Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.
Snidzis, kusis un atkal salis ir arī agrākajos laikos, taču grūti atminēties, kad būtu bijis tik dramatiski. Bija arī pie mēra Nila Ušakova dažkārt uz pavasara pusi daudz bedru, bet pilsētas dienesti tās kā nebūt daudzmaz laikus aizlāpīja. Cerams, ka aizlāpīs arī tagad pie mēra Mārtiņa Staķa (“Par!/Progresīvie” (PP)) - sākumam vismaz dziļākās, ar asām malām un negaidītākās bedres, kurās vells var kaklu nolauzt.
Taisnība, ka šī ziema nav Rīgas varu lutinājusi, un vēl jau nevar zināt, kas notiks tuvākajos mēnešos, jo ziema vēl nav beigusies.
Bedru lāpīšana maz ko dod, un tas ir uz īsu laiku. Kārtīga asfalta uzklāšana iespējama būs tikai ap maiju vai vislabākajā gadījumā ap aprīļa vidu.
Nezin vai rīdzinieku, katrā ziņā ne visu rīdzinieku, interesēs ir bijuši Mārtiņa Staķa vadītās domes stabiņu eksperimenti vai arī padošanās un roku nolaišana lielās snigšanas laikā, kad Rīgas mērs paziņoja, ka sniega aizvešana maksā milzu naudu un par šo naudu var uzbūvēt bērnudārzus. Taču bedru jautājumā tagad Mārtiņš Staķis ir kopā ar rīdziniekiem - tik tiešām rīdzinieku interesēs ir, lai ielas galvaspilsētā būtu gludākas. Rīgas mērs konstatē, ka, lai bedru nebūtu un ielas būtu kārtībā, vajag naudu - vajag ļoti daudz naudas. Taču naudas trūkst, un tas ir tāpēc, ka valdība ir samazinājusi pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kamdēļ Rīgas budžets tādā veidā ir zaudējis 139 miljonus eiro. Tā Rīgas mērs stāstīja intervijā TV3.
Līdz ar to redzama īpatnēja aina -
Rīgas mērs kritizē valdību, un Rīgas dome ir nonākusi opozīcijā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) Ministru kabinetam un Saeimas valdošajai koalīcijai, kas sastāv tikpat kā no tām pašām partijām, kuras ir valdošās arī Rīgas domē. Kautiņš vienas komandas ietvaros!
Tā gadās! Kas citam Milzu Lempim bedri rok, pats iekrīt. Bumerangs trāpa metējam pašam pa degunu. Mārtiņš Staķis pie tā nav tā īsti vainīgs, jo viņš to nelēma, taču “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” (AP) un Jaunās konservatīvās partijas politika visu 13. Saeimas laiku ir bijusi kaitēt, sabotēt, pazemot, samazināt ne tikai Rīgas, bet arī visu citu pilsētu un pašvaldību lomu un patstāvību. Tas laikam aiz skaudības, jo, cik sociologu firmas ir veikušas iedzīvotāju aptaujas, tik vienmēr rezultāts ir bijis tāds, ka pašvaldībām sabiedrība uzticas daudz lielākā mērā nekā valdībai, Saeimai un partijām. Tāpēc Saeima un valdība ir mazliet padarbojusies... Piemēram, teikšana brīvostu pārvaldēs Rīgas un Ventspils pašvaldībām ir atņemta. No šīs pašas sērijas ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale. Kad bija aktuāli piesmacēt Nilu Ušakovu (“Saskaņa”), par šādiem lēmumiem koalīcijai bija prieks, taču lēmumu un likumu pieņemšanā ir liela inerce - tas nenotiek uzreiz uz rītdienas brokastlaiku. Un tagad iznāk, ka Mārtiņš Staķis ir dabūjis Nilam Ušakovam domātās rīkstes...
Iepriekš IIN ieņēmumi sadalījās tā, ka 80% tika atvēlēti pašvaldību budžetiem, bet 20% valsts budžetam. Taču valdība izdomāja, ka nav ko pašvaldībām atdot tik daudz, un šo proporciju izmanīja uz 75% pret 25%. Bet pašvaldībām ir tikai divi ieņēmumu avoti no nodokļiem - nekustamā īpašuma nodoklis un IIN. Saprotams, ka tas bija skarbs naudisks trieciens. Rīgai, kā lēš Mārtiņš Staķis, tie ir apmēram 139 miljoni. Par šādu naudu varētu ielas lāpīt uz nebēdu un vēl bērnudārzu jumtiem pāri paliktu.
IIN pārdales lietas vairāk tā kā ir “Jaunās vVienotības” darbības lauciņš, kur finanšu ministrs ir Jānis Reirs, tomēr Mārtiņš Staķis varētu aizstaigāt līdz “Attīstībai/Par!” birojam vai frakcijai un pažēloties tur. Kā tas nākas, ka galvaspilsēta tiek apdalīta un AP tam piekrīt?
Lai vai kā un lai arī “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”, tā ir kovidkrīzes apkarošanas nauda, un Rīgas dome uz to nevar pretendēt. Līdz nākamā budžeta sastādīšanai vēl tālu, tas būs jau pēc vēlēšanām, nodokļu pārdales likumi līdz tam laikam netiks pārskatīti. Līdz ar to Rīgas domei nāksies vien veidot savu finanšu politiku pašreizējā pilsētas budžeta ietvaros, lemjot, kas ir prioritārs - ielas, nabagmājas, skolēni, bomži, suņi vai varbūt kāds svētku salūts.
Tā kā tuvojas nevis Rīgas, bet 14. Saeimas vēlēšanas, Mārtiņam Staķim nāksies pastāvēt mazliet pie ratiem - politiskās cīņas vidē tiks kultivētas citas tēmas, bet galvaspilsētas ielu kvalitāte tiks aizairēta pēc iespējas tālākā plānā. Ar cerību, ka oktobrī tas aizmirsīsies.
