Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums netic, ka valdība ņem vērā mūsu intereses

Eirobarometra aptauja: 77% Latvijas izdzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā valsts pārvaldē © Neatkarīgā

Kā liecina 8. februārī publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja, Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākā ticība, ka valsts vara ņem vērā iedzīvotāju intereses.

Eirobarometra aptauja tika veikta no 2021. gada 1. novembra līdz 2. decembrim visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē un papildināta ar tiešsaistes intervijām, ja tas bija nepieciešams ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ. Kopumā tika veiktas 26 510 intervijas, un ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.

Uz jautājumu “Cik lielā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat apgalvojumam “Manam viedoklim ir nozīme mūsu valstī”” 41% no aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem atbildēja, ka piekrīt, bet 49% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes savas valsts pārvaldē.

Lietuvā uz tādu pašu jautājumu tikai 29% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atbildēja, ka piekrīt, bet 65% lietuviešu uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes savas valsts pārvaldē.

No Baltijas valstīm viszemākā uzticība savas valsts pārvaldei ir Latvijā. Uz jautājumu “Cik lielā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat apgalvojumam “Manam viedoklim ir nozīme mūsu valstī”” tikai 23% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atbildēja, ka piekrīt, bet 77% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes Latvijā.

Savukārt vidēji visās Eiropas Savienības valstīs 58% iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme viņu zemē, un tikai 39% no visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem šādam viedoklim nepiekrīt.

Eirobarometra aptaujas rezultāti skaidri iezīmē, ka atšķirībā no vairuma ES dalībvalstu, kurās vietējās varas darbība kovida laikā ir novērtēta atzinīgi, gan Lietuvas, gan Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums ir izteicis neuzticību savu zemju politiskajiem režīmiem un novērtējuši savu valdību un valdošo politisko spēku darbošanos kovida laikā kā nemākulīgu un iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.