Valsts aizsardzības mācība (VAM), kas no 2024. gada septembra obligāti ieviešama jebkurā Latvijas vidusskolā, rada daudzus jautājumus. Bet lielais jautājumu daudzums attiecas galvenokārt uz skolām, kas līdz šim nav pievērsušas uzmanību tik specifiskām mācībām. Siguldas Valsts ģimnāzija ieviesusi VAM jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas notika uz brīvprātības pamatiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: VAM ieviešana izrādījās ārkārtīgi noderīga.
“Mēs jau vairākus gadus īstenojam valsts aizsardzības mācību,” teic Rūdolfs Kalvāns, “tāpēc uz valdības lēmumu pieņemt grozījumus vispārējās vidējās izglītības standartā, nosakot, ka no 2024. gada 1. septembra vidējās izglītības programmā iekļauta obligāta valsts aizsardzības mācības (VAM) īstenošana, raugos pozitīvi. VAM ir ieviesta arī citās Siguldas vidusskolās. Šajā jomā mājasdarbus esam jau veikuši.”
Valsts aizsardzības mācības notiek vienu reizi mēnesī katrai skolēnu grupai - pilna diena kopā ar instruktoriem. Šī VAM diena ir integrēta stundu sarakstā. “Mēs pārskatījām mācību plānu, lai iekļautu VAM stundu sarakstā. 10. un 11. klasēs samazinājām sporta nodarbību skaitu un kultūras pamatu stundu skaitu, pārbīdot dažas mācības uz 12. klasi,” skaidro Kalvāns. Sporta stundu skaita samazināšana, pēc Kalvāna domām, nav bīstama, jo skolēni aktīvi sporto arī VAM laikā. “Tā ir akcentu pārbīde,” tā Kalvāns.
Viņš ir gandarīts, ka viņa vadītajā skolā nav tādu skolēnu, kuri atteiktos pieņemt VAM. “Citviet ir daži pacifisti. Bet tādas lietas jākārto ar vecākiem - ar pārrunām,” teic Kalvāns. Taču kopumā visiem ir skaidrs: VAM ir absolūti nepieciešama.
“Šāda mācību satura ienākšana jauniešu ikdienā bagātina viņu dzīvi, jo viena lieta ir fizika, ķīmija, bioloģija, literatūra un datorika, bet VAM - tas ir pilnīgi cits saturs un formāts. Jauniešus apmāca nevis skolotāji, bet militārie instruktori. Ierastos mācību priekšmetus skolēns ir mācījies no pirmās klases, savukārt tādas prasmes un tāds saturs, kas ir aizsardzības mācībā - citur nekur nekā tāda nav. Tā ir militāra izglītība, nacionāli patriotisks saturs, līdz ar to - šai mācībai ir liela pievienotā vērtība,” saka Kalvāns.
Viņš uzskata, ka visaptverošajai nacionālajai aizsardzības sistēmai jaunā aizsardzības mācība ir viens no kritiskajiem elementiem, tāpēc šī mācība veido loģisku, vienotu, nedalāmu sistēmu, kurā iekļaujas Jaunsardze, Valsts aizsardzības dienests, Zemessardze.
“5.-9. klases - tie ir jaunsargi, 10.-11. klases - valsts aizsardzības mācības apguvēji, tālāk seko Valsts aizsardzības dienests, kam ir divas formas - vai nu 11 mēneši dienestā, vai nu Zemessardze. Viss ir ļoti loģiski. Vienīgās pārrunas skolā ir par saimnieciskiem jautājumiem: kur nolikt ekipējumu, kā mums stundu sarakstu salikt un tamlīdzīgi,” tā Kalvāns, “bet nedz ideoloģiski, nedz saturīgi mums vairs nav nekādu diskusiju. Vienīgais - vērtējums par VAM apguvi netiks ietverts 12. klases atestātā ar atzīmi, bet gan formatīvi, proti, aprakstoši. Saeimā tiek domāts, ka arī sportu varētu vērtēt tāpat - aprakstoši. Diez vai pedagogiem tas patiks, jo tas, viņuprāt, pazeminās viņu pasniegtā priekšmeta vērtību. Uzskatu, ka atzīmju sistēmu vajadzēja saglabāt, taču daļa lēmēju uzskata, ka mūsu jaunieši ir tik trausli un ievainojami, ka labāk viņus netraumēt.”
