Reiderisms mākslas jomā: vai no Mūzikas akadēmijas izspiež “nepareizos”?

© Ģirts Ozoliņš/MN

LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.

“Aktīvi sekojot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar publiski izskanējušiem apvainojumiem asociētajam profesoram Mārim Kupčam, es nespēju klusēt.

28. aprīlī LTV raidījumā “De facto” izskanēja virkne smagu apvainojumu Mārim Kupčam par regulāri veiktu bosingu un mobingu. Raidījums arī klaji ignorēja faktu, ka vēstules par Māri Kupču ir vairākas, bet publiski analizēja tikai to, kuru apvainojošā puse, visticamāk, pati ir nopludinājusi Latvijas sabiedriskajam medijam,” raksta bijusī studente, kura “Neatkarīgās” publikācijā izvēlējās palikt anonīma.

Mums viņas vārds ir zināms, un mēs ceram, ka viņa pašas teikto apliecinās tad, kad izziņas iestādes beidzot pieķersies akadēmijas “tikumības” farsa izmeklēšanai.

Minētajā raidījumā savu viedokli par Māri Kupču atklāja kādreizējie Senās mūzikas katedras studenti Sniedze Kaņepe un Jēkabs Bernāts. “Ar abām šīm personām arī man bija iespēja vienlaikus studēt. Es nespēju piekrist apgalvojumiem par emocionālo vardarbību un favorītismu, kas izskanēja šajās liecībās. Abi minētie studenti savā studiju procesā piedalījās Māra Kupča organizētajos profesionālajos mūzikas projektos, par to saņemot arī atlīdzību. Sniedze Kaņepe regulāri dažādos senās mūzikas projektos dziedāja solo partijas un bija vadošā soliste kā mecosoprāns. Arī Jēkabs Bernāts savā pavisam neilgajā - vienu semestri - studiju laikā piedalījās profesionālos projektos,” raksta bijusī studente.

Viņa retoriski vaicā: kā var runāt par favorītismu, ja Kupčs gan Kaņepei, gan Bernātam nodrošināja daudz vairāk iespēju, nekā prasa studiju kursu apraksts? Bijusī studente turpina: “Ja runājam par dažādām emocionālās vardarbības formām, tieši Kaņepe ir tā, kura pati regulāri emocionāli aizskāra citus studentus un kolēģus. Vienmēr šādās situācijās tieši Kupčs nostājās to pusē, kuri tiek aizskarti. Īpaši spilgti šādas emocionālās vardarbības epizodes no Kaņepes puses notika 2019. gada vasarā, brauciena laikā uz Izraēlu kopā ar baroka kori un Māri Kupču. Viņa regulāri apvainoja gan mani personīgi, gan citus kora dalībniekus (un JVLMA absolventus), kuri nepieciešamības gadījumā arī varētu liecināt par savu pieredzi.”

Iespējams, tā ir studentu vēlme atriebties

Par koncertbraucienu uz Izraēlu bijusī studente stāsta: “Šajā laikā viņa (Kaņepe - E.V.) jau bija absolvējusi studijas JVLMA, kas nozīmē, ka ir neiespējami runāt par emocionālās vardarbības piekopšanu studiju procesā.” Viņa turpina: “Pēc šī starpgadījuma jaunas muzikālas sadarbības viņai vairs netika piedāvātas, un pašreizējās darbības ļoti atgādina centienus atriebties. Tāpat arī studiju process bija ļoti sarežģīts, jo Kaņepe regulāri traucēja ansambļu darbu, kavēja nodarbības, nāca nesagatavojusies un kavēja pat ansambļu ieskaites, kas nozīmē papildu darbu citiem studentiem, lai “palīdzētu” pēc termiņa kārtot ieskaites. Neuzskatu, ka to var uzskatīt par emocionālo vardarbību, ja studentam prasa apmeklēt nodarbības, uz tām gatavoties un spēt termiņos nokārtot pārbaudījumus. Vai arī tā ir neļaušana paust savu viedokli?”

Savukārt - kas attiecas uz raidījuma viesi Jēkabu Bernātu, iesnieguma autore uzskata, ka viņa paustais viedoklis ir “nepamatots un nomelnojošs”, jo “viņam studiju laikā tika dotas plašas iespējas pilnveidoties un augt profesionāli, taču arī viņa studiju darbs nebija kvalitatīvs un laikus veikts; tāpat arī tika izrādīta klaja nerēķināšanas ar citiem studējošajiem, jo ansambļu repertuāra sagatavošana ir kopdarbs”.

Bijusī studente uzskata, ka “šādas darbības nav savietojamas ar darbu studējošo pašpārvaldē un Senātā, jo tādā veidā tiek pārstāvēts arī JVLMA viedoklis (juridiski)”.

