“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.
“Šausmīgo video” nofilmējusi bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima kādreizējā padomniece Olga Petkeviča - ar acīmredzamu nodomu izplatīt šo “mākslas darbu” krievu propagandas kanālos. Tas arī tika izdarīts, izsaucot sašutušo vatenieku ārdīšanos - gan par to, ka “latiši obnagļeļi” (netulkojama apsaukāšanās krievu val.), gan par to, ka “suņu valoda nevienam nebija un nebūs vajadzīga”.
Lai nebūtu pārpratumu, “Latgales mācību centrā” tiešām nav lifta, tas nav piemērots, lai pa to pārvietotos invalīdi ar ratiņiem vai bez tiem, tāpēc rodas jautājums: kāpēc Valsts izglītības satura centram (VISC) Daugavpils pilsēta iznomāja tieši šo ēku? Lai būtu iemesls pacepties? To priecīgi apliecina Daugavpils mēra Elksniņa kopīgais foto ar krievu sieviņu un bijušo padomnieci Petkeviču: pacepāmies par prieku krievu propagandas kanāliem, sak, apjājām tos latišus! Zinās, kā taisīt genocīdu pret krieviem!
Spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja šīs no Krievijas iebraukušās personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, līdz 2023. gada 1. septembrim tām ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Pilnīgi skaidrs, ka Petkevičas raudulīgais sižets bija veidots speciāli - lai nomelnotu Latviju, lai mazinātu latviešu valodas apguves nozīmīgumu un nepieciešamību. Tādām petkevičām ēst nedod, tādām ļauj tikai paņirgāties par visu latvisko. Bet ja ir tādi, kuri ļauj ņirgāties, kāpēc gan to nedarīt?!
Jo interesantākais sākās pēc tam.
Pēc “Latgales mācību centra” dežurantes ieteikuma mēģināju sazināties ar VISC. Nodaļa saziņai ar presi bija slēgta. Kā vēlāk tika paskaidrots: visi ir atvaļinājumā. Vasaras atpūtā bija devušies acīmredzot arī pārējie - vismaz liela daļa no VISC darbiniekiem.
Pēc pāris stundu cīniņa ar tālruni (iekš VISC strādā ap 100 cilvēku) man tomēr izdevās sazvanīt vienu dzīvu būtni, kas - droši vien liktenīgas kļūdas dēļ, - pacēla klausuli. Izklāstīju savu vēlmi: iegūt faktus par to, cik cilvēku latviešu valodas eksāmenu jau nokārtojuši, cik izkrituši, vai piesakās atkārtoti, kādas kopumā ir zināšanas utt. Gribēju uzzināt VISC viedokli par propagandas sižetu ar krievu sievieti.
Sākās minstināšanās: tie darbinieki komandējumā, šitamējie - atvaļinājumā, savukārt tamējie - nav pietiekami kompetenti. Beigās atradās Laura Šīraka, Administratīvā un nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte digitālā satura jautājumos. Viņa atsūtīja formālu tekstu, kas - ak dies, kāds neticams brīnums! - bija vārds vārdā tāds pats, kāds bija nosūtīts izdevumam “Kas Jauns”.
Mazliet pacitēšu: “Video redzamajai sievietei bija jādodas kārtot VVPP 19. jūlijā. Pārbaude bija jākārto atbilstoši Imigrācijas likuma grozījumiem. Valsts izglītības satura centrā, ja ir tāda nepieciešamība, cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar citām funkcionālām grūtībām ir iespēja pirms pārbaudes mūs par to informēt, lai varam palīdzēt ar pēc iespējas ērtāku piekļuvi pārbaudes kārtošanas vietai. Mēs nevaram atbrīvot personas no pārbaudījumiem vai kādas no pārbaudījumu daļām, ja šādu atbrīvojumu nav sniedzis ārsts.
Ir gadījumi, kad pārbaudi šādos gadījumos pretendenti var kārtot arī Rīgā, Vaļņu ielā 2. Šādos gadījumos, ja tas nepieciešams, aicinām ģimenes locekļus, piederīgos vai pašus pretendentus mūs par to iepriekš informēt. Katrā no pārbaudījuma kārtošanas vietām ir iespēja nodrošināt piekļuves prasības visiem pretendentiem.”