Kalvāns mudināja atcerēties, ka savulaik skolās bija sporta normatīvi, kurus vajadzēja izpildīt: skriešanā, tāllēkšanā, pievilkšanās disciplīnā utt. Bet šos normatīvu atcēla, sak, vai tad visiem obligāti vajadzētu spēt pievilkties pie stieņa? Lai sacenšas paši ar sevi! “Tas bija pirmais lūzums,” skaidro Kalvāns, “tagad ir nākamais: sportā atzīmju vairs nebūšot.” Tad ir tikai viens jautājums: vai jaunieši, uz kuriem vairs neattiecas nekādas prasības un normatīvi, spēs iekļauties bruņoto spēku ikdienā? Jau šobrīd vismaz ceturtā daļa no jauniesaucamajiem nav derīgi dienestam armijā: fiziskās nespējas dēļ, dažādu slimību dēļ.
Vai VAM ir radījusi lielāku interesi par dienestu armijā? Kalvāns teic, ka tāda sajūta ir: “No mūsu ģimnāzijas pieci 12. klases beidzēji aizgāja uz NBS resoru. Šāds skaitlis nekad nav bijis novērots, jo mūsējie parasti aiziet uz LU, RTU. Vai tieši valsts aizsardzības mācība būtu “pie vainas”, šaubos, jo uz viņiem vēl neattiecās VAM. Pirmie īstie “vamisti” absolvēs skolu tikai šogad, jo pirms tam VAM nebija obligāta mācība. Bet, protams, kaut kāda aizsardzības mācības ietekme noteikti ir.”
Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka VAM apguvušajiem dienests armijā ir neskaitāmas reizes vieglāks un izprotamāks nekā tiem, kuri nezina, kas ir VAM. “Jauniešiem, kuri apguvuši VAM, jau ir prasmes un zināšanas no šīs mācības. Šie jaunieši daudz vieglāk integrējas Valsts aizsardzības dienestā, viņiem ir lielākas priekšrocības, jo viņi pārzina ieročus, topogrāfiju, pirmo palīdzību, prasmi rīkoties kolektīvā un tamlīdzīgi,” teic Kalvāns.
Jāapskaidro, ka no 2024. gada septembra VAM būs obligāta visās vidējās izglītības mācību iestādēs. Latvija ir pirmā valsts ES, kas ievieš VAM kā obligātu priekšmetu. Kaut kas līdzīgs ir arī Polijā. Dzīvojam blakus neadekvātam kaimiņam, tāpēc apdraudējums būs vienmēr, un tas apliecina to, ka par aizsardzību nedrīkst domāt kampaņveidīgi, tieši otrādi - tai jābūt stingrai, pārdomātai sistēmai, kurā ietilpst gan jauniešu militārā un patriotiskā mācība, gan militārā rūpniecība.
Katru gadu VAM apgūs aptuveni 20 000 jauniešu, no tiem ap 2000 ik gadu iegūs prasmes, kas atbilst 1. līmeņa militārajai pamatapmācībai. Ar VAM varēs sasniegt divus mērķus: lai jaunietis vēlētos un prastu aizstāvēt Latviju. Vēlēšanos varēs ieaudzināt ar izpratni par patriotismu, savukārt prasme aizstāvēt Latviju balstīsies iegūtajās militārajās iemaņās.
Aptuveni rēķinot, desmit gadu laikā VAM būs apguvuši 200 000 skolēnu, pēc 20 gadiem VAM būs izgājuši 400 000 līdz 500 000 jauniešu, 30 gadu laikā līdz pat 750 000 audzēkņu. VAM nometņu “skolu” būs apguvuši ap 60 000 audzēkņu. Šādu resursu varēs izmantot krīzes situācijās.
Nešaubīgi, ka VAM būs radījusi interesi par Valsts aizsardzības dienestu un Zemessardzi. Pēc VAM apguves būs izveidojies labāko jauniešu saraksts, kurus aicināt uz pārrunām, lai iesaistītu viņus VAD. Ko varēs iemācīt nākamais posms - VAD? ASV jūras kājniekiem ir teiciens: “Lai pildītu kaujas operācijas, ir nepieciešamas trīs lietas - prasme šaut, spēja orientēties un lietot sakarus.” Domājams, ka arī Valsts aizsardzības dienesta instruktoriem ir tādi paši mērķi. Un tiem jauniešiem, kuri būs apguvuši VAM, būs daudz augstāks sagatavotības līmenis, lai pārvarētu krīzes situācijas
