Rīga var būt bīstama pilsēta latviski dziedošam dziesminiekam, bet Krievijas popmūzikas atskaņotājiem pat ļoti vēlama vieta, – jāsecina pēc Lielajā piektdienā notikušā Krievijas popmūzikas atskaņošanas “festivāla” Bastejkalna piekājē pie Brīvības pieminekļa.
Vēl tik nesen, 13. februārī, par latviešu valodā izpildītu dziesmu Vecrīgā tika aizturēts un policijas iecirknī nogādāts dziesminieks, slavenās dziesmas “Dzērvenīte” autors Aivars Lapšāns. Turpretim ar Krievijas maigās varas melodiju atskaņotājiem pašvaldības policija tikai pieklājīgi parunājās.
“Jums laikam nav ne mazākās izpratnes, ka Lielajā piektdienā neviens nebļaustās un pļaskas nerīko. Ka tā bija Krievijas specdienestu atbalstīta provokācija, lai parādītu, kurš Rīgā ir saimnieks, laikā, kad orki iebrukuši Ukrainā, aizdomāties nespējat,” uzrunājot Rīgas pašvaldības policiju un Rīgas domi, secina Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). Sašutuma pamats: uzbāzīgas, skaļas krievu dziesmas Rīgas centrā, iespilgtinātas ar skaņu pastiprināšanas ierīcēm.
“Jesļi ti meņa ņe ļubiš,” (ja tu mani nemīli - krievu val.) dārd Bastejkalna parkā, un jaunieši dzied līdzi šai popsai, dejo un gavilē. “Kakaja horošaja muzika,” (cik laba mūzika - krievu val.) kopīgo sajūsmu mīlīgi papildina krievu babuška, kura, sēdēdama uz soliņa, vēro jauniešus.
Lai saprastu, kas ir atbildīgs par šo balagānu, kas apzināti tiek uzrīkots blakus Brīvības piemineklim, Bastejkalna pakājē, kā arī citviet, tostarp Vecrīgā, uzdevu jautājumus Rīgas domes komunikācijas pārvaldei: “Kurš Rīgas domē atbild par to, kas notiek uz ielām un parkos, respektīvi, par to, kas Lieldienās notika Rīgas centrā - Bastejkalnā pie Brīvības pieminekļa? Kaut kādā pasākumā uz visskaļāko skanēja krievu dziesmas. Kurš to atļāva? Kāpēc bļāvēji netika raidīti prom? Kas notiks 9. maijā? Tāds pats balagāns? Kurš to kontrolēs?”
Tā kā pārvalde acīmredzot turpina svinēt Lieldienas, redakcija atbildi nesagaidīja (atbilde tika atsūtīta otrdienas vakarā - red.). Vai arī - jautājumi ir tik sarežģīti, ka nepieciešams noorganizēt konsiliju, lai vienotos par “ārstēšanu”, kas vajadzīga Rīgas piebļāvējiem. Un kas zina - varbūt arī domniekiem un domes vadībai, kas nespēj Rīgā ieviest kārtību attiecībā uz dažādu kategoriju “dziesmusvētkiem”.
Rīgas pašvaldības policija atbildēja vismaz sociālajos tīklos: “Piektdien Rīgas centrā uzstājās vairākas personas ar skaņu pastiprinošām ierīcēm. Katrā situācijā veicām pārrunas un pārbaudījām personas datus, lai novērstu sabiedriskās kārtības traucējumus. Vienlaikus kopā ar Rīgas domi strādājam, lai radītu regulējumu ielu muzikantu jautājumā.”
Smīnu izsauc teksts par to, ka policija “veica pārrunas” - tā vietā, lai pārtrauktu skaņu teroru. Tikpat apsmaidāms ir apgalvojums, ka policija kopā ar domi strādā, “lai radītu regulējumu ielu muzikantu jautājumā”. Nekāds “regulējums” gan nebija nepieciešams, lai aizturētu grupas “Ferrum” vokālistu Aivaru Lapšānu, kurš šā gada februārī ģitāras pavadījumā apdziedāja Saeimu: “Saeimas namā zagļi sēž, kara laikā naudu plēš!” - tas bija tipisks ielu muzikanta izgājiens, ko ar nezālei pienācīgu negodu izrāva mūzikas nemīļotāji - policisti. Par Lapšāna dižāko dziesmu - “Dzērvenīte” - var būt dažādi viedokļi, taču kāpēc krievu popsas hits “Jesļi ti meņa ņe ļubiš” atrod dzirdīgas un iejūtīgas policistu ausis, savukārt Lapšāna daiļrade tiek nocirsta saknē?
