Partija “Progresīvie” par nodokļu maksātāju naudu sarīkojusi LGBT popularizējošo “drag performance” ballīti – pārģērbšanās svētkus – vīrietis sieviešu, sievietes vīriešu drēbēs. Par to, kā vērtēt šādas partijnieku izklaides, runājam ar politologu Filipu Rajevski un reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku.
KNAB ir publiskojis pārskatus par to, kā partijas izlietojušas 2023. gadā saņemto valsts finansējumu, kas, patiesību sakot, nav nekāds valsts finansējums (jo nav tādas valsts naudas), bet gan nodokļu maksātāju nauda. Pērn nebija vēlēšanu, tāpēc partijām bija iespēja vairāk naudas atvēlēt savas darbības saturiskajai nodrošināšanai, proti, pētniecībai, konferencēm, aptaujām utt. Taču KNAB atklātie fakti liecina, ka “darbības saturiskā nodrošināšana” nereti ir ballīšu apmaksāšana.
LTV raidījumā “De facto” stāstīts par partiju kongresiem, kas izmaksā ap 40 000 eiro, neskaitot ēdināšanu, par 60 000 eiro, kas izmaksāti par zīmola dizaina izstrādi utt. Valdībai iesniegtais KNAB ziņojums “caur puķēm” liecina, ka tomēr nāksies izvērtēt partiju finansējuma līdzšinējo modeli. Gluži kā caur zobiem, tomēr finanšu ministram Ašeradenam (JV) nācās atzīt, ka nodokļu maksātāju naudas partijniekiem, iespējams, paliks mazāk.
Kā gan citādi varētu vērtēt, piemēram, “progresistu” organizēto “izklaidējošo izrādi, kuras laikā vīrieši pārģērbjas sieviešu apģērbā” (KNAB citāts), ko partijnieki nodēvējuši par “Drag performance”, un šā vārda izcelsme saistāma ar “drag queen”.
Paskaidrosim: “drag queen” ir slenga izteiciens, ko izmanto, lai aprakstītu māksliniekus (parasti vīriešus, kuri pārģērbušies sieviešu drēbēs), kuri attēlo sievietes. Šie “dragkvīni” ne vienmēr ir transgenderi, ne vienmēr ir LGBT pārstāvji, nereti viņi attēlo grotesku, satīrisku saturu, lai izklaidētu skatītājus. Protams, šādas izklaides katrā ziņā ir tā vērtas, lai nodokļu maksātāji tās finansētu… Maksa par “dragkvīnu” uzstāšanos ir visai diferencēta: no 500 līdz 5000 eiro. Cik par to samaksāja “progresisti”, vēsture klusē.
“Katrs tērē sev piešķirto naudu savu vēlētāju piesaistei,” skaidro Rajevskis, “un tērē tā, kā uzskata par pareizu. Lai arī mums tas šķistu savādi, “progresisti” savus vēlētājus labi pazīst, un par to liecina stabilie reitingi. Tas parāda, ka viņi prot strādāt ar savu vēlētāju. Man gan nepatīk vārds “signāli”, bet šajā gadījumā partijnieki tiešām dod signālus, ka tas ir tieši tas, par ko viņu cīnīsies, un ka tā ir viņu dienaskārtība.”
Rajevskis uzskata, ka šī “progresistu” performance ir paredzēta tikai un vienīgi atbilstošajai auditorijai. “Citas partijas organizē, piemēram, kongresus un konferences, bet “progresisti” organizē performances. Ja esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs politiskajām partijām dodam naudu, lai tad “progresisti” taisa savas performances - tas būs interesantāk nekā iztērēt naudu bezjēdzīgās TV reklāmās.”
