“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.
“Viens no galējiem problēmas risinājumiem ir kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir dārgas. Tuvākajā laikā par Eiropas fondu līdzekļiem tās paredzēts veikt 250 cilvēkiem. Ja būs labs rezultāts, tad nākotnē, iespējams, šo pakalpojumu varētu apmaksāt valsts,” mums ziņo Latvijas Televīzija.
Aizrakstīju vēstuli Veselības ministrijai. Tā bija šāda. “Vai liekā svara problēmas turpmāk tiks risinātas ar kuņģa samazināšanu? Vai Veselības ministrija ir piekritusi šādām manipulācijām, vēl vairāk - pieļaujot, ka turpmāk šādas operācijas varētu apmaksāt valsts? Kā izteicās daži mediķi: šāda operācija ir iespējama retos, specifiskos gadījumos. Bet aptaukošanās problēmu risināt ar kuņģa daļēju izgriešanu - tas, viņuprāt, ir ne tikai neapdomīgi, bet arī kaitnieciski. Vai ministrija nedomā par citām iespējām, lai mazinātu liekā svara problēmu, piemēram, ēšanas paradumu maiņa, fiziskās nodarbes utt.”
Veselības ministrija atbildē paskaidroja, ka liekās ķermeņa masas izplatība ir aktuāla sabiedrības veselības problēma, kas rada būtisku slogu veselības nozarei, samazina iedzīvotāju dzīves kvalitāti un izraisa pāragru nāvi, sevišķi darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Liekā svara un aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā ir ievērojami augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju: Latvijā 59,4% iedzīvotāju ir liekais svars, Eiropas Savienībā - 53% iedzīvotāju. Pēdējo gadu laikā Latvijā iedzīvotāju liekais svars ir būtiski pieaudzis.
Lai situāciju uzlabotu, VM ir izstrādājusi Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029. gadam.
Minētajā plānā paredzēti mērķēti pasākumi dažādām sabiedrības grupām - gan primārās profilakses pasākumi cilvēkiem bez liekā svara problemātikas, gan sekundārās profilakses pasākumi - personām ar lieko svaru. Tāpat arī ir paredzēti pasākumi cilvēkiem, kuriem ir izteikta aptaukošanās, kas rada nopietnas veselības problēmas.
Cilvēki ar aptaukošanos bieži cieš no smagām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, slimo ar otrā tipa cukura diabētu, cieš no aknu un nieru slimībām u.c., kas ir iemesls smagām veselības problēmām un pāragrai nāvei.
Tāpēc: “Aptaukošanās mazināšana ir viens no faktoriem, kas palīdz minēto veselības problēmu novēršanai un ietilpst šo cilvēku ārstēšanas kompleksā.
Tādēļ rīcības plānā iekļauti arī pasākumi aptaukošanās ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, kas ir gan individuāla ēšanas un kustību režīma noteikšana, gan medikamentozā ārstēšana, gan situācijās, kad citi līdzekļi nedod rezultātu, arī bariatrijas operācijas.”
Ministrija paskaidro, ka bariatrijas operācijas sākotnēji plānots īstenot pilotprojekta veidā pacientiem ar ilgstošu, smagu aptaukošanos un hronisku slimību, kuriem svara samazināšana ir nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai. Šo pilotprojektu īsteno Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD), izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu.
“Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ietvaros ārstniecības pakalpojumu sniedzēji varēja pieteikties finansējuma saņemšanai jaunu, inovatīvu vai līdz šim valstī neapmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pilotēšanai,” turpina ministrija, “ieteikumus saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem izvērtēja NVD izveidotas darba grupas eksperti (veselības nozares profesionāļi no VM, NVD, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas), ārējie eksperti, kā arī savus vērtējumus varēja sniegt ikviens sabiedrības pārstāvis.”
