“Lemšana par [Stambulas] konvencijas ratifikāciju būs nekavējoša. Tur ilūzijas nevajag lolot. (..) Vairākumam šis jautājums ir diezgan vienaldzīgs. Cilvēki redz citas prioritātes šajā brīdī. (..) Kā frakcijas vairākums lems [par Stambulas konvenciju], tā arī būs jābalso. Tad sabiedrībai būs jāskaidro,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Augusts Brigmanis (ZZS), savulaik konservatīvi noskaņotas partijas bijušais līderis.
Nešaubīgi. Tuvākā perspektīva ir tieši ST tarifi, un tie ikvienam ir svarīgāki par kaut kādu tur Stambulas konvenciju un tās producētajiem dženderisma murgiem. Kurš gan - ja ne pieredzējušais politiķis Brigmanis, - to izprastu visskaidrāk. Bet tieši tās maciņam tuvākās rūpes būs tās, kas palīdzēs nomākt kaut ko tālu, nezināmu, tomēr ārkārtīgi bīstamu. Un to Brigmanis arī saprot. Tāpēc izspēlē vēlētājam tuvāko tēmu - ST tarifus. Re, kā mēs domājam par tautu: “Visiem ir skaidrs, ka šie tarifi ir jāsamazina. Vienkārši jāņem un jāsamazina. Es ļoti ceru, ka šajā virzienā mēs iesim. Vienalga, ko tie “Sadales tīkla” priekšnieki teiks. Tiem viņu stāstiem, ka citādi viņiem gals klāt, dzīve apstājas, es vienkārši neticu.”
Un atkal viss pareizi! Vēl tikai atliek klusi piebilst, ka “Stambulas konvenciju pavadīs kaut kādi skaidrojoši dokumenti, kas būs balstīti uz Satversmes tiesiskā pamata; es tos neesmu redzējis, bet zinu, ka ļoti nopietni ar šiem dokumentiem strādā mūsu deputāts Gunārs Kūtris”.
Nez, cik reizes jau teikts, ka Stambulas konvenciju var “pavadīt” kaut vai deputātu eskorts kopā ar bajānistu ansambli, šīs konvencijas izpildes uzraudzības orgāniem pat prātā nenāks pievērst uzmanību kaut kādiem “skaidrojošajiem dokumentiem”: “Ratificējāt? Pildiet konvenciju bez atrunām!” Un tad viendzimuma laulības vai izglītības sistēmas izvarošana visiem šķitīs kā nevainīgas puķītes, salīdzinot ar tām odziņām, kas nobriedīs pēc konvencijas ratifikācijas.
Interesanta ir arī reakcija uz topošās premjeres Siliņas klajo aroganci attiecībā pret “zaļzemniekiem”, kam “nevar uzticēt” tādus un tādus amatus. Kā jau rakstīju: politiķe (?) savu koalīcijas partneri - ZZS - jau startā nodēvēja par tādu, kam kaut ko nevar “uzticēt”. Tas patiesībā ir politisks skandāls.
Te nu uzrodas jautājums par “zaļzemnieku” pašcieņu: ja tā viņiem būtu, tad viņi paceltu arklus un aizietu meklēt citu aramzemi. Taču tās, šķiet, nav, jo, kā stāsta, esot noticis politisks darījums: mēs (prezidenta vēlēšanās) nobalsosim tā, kā jūs prasīsiet, jūs mums par to iedosiet mazliet varas topošajā koalīcijā…
Bet par kādu pašcieņu mēs te runājam? Vai tad tiem, kuri ir nopirkti, vajadzētu apvainoties, ka pirkuma cena nav bijusi adekvāta? Protams, ne! Tāpēc Brigmanis pilnīgi pamatoti saka: “Tāds aizvainotās vecmeitas sindroms ir pārgājis. Es tagad skatos uz tiem aizejošās valdības cilvēkiem, kuri akmenscietām sejām publiski paziņo: mēs esam apvainojušies. Mēs esam ļoti aizvainoti. Pēc tam aiziet aiz stūra un prasa: nu, kā tev iet, kas jauns? Jāsaka, visā tajā lietā ir ļoti daudz liekulības.”
Piebildīsim, ka liekulība un “vecmeitas sindroms” ir raksturīgs visiem politikāņiem, sevišķi jau tiem, kuri, gana ilgi aizsēdējušies opozīcijā, par varītēm un bez principiem raujas atpakaļ pie varas. Un par ko tik nenobalsosi, ja tik dikts ir gribulis ietapt atpakaļ varā? Gan par Imigrācijas likuma labojumiem, lai latviešu valodu nogrūstu maisa dibenā, gan par Stambulas konvenciju, ko uz pieres uzlīmēt, gan par Gurķu pumpu likumu… Kas tas tāds? Ak, kāda starpība. Galvenais - nobalsot.
Nule pie Saeimas esot bijis pikets - pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. Uz kāda plakāta esot attēlots ZZS simbols - vārpa. Vārpa varavīksnes krāsās. Vai “zaļzemniekiem” nav ienācis prātā, ka ar savu pieļāvīgo un pakļāvīgo attieksmi pret stambuliādi šis politpulciņš pazaudēs pēdējo atbalstu, kam konservatīvisms pamatā? Tad varbūt tiešām savu simbolu - vārpu - pārkrāsot varavīksnes toņos? Lai, kā mēdz teikt, nesajauktu: kur “vecmeitas”, kur pirkuma/pārdevuma līgums, kur - Stambula.
