Igauņi ironizē: šīs vēlēšanas ir visai garlaicīgas – tāpēc, ka galvenie jautājumi ir valsts aizsardzība un drošība, un tie ir aizēnojuši visu pārējo. Svētdien, 5. martā, notiek Igaunijas parlamenta (Riigikogu) vēlēšanas, un tajās izšķirsies – vai pie varas paliks labēji centriskā Reformu partija, ko vada premjerministre Kaja Kallasa. Protams, paliek jautājums – ar ko uzvarētāji ies kopā, veidojot koalīciju?
2019. gada parlamenta vēlēšanās Kaja Kallasa guva pārliecinošu uzvaru un izveidoja centriski labēju valdības koalīciju, kurā ietilpa Reformu partija un Centra partija. Taču 2022. gada jūnijā Kaja Kallasa ierosināja Igaunijas prezidentam Alaram Karisam atbrīvot no amata visus Centra partijas ministrus. “Drošības situācija Eiropā neatstāj man kā premjerministrei nevienu iespēju turpināt sadarbību ar Centra partiju, kas līdzās iekšējai šķelšanai nespēj Igaunijas intereses likt augstāk par partijas un tās dažādo spārnu interesēm,” viņa teica.
Izšķirīgs brīdis bijis balsojums parlamentā, kad Centra partija kopā ar opozīcijā esošo Konservatīvo tautas partiju (EKRE) neatbalstīja pirmsskolas izglītības likumprojektu, kas citastarp paredzēja izglītību tikai igauņu valodā, lai gan iepriekš valdībā tas bija guvis vienbalsīgu atbalstu. “Igaunijai tagad vairāk nekā jebkad ir nepieciešama funkcionējoša valdība, kas balstīta kopīgās vērtībās,” teica Kallasa.
2022. gada jūlijā Kaja Kallasa atkāpās no amata, lai izveidotu trīs partiju koalīciju. Tas notika ātri, un Kallasa atkal kļuva par premjerministri. Tagad, sagaidot Riigikogu vēlēšanas, viņas vadītās Reformu partijas popularitāte noslīdējusi par dažiem procentpunktiem, pietuvojoties EKRE reitingiem. Vēlēšanu sacensības vērotāji spriež, ka nevis Reformu partijas iespējamā priekšvēlēšanu mazaktivitāte ir pazeminājusi šos punktus, bet gan EKRE ārkārtīgi nopietnā cīņa par vietu reitinga tabulā.
Daudzi uzskata, ka Kaja Kallasa ir paaugstinājusi Igaunijas politisko svaru un Igaunija ir ieguvusi noteiktāku un būtiskāku balsi Eiropas lietās. Turklāt koncentrēšanās uz drošības jautājumiem ir piemērota viņas vadītajai partijai.
Reformu partijai parlamentā ir 34 vietas, tā ir centriski liberāla partija, tā piesaistījusi jaunus profesionāļus, cilvēkus ar labu izglītību. Pati Kaja Kallasa pēdējo gadu laikā ir kļuvusi pamanāma pasaules politiskajā arēnā: Igaunija ir viena no valstīm, kas spēcīgi palīdz Ukrainai. Bet politikas vērotāji atkal jautā: vai šī pozīcija piesaista un pārliecina vietējos vēlētājus? “Iekšzemē politiķiem vienmēr ir savi atbalstītāji un pretinieki. Kaja Kallasa ir salīdzinoši populāra kā premjerministre, viņa šobrīd ir populārākā kandidāte uz premjera amatu, taču neteiktu, ka viņa vienbalsīgi visiem patīk,” spriež Mari Lisa Jākobsone no Tallinas universitātes. Pēc pēdējo aptauju datiem, Kaju Kallasu par premjerministri vēlas redzēt ap 40% vēlētāju.
