Maestro Raimonds Pauls pavasarī atrada savu jauno muzikālo favorītu – Edgaru Ošleju. Dziļš, samtains bass. Radiofonā skan viņa iedziedātais “Klusais vīrs” – Maestro mūzika un Jāņa Elsberga dzeja. Pats Ošleja nebeidz brīnīties par to, ka Pauls viņu uzrunājis. Taču atrodas arī citas pārsteidzošas lietas: piemēram, Raimonda Paula līdzdalība kāda slepkavas notveršanā. Par to un vēl ko citu mazliet parunāju ar Maestro.
Maestro, kā jums iet šajos laikos?
No vienas puses, man iet labi, no otras… Noskaņojuma nav nekāda. Bet kaut ko jau muzicēju. Paskatīsimies, kas ar to puiku sanāks - ar to jauno dziedātāju. Edgars Ošleja viņu sauc. Viņam vismaz kārtīga balss, kārtīga rīkle.
Jūs vienmēr kaut ko labu atrodat. Bet es savukārt atradu vecos rakstos vienu stāstu par to, kā jūs palīdzējāt maniaku notvert.
Nu jā, dzīvē dažādas lietas notiek. Es gan to gadījumu atceros ne sevišķi skaidri. Tomēr 48 gadi pagājuši. No manis gribēja izspiest 17 000 rubļu. Es pats vedu uz Mežaparku somu ar to iezīmēto naudu. Man pēc tam teica, ka esmu idiots, jo mani taču varēja nošaut.
Jūs bijāt tik drosmīgs.
Kā tad. Kā tāds īsts boļševiks (smejas). Es tomēr nenodarbojos ar pieminekļu zāģēšanu, es daru ko citu. Tie zāģētāji jau galīgi šķērsām aizgājuši. Nolieciet to Upīša pieminekli tālāk, ja jums tas nepatīk, bet nevajag jau zāģēt. Kāds viņš pats tur bija, tas cits jautājums, bet rakstnieks taču viņš bija.
Kas šodien satrauc?
Skatos, kas tiks tajā jaunajā apvienotā sabiedriskā medija valdē. Tur nu parādās visādi… 73, vai? Un visi - speciālisti radio un TV jautājumos. Un vai kāds no viņiem kādu dziesmiņu ar’ ir uzrakstījis? Tā nu mēs te dzīvojam…
* * *
Paula dzīvoklī kādā rudens vakarā atskanēja telefona zvans, Pauls pacēla klausuli un izdzirdēja prasību: lai savāc 17 000 rubļu un atdod zvanītājam. Pauls nodomāja: laikam kāds draugs sadomājis pajokot. Un nolika klausuli. Taču zvani turpinājās, un izspiedējs sāka draudēt Paula tuviniekiem. Uztraukums auga augumā, un Pauls nolēma vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
Tā kā šāda nekaunība - izspiest naudu no slavena komponista - vēl nebija pieredzēta, milicija pret šo gadījumu izturējās ar lielu nopietnību. Tāpēc tika izstrādāta noziedznieka notveršanas operācija. Paulam lika gaidīt nākamo zvanu un piekrist visiem nosacījumiem, ko tas noteiks. Paulam vajadzēja paņemt portfeli, kurā ir vajadzīgā naudas summa, un doties uz Mežaparku, kur uz konkrēta soliņa atstāt portfeli. Mežaparks bija atpūtnieku pilns, taču viņi pat nenojauta, ka tur ir arī pulka daudz milicijas darbinieku.
Pauls nolika portfeli uz soliņa, tad ātrā solī devās atpakaļ uz milicijas nolīgto taksometru. Noziedznieks, kurš pagāja garām Paulam, steigšus piegāja pie soliņa un paņēma portfeli. Mirkli vēlāk noziedznieks to atvēra, un viņam sejā iešļācās nenomazgājama krāsa… Šajā brīdī viņš tika sagūstīts.
Tajā brīdī nedz likumsargi, nedz pats Pauls nezināja, ka noziedznieks, vārdā Jurijs Kriņicins, ir ne tikai izspiedējs, bet arī slepkava: Pierīgā viņš jau bija paspējis nogalināt trīs nejauši sastaptus cilvēkus. Kriņicina aizturēšanu 1976. gadā vadīja toreizējais LPSR Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks ģenerālis Aloizs Blonskis.
Tas bija ārkārtīgi riskants pasākums, un milicijas vadībai tolaik tika pārmests, ka tā bija iedomājusies uz naudas nodošanu sūtīt pašu Raimondu Paulu - nevis viņa dubultnieku. Pauls atzinās, ka pēc šā notikuma divas nedēļas nav varējis normāli gulēt.
Katastrofa un tās sekas
Kaut arī Kriņicins bija nogalinājis trīs cilvēkus “tāpat vien”, tiesu medicīniskā ekspertīze Kriņicinu atzina par pieskaitāmu, notiesājot viņu ar spaidu darbiem un norīkojot piespiedu ārstēšanu. Sodu viņš izcieta Kaļiņingradā. Viņa tālākais liktenis nav zināms.
Mediķi gan konstatēja, ka viņa psihe bērnībā ir traumēta: viņa vecāki traģiski gāja bojā 1950. gada 13. augustā, kad Daugavā - piecdesmit metrus no krasta - nogrima līdz lūpai pārpildītais nelielais upju tvaikonis “Majakovskij”. Divpadsmitgadīgais Jurijs Kriņicins tika izglābts, taču pēc tam sasirga, jo viņa smadzenēm slīkstot bija pietrūcis skābekļa. Slīkšanas sekas un vecāku zaudējums radīja psihiskus traucējumus, un jau pieaugušajam Kriņicinam diagnosticēja reaktīvo psihozi.
Kuģa nogrimšanu izraisīja pārslodze. Uz kuģa varēja atrasties 150 cilvēku, bet katastrofas laikā uz tvaikoņa bija 421 cilvēks. “Majakovskij” katastrofā bojā gāja 147 cilvēki, tostarp 48 bērni. Ziņas par šo traģisko notikumu valsts kontrolētajā presē netika publicētas.
1976. gadā, kad risinājās satraucošie notikumi ar Paulu un maniaku, leģendāri populārajā muzikālajā aptaujā “Mikrofons” uzvarēja Raimonda Paula un Jāņa Petera “Mēmā dziesma”. Varbūt tieši tāpēc maniaks nodomāja, sak, tad jau Pauls saņēmis labu honorāru, varētu “padalīties”. Nepadalījās. Mēs savukārt padalāmies ar šo neparasto stāstu.