Ne jau Lapšāns pie vainas. Viņa vietā policistu tvērienā varēja nonākt Normunds Jakušonoks vai pat Žoržs Siksna - ja vien viņi izdziedātu saukļus pret Saeimas deputātiem. Bet Lieldienās piebļaut Rīgu ar krievu mūzikas drazām - tas taču ir nieks, pat tieši otrādi, pienākums, un ko tautu draudzības vārdā neizdarīsi, vai ne?
Taču viss ir daudz nopietnāk. Tas, kas notiek Rīgā, nav nejaušība. Tās nav nevainīgas krievu “disenes”, tie, kuri tās vada un organizē, nav mūzikas pirmziemīši, kuriem tas tāds mazais prieciņš - sarīkot dejas Rīgas centra parciņā blakus Brīvības piemineklim. Tā ir gatavošanās 9. maija orģijām, par to liecina “tiktokā” parādījies aicinājums: “Nu, ko, krieviskā Latvija?! Rīgā 9. maijā parādīsim visai pasaulei, cik mēs esam? Viņi domā: nojauca pieminekli, un visi visu aizmirsa...”
Kiršteina aicinājumam nepiesmiet Lieldienas ir pārāk sašaurināta versija: ne tikai Lieldienās ir jāpieprasa nepiesārņot publisko telpu ar krievu popsu, bet - vienmēr un visur ir jābūt šim aizliegumam. Taču, ja domes priekšsēdētājam Staķim pietrūkst politiskās vēlmes aktualizēt šo jautājumu tāpēc, ka nav laika - tas aiziet, dejojot pa bāru letēm un piedaloties praida pasākumos, - varbūt tad kādam citam uzticēt vadīt domi?
Un vēl. Šie it kā nevainīgie “mūzikas pasākumi”, kas nule pārpludināja Vecrīgu, ir Krievijas maigās varas - balalaiku trinkšķinātāju grupas - sastāvdaļas. Tie mobilizē dažādus “tiktokerus”, “tūristus” un citas raudzes pārstāvjus, lai pareizajā mirklī - ja tāds pienāks - varētu organizēti vērsties pret pamatiedzīvotājiem, pret likumīgo varu. Lai arī kāda tā mums būtu...
Ne velti Valsts drošības dienests (VDD) aicina ziņot par aizdomīgām personām, kuras fotografē kritiskās infrastruktūras objektus. Piebildīšu: jāfotografē arī “muzikanti”, ja tādi vēl parādās Rīgas parkos. Un jāziņo VDD. Pretējā gadījumā balalaika Latvijā taps par galveno mūzikas instrumentu.
Otrdien dienas beigās no Rīgas pašvaldības policijas saņēmām sekojošu skaidrojumu par Krievijas maigās varas popmūzikas “festivālu” pie Brīvības pieminekļa: “Šajā gadījumā runa pārsvarā ir par vienu personu - Igaunijas pilsoni -, kas skaļi atskaņoja mūziku gan Vecrīgā, gan vēlāk Bastejkalnā. Katrā no gadījumiem Rīgas pašvaldības policija saņēma izsaukumus un izbrauca uz notikuma vietu. Proti, kamēr muzicēšana norisinājās Vecrīgā, apkārtējo izklaides vietu darbinieki pret to izteica pretenzijas, jo mūzika traucēja iestāžu darbu. Pēc sākotnējā aizrādījuma persona mūziku pagrieza klusāk, bet vēlāk devās prom, pēc kā turpināja spēlēt bungas un atskaņot mūziku Bastejkalnā - tālāk no izklaides vietām. Mūzikas atskaņošana norisinājās gan 7., gan 9.aprīlī.
Ņemot vērā, ka izsaukumos iedzīvotāji pauda pretenzijas tieši pret mūzikas izvēli RPP darbinieki vērtēja arī repertuāru, taču tajā nebija nekā, kas slavinātu agresiju. Tāpat kārtības sargi pārbaudīja, vai uzstāšanās nav iepriekš izsludināta sociālajos tīklos, jo tādā gadījumā pasākums būtu jāsaskaņo, taču pašlaik policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas norisinājies zibakcijas veidā - bez iepriekšējas izziņošanas vai reklāmas.
RPP ieskatā būtu nepieciešams regulējums attiecībā uz ielu muzikantu darbību, tādēļ pašlaik tiek lemts, kādā mērā muzicēšanu un mūzikas atskaņošanu uz ielām varētu ierobežot vai licencēt.
Policija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par līdzīgiem gadījumiem, jo krievu estrādes atskaņošana publiskā vietā var tikt klasificēta arī kā pārkāpums, ja piepildās noteikti apstākļi. Piemēram, ja šāda ballīte norisināties 9.maijā, tad to varētu traktēt kā Krievijas agresijas slavināšanu, par ko likumā ir paredzēta atbildība”.
***
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas atbilde par incidentu Lieldienu brīvdienās.