Bet viss kopā izklausās un izskatās pēc dažu ne visai talantīgu studentu vēlmes atriebties pasniedzējam, kurš uzdrošinājies (!) viņiem aizrādīt par muzikālo nesagatavotību un paviršību. Bet, lai atriebība būtu iespaidīga, vispirms jānomelno pasniedzējs un par viņa “pāridarījumiem” jāziņo studentu pašpārvaldei.

Akadēmijā pārrunā šo tēmu, sak, kā tas iespējams, ka studentu pašpārvalde spriež linča tiesu, uzspiežot visiem savu patiesību, kas īstenībā ir meli? Un vēl tiek spriests par to, ka Māris Kupčs nebūs pēdējais, no kura šādā veidā mēģinās tikt vaļā. Savukārt JVLMA tīmekļa lapā lasām: Senās mūzikas katedras vadītāja nu jau ir Ieva Saliete. Nevis pienākumu pildītāja vai kā citādi, bet tieši vadītāja. Bet Māris Kupčs taču ir atstādināts, nevis atlaists, vai ne? Kamēr notiek izmeklēšana (ja notiek), varbūt nevajadzēja steigties ar jauna katedras vadītāja ielikšanu amatā?

Vai Māris Kupčs traucēja?

Interesants ir 12. martā izdotais rīkojums par Māra Kupča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Uz karstām pēdām pāris dienas pēc skandalozā TV raidījuma par “seksu” akadēmijā.

Bet jelkādas konkrētības, bez faktiem, vien balstoties uz baumām, ko izplatījis vārdā nenosaukts profesors un kāda akadēmiskā personāla pārstāve. Interesants šis dokuments ir tālab, ka uzrakstīts nesekmīga studenta valodiņā. Kurš ir tā autors? Ne jau Guntars Prānis, kam vispārējas histērijas pavadījumā nācās to parakstīt.

Savukārt pārlūkojot dokumentus, kas akadēmijā sastrādāti pēdējo piecu mēnešu laikā, rodas iespaids, ka mācību iestāde nav nodarbojusies ar mācību procesu, bet gan ar izvirtuļu, uzmācekļu un citu nekrietneļu medībām.

Ir bijušā rektora Guntara Prāņa skaidrojums uz septiņām lapām, kas nosūtīts kultūras ministrei Agnesei Loginai - par to, ka studentes it kā saskārušās ar pasniedzēju nepieņemamu rīcību un kādas konsekvences no tā cēlušās. Ir 11. marta akadēmijas padomes sēdes protokols par to, ka “jānovērš seksuālā vardarbība Mūzikas akadēmijā” - vardarbība, kas ne ar ko nav pierādīta. Ir JVLMA padomes priekšsēdētāja Timura Tomsona iesniegums senāta priekšsēdētājai Ilonai Meijai par to, ka Guntars Prānis jāatceļ no rektora amata - vēl pirms notikusi jebkāda izmeklēšana.

Ir arī Guntara Prāņa iesniegums JVLMA Akadēmiskajai šķīrējtiesai par akadēmijas padomes lēmuma atzīšanu par neatbilstošu Augstskolu likuma 17. panta 9. daļai. Un ir Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmums, ka akadēmijas padomes faktiskā rīcība ir prettiesiska. Taču sabiedriskais medijs nav pamanījis šo lēmumu. Jo tas nav nedz izdevīgi, nedz progresīvi.

Bet Mūzikas akadēmijā viens no valdošajiem uzskatiem ir tāds: tas nav pareizi, ka Guntars Prānis izlēma aiziet no amata. Kaut gan sākotnēji viņš atteicās to darīt. Bet Prāņa vietā vajadzēja ielikt citu cilvēku. Vajadzīgo cilvēku.

Tāpat arī Māris Kupčs traucēja. Un pat ne katedras vadītāja amatā. Šai traucēšanai pat nav nekāda sakara ar Mūzikas akadēmiju. Tam ir sakars ar mūzikas biznesu: Māris Kupčs ir pieprasīts mākslinieks senās mūzikas jomā, un izskatās, ka visa šī kampaņa noorganizēta, lai citi - protams, daudz talantīgāki mūziķi - pārņemtu šo biznesa nišu. Viss kopā izskatās pēc reiderisma. Šoreiz - mākslas un kultūras jomā. Nez, kurā brīdī šai dižķibelei, kas grauj Mūzikas akadēmijas prestižu, pieķersies kultūras ministre Agnese Logina? Vai arī - viss nepieciešamais jau paveikts: nepareizie - aizvākti, bet pareizie - ielikti vajadzīgajās vietās?