Jautājumi par žurnālista Lato Lapsas aizturēšanu, vārda brīvību un demokrātiju nebūt nav izgaisuši. Kādēļ varas apcirkņos tāds mulsums par notikušo – to lūdzām skaidrot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedram Augustam Brigmanim (ZZS), komisijas sekretāram Didzim Šmitam (AS) un deputātam Aleksandram Kiršteinam (pie frakcijām nepiederošs).
“Uzskatu, ka Lato Lapsas aizturēšana ir krītošās varas agonija. Labā ziņa šajā notikumā ir tā, ka šī vara krīt,” teic Didzis Šmits, “un šī aizturēšana ir šīs varas izmisuma solis. Tāds pēdējā disidenta arests: varasvīri viņu aizved uz ieslodzījuma vietu, šausmīgi norāj, bet viņi saprot, ka labāk ar viņu neko nedarīt, jo - ja laikmets mainās, - tad diez vai būs pareizi, ja pret Lapsu uzsāks kādas represijas. Šis bija varas pēdējais šāviens gaisā.”
Šmits aicina uz šo notikumu tomēr skatīties nopietni: “Nezinu, ko Lato Lapsa savā dzīvē ir sadarījis, un es neizslēdzu neko, bet pats galvenais, manuprāt, ir šis aizturēšanas fakts. Ja cilvēks tiek aizturēts, tas nozīmē, ka policija centusies novērst kādu tiešu noziegumu. Bet man ir aizdomas, ka Lato Lapsa savas mājas pagrabā neturēja nolaupītus cilvēkus, ieročus vai narkotikas. Tas attaisnotu Lapsas aizturēšanu. Taču nekā tāda nebija! Ja viņš kādam bija aizskāris godu, cieņu un nezin ko vēl, tad tiesiskā valstī ir iespēja vērsties tiesā. Bet aizturēšana ir galējā forma ar mērķi sasniegt kādu rezultātu. Šoreiz - neattaisnota.”
Šmits atgādina, ka Lato Lapsa ir publiska persona, viņš nekur neslēpjas, nav pametis Latviju. “Vara neko nav mācījusies kopš Artusa Kaimiņa aizturēšanas, kad viņš iznāca no izolatora pēc 36 stundām un atbalstītāji viņu sagaidīja kā varoni. Tāpēc jāatceras, ka šis ir viena veida varas noriets un citas varas sākums. Vai šī jaunā vara būs laba vai slikta, to šobrīd nevaram pateikt, bet vecā vara agonē - tas ir skaidrs. Uz šo procesu gan ir nožēlojami un grūti skatīties,” atzīst Šmits, “un, ja man šķita, ka šai varai beigas ir tuvu, tā piedevām apstiprināja savu promiešanu ar šādām darbībām. Bet ko ar tām kāds gribēja pierādīt? Ka mēs promejot varam vēl kādu “pielikt pie sienas”?”
Taču par Lato Lapsu viņā esot bijis pilnīgs miers: “Viņam šādi varas gājieni noteikti nav, tēlaini izsakoties, salauzuši mugurkaulu, varbūt pat tieši otrādi - stiprībai kāds implants ir ielikts.”
Šmits ironizēja arī par to, ka Lapsa tiek vainots par tiesas materiālu nopludināšanu un publiskošanu: “Atbildība par tiesas materiālu (ne)publiskošanu attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kuriem tiesa tos ir uzticējusi. Ja kāds no šiem cilvēkiem šos materiālus ir atdevis Lato Lapsam, Didzim Šmitam vai Elitai Veidemanei, tad pēdējie trīs nav par to atbildīgi, un visi trīs var pateikt: man pie durvīm bija nolikta dokumentu mapīte. Mēs ne tikai drīkstam, mums pat ir pienākums uzrakstīt par to, kas ir iekšā tajā mapītē.”
Šmits arī netic, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis neko nezināja par nodomu aizturēt žurnālistu Lato Lapsu. “Un diez vai ministrs par to neinformēja premjeri Siliņu,” saka Šmits, “turklāt ikvienam no viņiem, ieskaitot arī policijas vadību, bija pienākums informēt sabiedrību par šāda veida aizturēšanu. Bet no viņu puses ir klusums. Taču es domāju, ka augstākās amatpersonas bija informētas par nodomu aizturēt Lapsu. Ja nebūtu informētas, tad Valsts policijas šefam nāktos lidot no amata jau nākamajā rītā. Bet viņš nelidoja. Tātad viss bija ar augstāko varu saskaņots. Protams, no konkrētām aprindām varēja dzirdēt gaviles par Lapsas aizturēšanu. Un tad vara attapās: ui, bet ko tālāk darīt?”
“Žurnālista Lato Lapsas aizturēšana - tas ir slikti. Iespējamie aizturēšanas iemesli - Lapsas rīcībā esošie fakti, kas varētu liecināt pret prokuroru Juri Stukānu. Bet par to es runāšu tad, kad Saeimā notiks debates par nākamo ģenerālprokuroru. Visticamāk, šīs debates notiks marta beigās vai aprīlī. Manuprāt, līdz ar to Stukāna karjera arī beigsies,” uzskata Aleksandrs Kiršteins.
Deputātam nav saprotama varas iestāžu rīcība: “Tā vietā, lai uzaicinātu Lapsu vienkārši uz nopratināšanu, viņš tiek aizturēts un aizvests uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Attiecībā uz Lapsu vara ir pārkāpusi pilnīgi visu, ko vien var pārkāpt.”
Savukārt Augusts Brigmanis uzskata: “Katrs žurnālistu aizturēšanas gadījums, manuprāt, ir ļoti nopietns notikums. Tas nav tā, ka aiztur vienkārši cilvēku - aiztur žurnālistu. Vienmēr esmu bijis par to, ka vārda un preses brīvība ir svēta lieta. Nevaru gan komentēt visu, kas viņam tika inkriminēts, lasījis esmu tikai to, kas bijis publicēts medijos. Tas no manis būtu pārsteidzīgi - komentēt šo inkrimināciju pamatotību.”
Brigmanis uzskata, ka ir nepieciešams publisks skaidrojums par lietas apstākļiem un šo skaidrojumu vajadzētu sniegt tiem, kuri šo aizturēšanu sankcionējuši. “Sabiedrībai vajadzētu lielāku skaidrību par to, kas un kāpēc ir noticis. Nepietiek ar to, ko var izlasīt interneta portālos. Iespējams, skaidrotājs varētu būt iekšlietu ministrs. Mums visiem ir jābūt apbruņotiem ar informāciju,” uzskata Brigmanis.
Patiesību sakot, jautājums par vārda brīvību un Lato Lapsas aizturēšanu būtu jāskata arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, jo kā gan citādi var nodēvēt vārda brīvību, ja ne par cilvēktiesību jautājumu? Ja žurnālists, pildīdams savu darba pienākumu, tiek aizturēts, tad kā to nosaukt? Tikai par uzurpējošas varas patvaļu, lai iebiedētu pārējos, kuri domā līdzīgi Lapsam, taču baidās sevi atklāt.
