, kā dabūt to naudiņu, kas guļ jūras dibinā... Piedodiet, tā vienkārši guļ citā valsts budžeta uzvalciņa kabatā, un ir jābūt tik vien kā politiskajai gribai, lai palīdzētu jau šogad (!) desmitiem sieviešu tikt vaļā no nāvējošās ligas. Bet mums daudz svarīgākas ir citas lietas, jo, raugi, gada vidū, vēl jo vairāk - beigās - ir gandrīz neiespējami pārdalīt budžeta naudiņas.
Tomēr... ir taču dažādi mērķi, un dažiem naudiņa gada vidū atrodas. Jau vairākkārt esam rakstījuši par pētījumu programmu, kam jūlija vidū valsts piešķīra piecus miljonus eiro. Oficiālais skaidrojums bija: valsts pētījumu programmas „Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
Tas bija Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums - no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izkasīt nieka piecus miljonus eiro. Izkasīja. Desmit projektiem līdz 31.decembrim jāiztērē - katram - pa pusmiljonam eiro. Jau ir pagājusi puse no projektu realizācijai paredzētā laika. Pagaidām valda klusums. Acīmredzot decembra beigās mūs gaida grandiozi teorētiski atklājumi, kas aizslaucīs ne tikai kovidu, bet pat atmiņas par to. Vienīgi - gribētos tomēr uzzināt, kur tieši tā naudiņa aizplūdusi: semināros un vebināros, zīmulīšu asināšanā un tūtiņdreijāšanā, vadlīnijās un faktoros, stiprināšanā un pārvarēšanā? Gribētos, lai miljonprojektā iesaistītie laimīgie atskaitītos par „tautsaimniecības potenciāla saglabāšanu un konkurētspējas pieauguma veicināšanu”, ko noteikti nesīs šie pētījumi.
Ieguldot piecus miljonus eiro patiešām nenormāli nozīmīgos darbos, tika aizmirsts par tādu sīkumu kā krūts vēzis. Lai glābtu sievietes, šobrīd bija vajadzīgi tikai - tikai! - 350 000 eiro. Šī nauda neatrodas. Nekur. Bet nauda atrodas kovidhistērijai piesietiem projektiem, partiju finansēšanai, vienota valsts tēla izstrādei un tamlīdzīgām patlaban absolūti nepieciešamām lietām. Tā ir klaja nekaunība un ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Bet tas gan nav nekas pārsteidzošs vai nebijis: tieši otrādi, mēs visi būtu bezgala izbrīnīti, ja valdīkļi pēkšņi sāktu domāt par to, kā palīdzēt cilvēkiem un kā atvieglot viņiem dzīvi. Taču tādus brīnumus no mūsu citplanētiešiem, kuri nezina, kas te notiek, mēs nesagaidīsim.