Rajevskis uzskata, ka jautājums faktiski ir cits: vai mēs katrs piekrītam apmaksāt politisko partiju izklaides? Vairums respondentu, domāju, atbildētu ar “nē”. “Labā ziņa ir tā, ka summa, ko saņem partijas, nepieaug: sākotnēji bija domāts, ka tā pieaugs. Ja mēs skatāmies no politiskās komunikācijas viedokļa, summas ir ievērojamas, un tām kādu laiku nevajadzētu augt, turklāt partijām ne vienmēr skaidrs, kā šo naudu pareizi iztērēt. Un tā ir problēma. Bet nauda tika dota pētījumiem, ideoloģijas un programmas izstrādei - lai tas viss būtu kvalitatīvs produkts. “Drag performance”, protams, ir skaisti, bet vai tādēļ “progresistu” programma ir palikusi kvalitatīvāka? Diez vai. Bet man tā gribētos izlasīt kvalitatīvu kreiso programmu…”
Taisnošanos par “Drag performance” LTV atskaņo “progresistu” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs: “Mēs šeit aktīvi tiešām sadarbojamies ar KNAB arī šajos konkrētajos gadījumos, jo mūsu ieskatā tas bija saistīts ar partnerattiecību regulējuma pieņemšanu toreiz. Un es nenoliedzu, ka arī mūsu pusē gadās šāda veida kļūdas, kur attiecīgi tā interpretācija par to, kas drīkst un kas nedrīkst paiet zem valsts finansējuma attiecībā uz rīkotajiem pasākumiem - vai tas ir saturs, vai kāds cits jautājums - šīs interpretācijas atšķiras. Šajā brīdī KNAB bija sava interpretācija, mēs to pieņēmām, mēģinājām paskaidrot no savas puses un attiecīgi to kļūdu arī atzīstam atsevišķos gadījumos.”
Juceklīgums skaidrojumā, protams, nedara godu frakcijas vadonim, taču par kādām kļūdām “atsevišķos gadījumos” runā Šuvajevs? Vai tad patieso zemapziņas vēstījumu var nosaukt par kļūdu? Arī par to, vai konkrētajai izklaidei bija homoseksuāls raksturs, Šuvajevs nerunā.
Bet ja mēs runājam cilvēku valodā: “progresisti” var ālēties, kā vien viņiem ienāk prātā, bet - par savu naudu. Lai sakrāj pendziņu un organizē pasākumus, kaut vai kaildeju konkursus par godu Stambulas konvencijai un partnerattiecību regulējumam. Atkārtošos: par savu naudu!
Reklāmas guru Ēriks Stendzenieks joprojām ir sašutis par to, ka partiju reklāmas naudas vākšana ir uzlikta uz tautas pleciem. “Es uzskatu, ka partijām pašām ir jāvāc atbalstītāji, jāpārliecina cilvēki, lai ziedo un lai maksā biedra naudas.”
Kad finansējumu uzlika uz tautas pleciem, radās maldīgs priekšstats, ka korupcija beigsies. “Kas tur beigsies! Parādījās aplokšņu algas, nacionāļiem vispār atņēma finansējumu par kaut kādiem pārkāpumiem, kaut kādi citi partijnieki viegli iemaksāja pa septiņiem tūkstošiem eiro partijas kasē, kaut gan deklarētie ienākumi ir 1200 eiro mēnesī. Sauklis bija: izbeigsim partiju negodīgo finansēšanu! Uzliksim visu uz tautas pleciem. Un nekas tiešām nebeidzās: alkatība jau nevar beigties.”
Stendzenieks uzskata, ka partiju finansēšanas sistēma ir šķība un greiza. “Ja tu neesi spējīgs piesaistīt domubiedrus, kuriem tavas idejas ir simpātiskas, tad maksāsim visi par tevi solidāri! Maksā tagad, piemēram, Rosļikovam solidāri!”
Ar Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu 13. Saeimā ievērojami tika palielināts finansējums partijām, grozot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, lai samazinātu iespējas uz valsts budžeta naudu pretendēt izjukušām frakcijām. Tāpat grozījumi likumā paredzētu, ka ne mazāk kā 30% no partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma jāizlieto tās darbības saturiskajai nodrošināšanai: pētījumu un aptauju finansēšana, semināru, apmācību un ekspertu diskusiju rīkošana.
Šīs prasības ir palikušas bez uzmanības, labākajā gadījumā tikai neliela daļa finansējuma tiek novirzīta pētījumiem, semināriem un vispārējas izglītības celšanai, un partijnieki - kā izteicās Stendzenieks - ar gandarījumu uzlika maksājumus uz tautas pleciem. Tā vienkāršāk un vieglāk. Turpini maksāt, tauta.