Tālāk - nosacījumi par to, kam atļauts nekārtot eksāmenu vai kārtot daļu no tā. Kāds punkts attiecas arī uz augšminēto personu ratiņkrēslā, proti, personām ar invaliditāti jāuzrāda atbilstošā ārsta izsniegta izziņa, jo VISC nav tiesīgs vienpersoniski lemt - kam jākārto vai nav jākārto latviešu valodas eksāmens.
Tātad - ja Daugavpils mērs Elksniņš un palīdze Petkeviča gribēja palīdzēt šai sievietei, viņi varēja samest naudiņas un izmaksāt viņai nepieciešamo izziņu, jo vairums ārsta pakalpojumu pie mums, piedodiet, ir par naudu.
Bezgalīgi gan gribējās ar VISC parunāties tā cilvēcīgi, bez formālām atbildēm, kas “copy paste” formātā klīst pa medijiem. Tika svēti apsolīts, ka stundas laikā tikšot atrasts kāds kompetents cilvēks. Stundas laikā gan neatradās, vien vēlā pievakarē saņēmu vēstuli no VISC vadītājas Lienes Voroņenko: “Apstiprinu, ka sižeta dalībniece bija pieteikusies kārtot VVPP un to kārtoja. Gadījumā, ja dalībnieks ir pilnībā atbrīvots no VVPP, viņš var PUA saņemšanai pieteikties uzreiz PMLP. Līdz šim VISC nav bijusi informācija, ka valsts valodas prasmes pārbaudi kārtotu kāds jau ar izsniegtu atbrīvojumu. Centram ir bijuši atsevišķi individuāli gadījumi, kuros tas ir saņēmis informāciju, ka valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāji atbrīvojumus no pārbaudes kārtošanas plānoja saņemt/ir saņēmuši pēc pārbaudes norises, kas saistīta ar viņu pieteikumiem pie ārstniecības personām un iespējamo rindu pie šiem ārstiem.
Attiecībā uz statistiku informēju, ka statistika par kārtošanas rezultātiem tika iepriekš publicēta par tiem kārtotājiem, kas bija pieteikušies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai aprīlī un maijā.
Savukārt par tiem kārtotājiem, kas kārto valsts valodas prasmes pārbaudi jūlijā un augustā - atbilstoši Saeimas veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā - apkopojums būs augusta beigās pēc plānotās eksaminācijas noslēgšanas 13.augustā (sīkāk par procesa norisi te).
Ja tā dziļāk padomā: vai propagandas prasību noslīpēti cilvēki netieksies izmantot ierēdņu ikdienišķās kļūmes, lai sasniegtu savus mērķus? Protams, tieksies. Un šāds videosižets arī bija iespējams tikai tāpēc, ka mūsu ierēdņiem nav nepieciešamo zobu, nu, labi, vienkārši nav stājas, lai publiski parādītu petkevičām un citiem elksniņiem, no kurienes ir izvilkta viņu ņirdzīgā, netīrā propaganda.
Kopumā paredzu, ka šādi - Latviju un latviešu valodu nomelnojoši sižeti, - parādīsies aizvien biežāk, bet nedz mūsu tiesībsargiem, nedz drošības dienestiem, kur nu vēl izglītības satura centriem nekas nebūs sakāms mūsu valsts valodas aizstāvībai.
Bet tostarp atcerēsimies, ka Latvijā reģistrēti vairāk nekā 25 000 Krievijas pilsoņu. No viņiem 5100 ir vecuma grupā virs 75 gadiem, viņiem nav jākārto valsts valodas pārbaude. Vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir mazliet vairāk nekā 20 000 Krievijas pilsoņu. Un tieši latviešu attieksme pret latviešu valodu būs izšķirošā: vai mēs spēsim runāt TIKAI latviski - nevis pāriesim uz krievu valodu pēc pirmā pieprasījuma, vai mēs cienīsim sevi, savu valsti un valodu - nevis lieksimies pie katras vēja pūsmiņas? Vai spēsim šiem 20 000 Krievijas pilsoņu parādīt, ka esam latvieši?
