LETA–DPA no Štutgartes (Vācija) 25. augustā ir atnesusi ziņu: pēc tam, kad pilnībā potēto skaits sasniedzis gandrīz 60% no iedzīvotāju kopskaita, Vācijā sākušās debates par pieejas maiņu Covid-19 pandēmijai.
Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme piektdien pārtrauca masveida kontaktu izsekošanu inficēšanās gadījumos, un drīzumā to pašu gatavojas darīt arī Bādene-Virtemberga, trešdien paziņojusi zemes Veselības ministrija.
Tas nozīmē, ka restorānu, kinoteātru vai muzeju apmeklētājiem vairs nevajadzēs atstāt savus personīgos datus.
Līdz šim dati bija nepieciešami, lai veselības aprūpes sistēmas amatpersonas inficēšanās gadījumos varētu noskaidrot inficētā cilvēka kontaktpersonas.
Situācija ir mainījusies, jo pieaug vakcinēto un izslimojušo skaits, norādījis ministrijas pārstāvis.
Pēc Roberta Koha institūta (RKI) datiem, līdz šim vakcinēti 49,9 miljoni cilvēku jeb 59,4% no iedzīvotāju kopskaita, bet pirmo poti saņēmuši 53,5 miljoni jeb 64,4%.
Turpmāk par svarīgāko indikatoru kļūs Covid-19 pacientu hospitalizācijas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
Latvijā nav tik skaisti kā Vācijā, jo vismaz pirmo poti ir saņēmuši tikai 44,5% iedzīvotāju, tomēr tas ir vairāk nekā vidēji pasaulē (32,9%).
Ir, uz ko tiekties. Gan jau ar plaģiātreklāmām un sabiedrības biedēšanu, un draudēšanu šis skaitlis palielināsies... Atnāks Egils Levits un paziņos vēlreiz, ka nevakcinētajiem nav cilvēktiesību, un tad visi teciņus skries uz vakcinācijas punktiem gadatirgos, zaļumballēs un izbraukuma autobusos...
Lai vai kā, visas Latvijas, visas Eiropas un pat pasaules acu priekšā līdz šim ir bijis vērojams absolūts absurds. Tie ir kumulatīvie saslimstības rādītāji uz attiecīgu iedzīvotāju skaitu (100 000). Šie skaitļi ir bijuši ārkārtīgi svarīgi pie cilvēku ceļošanas (dzeltenās, sarkanās un vēl kādu krāsu zonas valstis). Šo ciparu dēļ jo daudzi ir bijuši spiesti sēdēt mājsēdē piecas, desmit vai divpadsmit dienas bez kādiem simptomiem un vajadzības. Šie cipari it kā raksturo kovida izplatību tajā vai citā valstī. Šo ierobežojumu dēļ ir cietušas visu valstu ekonomikas. Latvijas ekonomika tikpat vai vēl vairāk.
Tas veidojas no tiem cilvēkiem, kuri jau klepo, šķauda, jūt sāpes krūtīs vai nāves smaku. Vēl ir tādi, kam kaut kādu darba pienākumu dēļ vajag veikt testu. Šis skaitlis tad tiek palielināts līdz 100 000 un izdalīts procentuāli. Dažādās valstīs šie kumulatīvie rādītāji tiek taisīti dažādi. Tas, protams, kaut ko rāda - tendences. Ar to var operēt, spekulēt un manipulēt. Taču ņemt šo ciparu par absolūtu objektivitāti diezin vai var. Tie nav pat reitingi, ar ko nodarbojas tirgus un politikas pētījumu firmas, kas savus pētījumus veic pēc nejaušības principa.
Tad nu Vācija ir beidzot nākusi pie prāta, un tur ir sākušās diskusijas.
Vācijā kritērijs būs nevis kumulatīvā pusnesaprašana, bet tas, cik stipra ir valsts veselības aprūpes sistēma pret kovida sērgu. Jādomā, ka citas valstis arī paņems Vācijas ideju.
Latvijas valdībai Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā līdz šim ir bijusi līnija uz raudzīšanos mutē starptautiskajiem aizdevējem un Rietumeiropas padomdevējiem, jebkuram pseidoinvestoram un ārzemju blēdim - šķidrās gāzes tirgoņiem un Latvijas ostu likvidētājiem.
Bet tad kāda problēma? Tas jau lieliski! Tur pat nav pretrunas. Latvijas Krišjānis Kariņš Vācijas Minsterē ir bijis skolnieks pie Egila Levita. Tad kāpēc nepamācīties no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes un Bādenes-Virtembergas, kur jau sāk apjaust, ka ar kovidu kaut kas nav īsti kārtībā?
Tūlīt mainīsies pieeja kovida kritēriju fiksēšanai, ko ir iesākusi Vācija. Latvija varētu būt progresīva un atmest kumulatīvo rēķināšanu, bet jau laikus domāt par savas veselības aprūpes sistēmas atbilstību kovida izaicinājumiem. Varētu ne tikai smērēt ciet šķirbas slimnīcās par pieciem miljoniem eiro (ir tāds valsts iepirkums), bet kaut ko pielikt pie algas sanitāriem, medmāsām. Ja nebūs cilvēku, kas kopj slimniekus, tad arī gultasvietām tā īsti nav nozīmes.
Ja Latvijas kapacitāte arī turpmāk grozīsies tikai ap 1000 gultasvietām potenciāliem kovidslimniekiem, tad tas ir nožēlojami pret visu iedzīvotāju skaitu, kas pagaidām vēl ir ap 1,9 miljoniem (drīz būs mazāk).
Spriežot pēc Vācijas, turpmāk nevarēs spekulēt ar kumulatīvajiem cipariem, bet valstu koviddrošība tiks vērtēta pēc tā, cik stipra ir to veselības aprūpes sistēma. Vācija ir diezgan ietekmīga valsts, kas mēdz pavilkt sev līdzi citas. Ja Latvijas sistēma būs vārga, tad arī lielu cerību tikt galā ar kovidmurgu nav.
