Partijas sāk aktīvāk gatavoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Rīgā

© Dmitrijs Suļžics / F64

Partijas sākušas apzināt kandidātus nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Rīgā, vēsta Latvijas Televīzija.

Zaļo un zemnieku savienība, kas līdz šim nav tikusi pārstāvēta Rīgas domē, gaidāmajās vēlēšanās kandidēs kopā ar "Gods kalpot Rīgai". Viens no saraksta līderiem būs bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš nolēmis atgriezties politikā, bet mēra amata kandidāts būs Oļegs Burovs, kura balss pašlaik ir ļoti būtiska vairākuma nodrošināšanai valdošajai koalīcijai Saeimā.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" vēlēšanu listē pirmais numurs plānots tās līderim, Saeimas deputātam Aināram Šleseram, bet saraksta otrais numurs tiks atvēlēts bijušajam "Saskaņas" parlamentārietim Andrejam Klementjevam. Kandidātu vidū būšot arī vēl viens no politiķa Viļa Krištopana dēliem - Kaspars Krištopans, kura brālis Kristaps jau ievēlēts Saeimā.

"Latvijas attīstībai" saraksta pirmo numuru nolēmusi atvēlēt bijušajam Saeimas deputātam Jurim Pūcem. Saraksta galvgalī būs arī Vjačeslavs Dombrovskis un agrākā izglītības ministre no konservatīvajiem Anita Muižniece.

Nacionālā apvienība (NA) par iekļūšanu domē cīnīsies vicemēra Edvarda Ratnieka vadībā. Kandidātu vidū būšot līdzšinējie domnieki un partijas biedri, piemēram, pāris mēnešus Eiropas Parlamenta deputāta "maizi baudījušais" Ansis Pūpols.

"Saskaņa" saraksta galvgalī plāno likt līdzšinējos domniekus Andri Morozovu, Regīnu Ločmeli un uzņēmēju Emīlu Jakrinu. Partijas "Stabilitātei" līderis būs parlamentārietis Aleksejs Rosļikovs, kurš domē sāka savu politisko karjeru.

"Progresīvo" līdere varētu būt domniece Justīne Panteļējeva, savukārt "Apvienotais saraksts" vēl nav izraudzījies savu līderi. Kā viens no kandidātiem tiekot apsvērts Saeimas deputāts Andris Kulbergs, vēsta LTV.

Galvaspilsētas domē tiks ievēlēti 60 deputāti. Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām sāksies nākamā gada martā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais