Kāda jēga no Saeimā strādājošas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, ja valdība uzņēmusi kursu uz paātrinātu valsts īsspējību, kas izpaužas skolu slēgšanā un medicīnisko pakalpojumu pieejamības ierobežošanā.
Izglītības sistēmas mērķtiecīga un ilgstoša graušana, kas notiek viedā valdības uzraudzībā un Izglītības un zinātnes ministrijas vadības un ierēdņu čaklā izpildījumā, rit pēc noteiktā plāna. Kā tagad ir stilīgi izteikties: ilgtspējīgi. Bet ilgtspēja, kā skaidro vārdnīcas, ir spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai. Arī Saeimā ir Ilgtspējīgas attīstības komisija, ko vada Uģis Mitrevics (NA).
Uģis Mitrevics skaidro, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija (IAK) pārrauga Nacionālā attīstības plāna (NAP) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ieviešanu, kā arī uzrauga šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. IAK ir uzdevusi Ministru prezidentam Kariņam noteikt stratēģiskos mērķus un prioritātes, izvērtēt NAP2027 stratēģisko mērķu indikatorus. Ilgtspēja ir viens no Latvijas stūrakmeņiem, viņš saka. Nav šaubu, ir tikai miglains priekšstats par to, kā Kariņš, izmantojot Valsts kancelejas sacerējumus, iekustinās šo stūrakmeni.
Tiktāl ierēdņu valodā. Tālāk Mitrevica kungs jau runā cilvēku valodā: “Es noteikti neatbalstu viedokli, ka, izmantojot “Excel” tabulas ar skaitliskiem rādītājiem, var panākt Latvijas skolu likvidēšanu. Šeit jāņem vērā daudz svarīgāki rādītāji, lai runātu par Latvijas attīstību.”
Zināms, ka 23 gadu laikā Latvijā ir likvidētas aptuveni 400 skolas un tuvu finišam piebīdītas vēl vairākas, kaut arī ir tādi skolu un novadu vadītāji, kuri turas pretim šai vardarbībai. Jo nav šaubu, ka, likvidējot skolas, nākamās mācību iestādes likvidācijas rindā būs mūzikas skolas, pēc tam - kultūras nami. Un paši novadi un pagasti...
Tāpēc teorētiski var piekrist Mitrevica teiktajam, ka ilgtspējīgas attīstības komisijas uzdevums ir iestāties par Latvijas ilgtspējīgu attīstību, par prioritāti izvirzot sabiedrības ilgtspēju, ekonomisko ilgtspēju un vides ilgtspēju. Turklāt “bez kvalitatīvas izglītības nav iedomājama šo trīs prioritāšu sasniegšana, un skolu mehāniska likvidācija nav pieļaujama”. Vienlaikus, teic Mitrevics, skolu tīkla optimizācijas korelācija ar pedagogu atalgojumu, skolēnu skaitu, mācību kvalitatīviem materiāliem un infrastruktūru ir neizbēgama.
Taču tā, manuprāt, ir tikai cīņa ar sekām. Kur var atrast ilgtspējīgas programmas, lai saglabātu/vairotu cilvēku skaitu laukos? Kur valsts pretimnākšana sabiedriskā transporta, algu, energoapgādes jautājumos - tieši laukos? Kāpēc eksperti nepēta jautājumus par to, kālab cilvēki nereti bēg no laukiem, līdz ar to “iztīrot” skolas no bērniem? Vai tā ir apzināta valsts reprezentantu rīcība - iztukšināt laukus?
Mitrevics atzīst, ka dokumentos izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšana, tostarp reģionu attīstība, Latvijas valsts vēsturiskās apdzīvotības saglabāšana, viņaprāt, nevirzās pēc plāna, tāpēc komisija lūdz atbildīgajām institūcijām sniegt ziņojumus un pārskatus. “Lielākā daļa no izstrādātajiem un apstiprinātajiem dokumentiem, kur runa par Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību, ir pareizi. Bet jautājums ir: vai nozaru un jomu atbildīgie turas pie šiem dokumentiem? Vai tiek mainīti attīstības plāni, ja mainās ārējie apstākļi (kovids, Krievijas izraisītais karš, energokrīze)?”
Par to, vai nozaru un jomu atbildīgie turas pie plāna “Latvijas valsts pastāvēšana un attīstība”, tomēr laikam būtu jārūpējas tieši Saeimai un attiecīgajai komisijai, arī Ministru kabinetam. Taču lasām tikai ierēdnieciskus dokumentus un norādes, nevis sajūtam cilvēcisku iedziļināšanos problēmās. Vēl vairāk - publiskajā telpā dominē īpaši cinisks apgalvojums: jo vairāk skolu likvidēs, jo lielākas algas varēs saņemt pārpalikušie skolotāji. Vai kāds ir precīzi nosaucis likvidēto skolu ietaupīto naudu, ko nu saņems pedagogi, kuri vēl paliks strādāt skolās?
Tostarp novadu domes paziņo par skolu “optimizēšanu”. Rēzeknes novada domē nule tika pieņemts lēmums par to, ka 2023. gada 31. jūlijā notiks izmaiņas Rēzeknes novada pašvaldības iestāžu - Maltas vidusskolas struktūrvienības Liepu pamatskola, Dekšāru pamatskolas, Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas, Audriņu pirmsskolas izglītības iestādes un Strūžānu pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš” - darbībā.
Tas nozīmē: Liepu pamatskolu slēgs, trīs bērnudārzus apvienos, savukārt Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu. Lai skola varētu saņemt valsts finansējumu vidējās izglītības īstenošanai vidusskolās, 10.-12. klašu posmā Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā ir jābūt vismaz 40 skolēniem. Makašānu vidusskolā šis ministrijas izdomātais kritērijs netiek pildīts jau vairākus gadus. Tāpēc domes komisijas izsprieda, ka 2023./2024. mācību gadā 10. un 11. klasēs skolēni vairs netiks uzņemti.
Kas atliek Makašānu skolai? Realizēt pamatskolas programmas. Atteikties no vidusskolas. Bet tas nozīmē - samazināt skolēnu skaitu. Bet tur jau atkal priekšā būs pāļu dzinēji no Izglītības ministrijas, kas spiedīs uz to, lai likvidētu arī pamatskolu. Tā ir visīstākā vardarbība pret lauku skolām un pret lauku cilvēkiem. Tieši par to vajadzētu domāt Ilgtspējīgas attīstības komisijai.
Pretējā gadījumā nekāds Nacionālās attīstības plāns nebūs vajadzīgs, jo nebūs arī nācijas: to ilgtspējā būs iznīdējuši augstākajos varas krēslos sēdošie gudrinieki.
