6. jūlijā Baltkrievijas Augstākā tiesa piesprieda 14 gadus ilgu cietumsodu Viktoram Babariko, vienam no Baltkrievijas redzamākajiem opozicionāriem. 2020. gadā Viktors Babariko plānoja kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču neilgi pirms velēšanām viņš tika aizturēts. Formāli prāva nebija politiska, jo pretendents uz Baltkrievijas prezidenta amatu tika apsūdzēts korupcijā, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksāšanā.
Tūdaļ pat pēc sprieduma pasludināšanas ASV vēstniecība Baltkrievijā savā tvitera kontā izplatīja paziņojumu: “Baltkrievijas tiesu sistēma šodien apliecināja, ka ir nežēlīgi netaisnīga, notiesājot Viktoru Babariko un parādot, ka Lukašenko režīms neapstāsies ne pie kā, lai saglabātu varu.”
Līdzīgi uz Viktora Babariko notiesāšanu reaģēja arī Eiropas Komisija, kuras pārstāvis Peters Stano paziņoja, ka Viktoram Babariko piespriestais “sods ir viens no vismaz 125 netaisnīgiem un patvaļīgiem Baltkrievijas tiesu spriedumiem politiski motivētos procesos, kuri bieži notiek aiz slēgtām durvīm un bez pienācīgas likumu ievērošanas” .
Visā šajā starptautiskās solidaritātes demonstrēšanā, nosodot cietumsodu vienam no redzamākajiem Baltkrievijas opozīcijas līderiem, pietrūka Latvijas valdības un Saeimas nosodījuma.
Latvijas klusēšanu iespējams var izskaidrot ar to, ka Latvija Viktora Babariko prāvas kontekstā balansē iegūt ļoti bēdīgu slavu kā Lukašenko režīma balsts. Lai gan vakar Latvijas prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe apgalvoja, ka Latvija bija “atteikusi izpildīt Baltkrievijas tiesiskās palīdzības lūgumus, kas bija saistīti ar opozicionāru Viktoru Babariko”, tomēr, kā Neatkarīgā jau norādīja 2020. gada 12. augustā rakstā “Mūsu specdienestu palīdzība Baltkrievijai apdraud Latvijas reputāciju”, Aleksandra Lukašenko galvenais politiskais pretinieks 2020. gada prezidenta velēšanās tika neitralizēts, izmantojot informāciju, kas tika saņemta no Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta.
Jau tolaik mēs norādījām, ka Latvijas specdienestu palīdzība Baltkrievijas varas struktūrām var Latvijai ļoti dārgi izmaksāt un ka “ir pamats domāt, ka Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests sadarbojas ar Baltkrievijas varas struktūrām nevis pēc savas iniciatīvas, bet izpildot noteiktu Latvijas vadošo politiķu rīkojumu”. Jau tolaik mēs aicinājām iesaistīties Saeimas deputātus, lai noskaidrotu, kurš no Latvijas redzamākajiem politiķiem izlēma atļaut piegādāt informāciju un pierādījumus Lukašenko režīmam, kas pavēra iespēju notiesāt ievērojamāko Baltkrievijas opozicionāru par saimnieciska rakstura noziegumiem.
