Viceadmirālis Gaidis Zeibots: Kāpēc Latvijas uzņēmums palīdz Krievijas ēnu flotei?

© Ģirts Ozoliņš/MN

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Kuģi pārvēršas metāllūžņos

Pēdējo divu mēnešu laikā notikušas vairāk nekā 50 uzpildes operācijas, un lielākā daļa no tām ir saistītas ar kuģiem, kas dodas uz Krieviju un no tās. Vairums kuģu pieder tā dēvētajai Krievijas ēnu flotei - tās ir peldošas, pussagruvušas tupeles, kam nav iespējams veikt apdrošināšanu. Arī tankkuģis, no kura Krievijas kuģi sūknē degvielu, visticamāk, ir tāda pati tupele, kas rada ekoloģiskus draudus ne tikai Zviedrijai, bet arī visai Baltijas jūrai.

Krievija iepērk vecus naftas tankkuģus, lai transportētu degvielu par spīti rietumvalstu noteiktajām sankcijām, vēsta izdevums “Financial Times”. Tas, atsaucoties uz tankkuģu brokeri “Braemar” un enerģētikas konsultāciju kompāniju “Rystad”, vēsta, ka šī gada laikā Maskava ir radījusi savu ēnu floti no vairākiem simtiem vecu tankkuģu. Vidējais Krievijas ēnu flotes kuģu vecums ir 12 līdz 15 gadi, un tas nozīmē, ka jau tuvāko gadu laikā šie kuģi pārvērtīsies metāllūžņos.

Interesanti, ka saistībā ar ēnu floti un tās uzpildi ar degvielu ir izskanējis arī Latvijas vārds. Naftas tankkuģis piestājis blakus Kiprā reģistrētajam kuģim “Zircone”, kuģus savieno ar šļūtenēm, lai sūknētu degvielu no viena peldlīdzekļa uz otru. Zviedru medijs apgalvo, ka “Zircone” darbību vada Latvijas uzņēmums “Fast Bunkering”, kas Krievijas kuģiem neatsaka attiecīgos pakalpojumus. Tiešām - Rīgā atrodas tāds uzņēmums: SIA “Fast Bunkering”, kas nodarbojas ar degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību.

Degvielas pārsūknēšana netālu no Gotlandes sākās tūdaļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tā diemžēl nav nelikumīga, tomēr Zviedrijas varas iestādes par to ir uztrauktas. Krasta apsardze katru dienu uzrauga kuģi, taču uzraudzība nevairo drošības sajūtu. Pērn krasta apsardze sāka izmeklēšanu par noziegumiem pret vidi, jo uzņēmums “Fast Bunkering” nebija saņēmis Zviedrijas Transporta aģentūras atļauju. Taču šobrīd izmeklēšana ir pārtraukta.

Zviedri mēģināja sazināties ar “Fast Bunkering” izpilddirektoru Alekseju Volkovu, telefoniski tas nebija izdevies, taču e-pastā raidsabiedrībai SVT viņš rakstīja, ka uzņēmums izvēlējies Gotlandi, jo klienti lūguši piegādāt degvielu tieši uz turieni. Runājot par degvielas uzpildes operāciju drošību jūrā, viņš norādīja: “Tas ir sarežģīts jautājums, taču varu jums apliecināt, ka mūsu bunkeru baržas ir pilnībā licencētas un mūsu apkalpe ir apmācīta rīkoties jebkurā situācijā, kas var rasties jūrā.”

Bīstama situācija Rīgā

Tas, ka “apkalpe ir apmācīta rīkoties jebkurā situācijā”, skan mazliet pārspīlēti, jo 2015. gadā notika nopietns incidents ar šīs kompānijas tankkuģi “Flagman 1”, kas Daugavgrīvā uzskrēja uz sēkļa. Avārijas brīdī kuģis bijis bez vadības. SIA “Fast Bunkering” piederošais kuģis pārvadājis 1675 kubikmetrus degvielas, ko bija paredzēts nogādāt Ventspilī, tomēr pulksten 00.05 tas uzskrēja uz sēkļa pie Daugavgrīvas bākas. Kuģa kapteiņa izelpā Valsts policija konstatējusi alkoholu 2,34 promiļu koncentrācijā.

Tās pašas dienas rītā kuģi no sēkļa izdevās novilkt. Par laimi - videi kaitējuma nebija, tomēr tika izsludināta paaugstināta Jūras incidentu novēršanas grupas gatavība, jo bija bažas par naftas produktu noplūdi.

Negadījuma brīdī uz tiltiņa atradies tikai kuģa kapteinis. Pēc attauvošanās no piestātnes Rīgas ostā kuģis devies jūras virzienā. Tas izmainījās ar diviem velkoņiem, bet tad strauji novirzījās no kuģu ceļa. Kapteinis apgalvoja, ka šajā brīdī piezvanījis priekšnieks, tādēļ viņš novērsis uzmanību no kuģa vadības.

Sešas minūtes pēc novirzīšanās kuģis atdūrās pret krastu pie Daugavgrīvas bākas. Kapteinis vairākas reizes centies atpakaļgaitā noiet no sēkļa, tomēr tas nav izdevies.

Tas, ka kapteinis uz komandtiltiņa atradies viens, neatbilda kompānijas darba instrukcijām. Savukārt to, ka kapteinis it kā saņēmis zvanu, nav apstiprinājusi mobilo sakaru operatora sniegtā informācija, tomēr izmeklētāji secināja, ka 5-7 minūtes pirms atduršanās pret grunti kapteinis nekontrolēja kuģa kursu.

Viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots sarunā ar “Neatkarīgo” ieskicēja situāciju ar Krievijas ēnu floti. “Savādi ir tas, ka neviena pasaules valsts nav rīkojusies radikāli ar šo ēnu floti, kas kļuva aktuāla tūdaļ pēc naftas cenu celšanās - pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Tad pieņēma lēmumu, ka Krievijas naftas cena nedrīkst būt augstāka par 60 dolāriem par barelu. Krievijā ir gudri cilvēki, kuri izdomāja, kādā veidā to lietu apiet,” spriež Zeibots.

Tika izveidota ēnu flote, kuras kuģus reģistrēja dažādās “interesantās” valstīs. “Vistrakākā valsts ir Kamerūna,” tā Zeibots, “tā ir visbīstamākā un nedrošākā valsts vides aizsardzības jomā. Tur sertifikātu izdod jebkuram kuģim, jebkuram lūznim. Bet ja ir ieviestas sankcijas un mēs par tām strikti domājam, tad kāpēc Latvijas Jūras administrācijas vadība, kuras pakļautībā ir arī Jūras reģistrs, nav pievērsusies šim faktam visā nopietnībā? Proti, tam, ka “Fast Bunkering” nodarbojas ar šādu biznesu?”

Zeibots atgādina: tas, ka kravas tiek pārkrautas ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, ir it kā likumīgi, tomēr ir pārkāpums. “Ja esi iegājis ostā, pirkt tur dzeramo ūdeni vai degvielu - tas maksā dārgi. Tāpēc atnāk tavas valsts tankkuģis un ārpus teritoriālajiem ūdeņiem iesūknē tavā kuģī ūdeni un degvielu. Kas nav aizliegts, tas ir atļauts… Bet šajā gadījumā jautājums ir cits. Un tas ir vides piesārņojums. Krievijas ēnu flotes kuģu skaits ir no 400 līdz 600. Citi tādas vājprātības nedara. Kuģi, kas norakstīti metāllūžņos, ir sapirkti pa lēto. Šādu kuģu tankošana, degvielas nodošana atklātā jūrā - tas ir ļoti bīstami.” Zeibots zina stāstīt, ka šādas situācijas nav tikai Baltijas jūrā vien: šādas operācijas notiek arī Vidusjūrā.

Bet - ja par kuģiem, tad par kuģiem. Pirmdien Ukrainas militārais izlūkdienests ziņoja par uzbrukumu “Bujan” klases korvetei Baltijskas ostā Kēnigsbergā. “Šim kuģim nepaveicās,” secina Zeibots, “tas, iespējams peldēs, bet ieroču vadības sistēmas ir sabojātas. Savulaik, pēc tā uzbūvēšanas, šis kuģis bija Melnajā jūrā. Bet kaut kāda iemesla dēļ tas tika pārcelts uz Baltijas jūru. Sanāk tā, ka ukraiņi konsekventi iznīcina Melnās jūras floti, kas pieder krieviem. Un viņiem tas labi sanāk.”