Finansējums, ministrijas atbildē teikts, tika piešķirts visaugstāk novērtētajiem pieteikumiem, tostarp AS “Veselības centru apvienība” iesniegtajam pilotprojektam “Vērtībās balstītas veselības aprūpes (VBVA) bariatrijas pakalpojums”. “Pilotprojekts paredz veikt bariatrijas operācijas, kā arī testēt vērtībās balstīta veselības aprūpes pakalpojuma principus, proti, modeli, kurā par sniegto pakalpojumu tiek maksāts pēc tā rezultātiem. Pilotprojektā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem tiks atlasīti pacienti - ar ģimenes ārsta un/vai endokrinologa nosūtījumu pacienti, kuriem ir II vai III pakāpes aptaukošanās un ir nopietni veselības traucējumi,” tā Veselības ministrija, “un pilotprojekta rezultātā ne tikai tiks samazināta cilvēka ķermeņa masa, bet arī novērstas smagas veselības problēmas un komplikācijas nākotnē, atslogojot arī veselības nozari (finanšu resursi, cilvēkresursi u.c.).”
Ministrija turpina: “Ņemot vērā pilotprojekta rezultātus, tiks izvērtēta iespēja turpināt apmaksāt bariatrijas operācijas pacientiem ar aptaukošanos no valsts budžeta līdzekļiem. Skaidrojam, ka nosūtījums uz bariatrijas operācijas veikšanu ir izsvērts ārstu konsilija lēmums, ņemot vērā pacienta objektīvo veselības stāvokli, blakusslimības, riskus, iepriekš īstenotās aptaukošanās ārstēšanas iespējas u.tml. faktorus. Operācijas veiks, ja cita veida terapijas iespējas ir izsmeltas un nav palīdzējušas novērst problēmu, kā arī pacients ir līdzestīgs ārstniecības procesā.”
Ministrija uzsver, ka pasaules pieredze liecina: bariatrijas operācijas ilgtermiņā palīdz uzlabot pacientu ar smagu aptaukošanos dzīves kvalitāti, novērst citu hronisku slimību un komplikāciju attīstību, kā arī samazina izmaksas veselības aprūpei un novērš priekšlaicīgas nāves risku.
Ārsts Pēteris Apinis: “Pirmām kārtām - tas ir bizness. Bet… Ir cilvēki ar milzīgu lieko svaru, viņi var skriet, neēst, taču samazināt lieko svaru viņi vairs nevar. Ir iespēja špricēt īpašas zāles, lai samazinātu apetīti. Pasaulē populāra ir bariatrijas metode. Latvijā cilvēku ar lieko svaru ir ļoti daudz.”
Bet kuram tad šis bizness ir izdevīgs, ja valsts veiks operācijas uz sava rēķina? “Bizness ir konkrētai klīnikai. Valsts šai klīnikai par operācijām maksās ES naudu. Līdz šim konkrētā klīnika operēja gandrīz tikai ārzemniekus - to bija ap 90%,” saka Apinis.
Viņš atzīmē, ka sākumā, pēc operācijas, visi ir laimīgi, bet nav arī tā, ka šī laime ir uz mūžiem - daudz kas var mainīties. “Cilvēki ēd mazāk, paliek tievāki. Ja cilvēks sver 180 kilogramus, neko citu nevar izdarīt, kā vien veikt kuņģa operāciju. Viņš nevar pakustēties, kur nu vēl paskriet. Un apetīte ir tāda, ka viņš var ēst visu dienu bez pārtraukuma. Es šajās bariatrijas operācijās neredzu neko galēji labu vai galēji sliktu. Bariatrija neattiecas uz visiem cilvēkiem, tikai uz daļu. Bet, piemēram, Amerikā katram trešajam būtu jāveic šāda operācija.”
Medicīniskās indikācijas bariatrijas veikšanai, lai uzlabotu pacienta stāvokli vai pat glābtu dzīvību, protams, ir svarīgas, tikai - jautājums par ētikas momentiem paliek: kuras slimības vēl tiks iekļautas bezmaksas vai eksperimentālajā statusā, ņemot vērā to, ka par finansējumu (un līdz ar to par dzīvību) joprojām izmisīgi cīnās vēža un citu smagu slimību pacienti?
