Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Kad likums stāsies spēkā, Igaunijas Kristīgo pareizticīgajai baznīcai (agrāk Igaunijas pareizticīgo baznīcai) būs jāpārtrauc saites ar Maskavas patriarhātu, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā.
Baznīcām, draudzēm un klosteriem, kuriem savi statūti un darbības principi ir jāsaskaņo ar likumu, piešķirts divu mēnešu pārejas periods.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nevar izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju, kultūras vai vērtību telpu.
Tas neļaus baznīcas, draudzes vai klosterus, kas darbojas Igaunijā, vadīt personai vai apvienībai, kas atrodas ārvalstī, ja tie apdraud Igaunijas valsts drošību vai konstitucionālo vai sabiedrisko kārtību.
Draudi tiek definēti kā: "Kad garīgais centrs, pārvaldes institūcija, garīgais līderis, persona vai apvienība atbalsta vai ir atbalstījusi militāru agresiju vai ir aicinājusi uz karu, teroristu noziegumu vai citādi nelikumīgu bruņota spēka vai vardarbības izmantošanu."
Likumā arī noteikts, kurš Igaunijā var pildīt mācītāja pienākumus vai būt reliģiskās apvienības valdes loceklis. Persona, kurai nav atļauts uzturēties Igaunijā, nevar būt mācītājs vai reliģiskās apvienības valdes loceklis.
Likumprojekts tagad tiks nosūtīts prezidentam izsludināšanai.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro ("Eesti 200") sacīja, ka likumprojekts precizē reliģisko apvienību pārvaldību un ekonomisko atkarību no naidīgām valstīm.
"Igaunijas valstij ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt drošību un konstitucionālo kārtību, kā arī nodrošināt mieru un drošību šeit dzīvojošajiem cilvēkiem. Mēs turpināsim garantēt reliģijas brīvību un arī nodrošināsim, ka nākotnē reliģiju nevar izmantot pret mūsu valsti un tautu," viņš sacīja.
"Mainīgajā drošības situācijā Igaunijā esošajām struktūrām nav cita veida kā pārtraukt saites ar Maskavas patriarhātu un atdalīties no Kremļa naratīviem, un ietekmēt aktivitātes," piebilda ministrs.
Kopš 2022. gada notiek diskusijas ar Pīhtitsa klosteri (Kuremae klosteris), kas ir tieši pakļauts Maskavas patriarhātam, nesen pārdēvēto Igaunijas Kristīgo pareizticīgo baznīcu (agrāk Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgo baznīca) un ar tās draudzēm.
"Šis ir jutīgs jautājums, un valsts ir izrādījusi ievērojamu pacietību. Mēs esam devuši šīm iestādēm laiku ar darbībām pierādīt, ka tās nevēlas darboties kā agresorvalsts pārstāvji Igaunijā. Tomēr ne baznīca, ne Maskavas patriarhāta klosteris nav izrādījuši reālu vēlmi veikt izmaiņas," sacīja I. Taro.
Baznīcu un draudžu likuma grozījumi automātiski neizraisa nevienas baznīcas slēgšanu vai, piemēram, krievu pareizticīgo tradīciju aizliegumu Igaunijā. Galīgos lēmumus par reliģisko apvienību slēgšanu joprojām pieņems tiesa.
Pēc tam, kad prezidents būs izsludinājis likumu, Iekšlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar visām draudzēm, kuras ietekmē likumdošana.
Par likumu nobalsoja 60 Rīgikogu locekļi, 16 atturējās un 13 balsoja "pret". Parlamentā bija 89 deputāti.
"Reformas" un "Eesti 200" koalīcijas locekļi, kā arī "Isamaa" un sociāldemokrāti balsoja "par". Par grozījumiem bija atbildīgs SDE priekšsēdētājs Lauri Lēnemets, līdz pagājušajā mēnesī viņš atstāja amatu.