Centra partija, ko vada bijušais premjerministrs Jiri Ratass, ir pieņemama konservatīvākiem vēlētājiem. Tā arī ir piesaistīja daļu Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju. Tās reitingiem gan kaitēja sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”, no kā šī partija galīgi atteicās tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Centra partiju vairākus gadus kritizēja par to, ka tai atšķiras “dienaskārtība” igauņiem no “dienaskārtības” krieviski runājošajiem vēlētājiem. Taču karš Ukrainā šo kritiku, šķiet, ir mīkstinājis. Tagad Centra partiju atbalsta ap 45% krieviski runājošo vēlētāju. Tiek uzskatīts, ka Centra partija ir veicinājusi pamatnācijas - igauņu - un krieviski runājošās kopienas savstarpējo izpratni, tāpēc “krievu jautājums” paliek par otrā plāna problēmu.
Igaunijas sociāldemokrāti 2011. gada vēlēšanās ieguva 19 deputātu vietas, taču popularitātes vilnis noplaka, un tagad ir jautājums: vai šajās vēlēšanās viņi sasniegs 5% barjeru?
Partija “Isamaa” (Tēvzeme) ir kristīga, centriski labēja partija, kas iekļāvusies esošajā koalīcijā. Taču tā pārcieta iekšēju ideoloģisku šķelšanos, jo nebija vienprātības par to, cik cieši tā var satuvināties ar galēji labējo EKRE.
Konservatīvā Tautas partija EKRE ir nacionālistiska partija, tā iestājas pret imigrāciju un par igauņu kultūras saglabāšanu. EKRE pievienojas tiem igauņu politiķiem, kuri ir pret viendzimuma laulībām. Partijas līderis Marts Helme Tallinas praidu nodēvējis par “izvirtuļu parādi”. EKRE ir kategoriski noraidoša pret homoseksuālo un multikulturālo propagandu skolās.
Igaunijā - tāpat kā Latvijā un citur - ir augsta inflācija, mūs visus skar dažādas krīzes, energoresursi ir dārgi, tomēr galvenie jautājumi kaimiņvalstī ir un paliek - aizsardzība un drošība. Kaut arī Krievijas tanki nestāv pie Igaunijas robežām, tomēr partiju retorika ir pietuvinājusies cita citai, un viedokļi par aizsardzību vairs nedisonē. Nav manāmas arī diskusijas par obligāto militāro dienestu: igauņi ir pirmie sapratuši, ka tas ir nepieciešams. Atšķirībā no mums. Un izpratnes nepieciešamība attiecas ne tikai uz obligāto militāro dienestu vien: izpratnei par attīstību ir jābūt valstiskai - katrā līmenī, katrā nozarē.
Kopumā Igaunijas politikā pēc vēlēšanām, šķiet, nekas īpaši nemainīsies. Tā domā arī LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV): “Domāju, ka pamatā ārpolitikas un drošības jautājumos izmaiņu nebūs. Līdzīgi kā Latvijā vairākums partiju, arī Igaunija atbalsta Ukrainu, ir NATO klātbūtne, ir sankcijas pret Krieviju. Mēs esam gatavi turpināt līdzšinējo teicamo sadarbību pēc vēlēšanām.”
Juris Putriņš, Latvijas Tautas frontes biedrs, tulkotājs, rakstnieks un politiķis, par gaidāmajām vēlēšanām Igaunijā “Neatkarīgajai” teica:
“Esam ar Igauniju saistīti tik cieši, ka Latvijas valsts pirmais vadītājs Jānis Čakste, kura kaps okupācijas laikos bija klusas un vienlaikus pamanāmas pretestības simbols, 1925. gadā sacīja: “Nav atsevišķas igauņu tautas, nav atsevišķas latviešu tautas, ir tikai viena vienota igauņu - latviešu tauta.” Tikai kopā būsim spēcīgāki! Tas pats igauniski skan: “Oleme Eestiga nii tihedalt seotud, et Läti esimene riigipea Jānis Čakste, kelle haud oli okupatsiooni ajal vaikne samal ajal nähtava vastupanu sümbol, isegi 1925. aastal ütles: “Ei ole eraldi eesti rahvust, ei ole eraldi lätlasi rahvaid, on ainult üks ühtne eesti-läti rahvus.” Ainult koos oleme tugevamad!” Politiķis un vēsturnieks Lauri Vahtre tikko man atrakstīja, ka igauņiem jānovēl izdarīt pareizu un gudru izvēli, lai Igaunijai būtu aktīva valdība. Igauniski: “Õiget ja tarka valik! Et Eesti saaks tegusa valitsus!”
