1. aprīlī tiks atcelti gandrīz visi līdzšinējie Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Taču Latvijas valdība nebūtu Latvijas valdība, ja neatgādinātu par savu pastāvēšanu un neatstātu suņa astei vēl mazu strupulīti, kura nociršanu atlikt uz vēlāku laiku.
Obligātā kārtā darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām.
Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta arī pēc 1. aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs - gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem.
Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta jāturpina lietot arī sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu.
Tātad ar vienu roku premjers Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts iezvana tautas kovidbrīvlaišanu, bet ar otru atstāj spēkā visādus pinekļus, lai sabiedrība neiedomājas, ka varēs darīt, ko grib. Jo kā tad bez normatīvajiem aktiem? Bez normatīvajiem aktiem nekādi nevar.
Valdošās aprindas turpina uzskatīt sabiedrību par maziem bērniem, kuri jātur stingros grožos, visādi jāregulē, bet par nepaklausību jāper. Vai tomēr nav otrādi - varbūt sabiedrībai ir vairāk kolektīva saprāta nekā vadoņiem? Katrā ziņā pēc diviem kovida murga gadiem ļaudis ir daudz ko iemācījušies un daudzām lietām nav nepieciešami Ministru kabineta saistošie noteikumi vai grozījumi speciālā kovidlikumā.
Vai tad Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība pati nezina, ka tās “klienti” dzīvo epidemioloģiski riskantā vidē un nav pieļaujams ienest vīrusus no ārpuses? Nav jau tikai kovids, tagad ir arī gripa. Un sazin kādas vēl sērgas var ievazāties. Tāpat bez kādiem noteikumiem ir skaidrs, ka cietumos jāturas pie higiēnas un piesardzības.
Tāpat izglītības un sociālās aprūpes iestāžu vadītāji paši labi zina, kādas sekas var būt, ja kāds darbinieks saslimst un aplaiž ar kovidu vai gripu citus. Īpaši bēdīgi var iznākt, ja sērgu ievazā veco ļaužu pansionātā, kurā dzīvo cilvēki ar vārgu imunitāti. Dabiski, ka tur ir jāpiesargājas neatkarīgi no tā, kādus noteikumus sacer, pieņem un atceļ viedā vara Rīgā.
Un tāpat privātie uzņēmumi gan jau labāk zinās, kā nodrošināt savu darbinieku veselību. Jo, ja darbinieki slimos, tad uzņēmējs cietīs zaudējumus.
Neatkarīgi no tā, ir vai nav spēkā kādi noteikumi, gan jau sabiedrība pati pašregulēsies. Jo daudzas lietas ir jau iegājušās un kļuvušas par visnotaļ labu ieradumu. Piemēram, stāvēšana veikalā pie kases, ievērojot kaut kādu distanci. Divi metri tur nesanāk, bet nav jādrūzmējas, jāgāžas virsū priekšā stāvošajam un jābāžas viņa privāti intīmajā telpā. Stāvēšana rindā atstatus ir visnotaļ pozitīvs kovida laikā iegūts ieradums, un būtu labi, ja tas cilvēkos saglabātos pēc iespējas ilgāk ar vai bez pandēmijas.
Tāpat arī ar masku un respiratoru lietošanu, ko no augšas vara joprojām uzspiež kā obligātu sabiedriskajā transportā. Dzirdēts gan, ka 1. maijā varbūt masku obligātums tikšot atcelts. Bet kāpēc vajadzīgs kaut kāds datums? Masku lietošanai vajadzētu būt vienkārši labajam tonim, nevis Kariņa un Pavļuta pavēlei. Nevis lai izpildītu pavēli, bet lai neapdraudētu līdzcilvēkus, ir vajadzīga maska. Ja kāds indivīds klepo un šķauda, tad viņam pašam būtu jābūt apzinīgam un jāuzvelk maska, lai viņa šķaudieni nelido pa gaisu. Ja veikalā vai autobusā šāds indivīds ir bez maskas, tad tas ir nepieklājīgi - tāds indivīds ir lops.
Valdība ar lēmumu nevar noteikt un paredzēt, kurā datumā var sākties karstums. Pašlaik maskām un respiratoriem nav ne vainas, taču, ja laiks kļūs silts vai karsts, maskas kļūs par lielu apgrūtinājumu - būs grūti elpot. Cilvēki, kam astma vai sirds slimības, cietīs un saslims, ģībs un būs nelaimīgi. Sevišķi mazjēdzīgi būs, ja vasarā kovida izplatība būs ļoti maza. Var nojaust, ka tieši tā arī būs, jo izplatības līkne pikē lejup un ar katru dienu ir mazāk saslimušo. Karstā laikā un pie mazas kovida izplatības no maskām celsies vairāk ļaunuma nekā labuma.
Tomēr nebūtu pareizi no maskām atteikties pavisam, pat ja Kariņš un Pavļuts atļāvis.
Tam būtu jābūt katra cilvēka individuālai izvēlei - maskēties vai nemaskēties, lai vai kāds 1. maijs vai cits datums ir pienācis.
Vasaras nogalē man gadījās pabūt Polijā, kur jau tolaik redzēju absolūtu brīvību masku lietošanā - lielveikalos apmēram puse ļaužu bija ar maskām, puse bez. Kafejnīcā, kas bija kantoru ēkas pirmajā stāvā, pārdevējas tirgojās bez maskām uz sejas. Turpat netālu beķerejā pārdevēji bija ar maskām. Un dažs ar masku uz sejas staigāja arī ārā uz ielas. Nevienam nekādu problēmu - neviens nemetās citu mācīt, kā viņam jādzīvo.
Zviedrijā vispār ierobežojumi ir bijuši minimāli - gandrīz nekādi. Higiēnai un sabiedrības uzvedībai pandēmijas apstākļos ir bijis ieteikuma, nevis pavēles raksturs. Zviedrijā, ja kāds nebija vakcinējies, pārējie cilvēki uzskatīja, ka viņam varbūt ir kādi motīvi tā rīkoties, bet valdība nespieda ar varu vakcinēties. Rezultātā zviedru kovidvakcinācijas aptvere ir stipri vien lielāka nekā Latvijā.
Tikmēr pie mums kovidmurga gados ļaudis ir turēti nemitīgā stresā un bailēs no soda - ir bijušas kafejnīcas, kas ir spiestā kārtā beigušas darbību tāpēc, ka kāds darbinieks bijis pieķerts bez maskas. Policija, sevišķi jau mājsēdes laikā, moži ziņoja, cik simtiem un tūkstošiem kādus sodus ir uzlikusi, kādas milzīgas sodanaudu summas uzliktas iedzīvotājiem.
Vajadzētu tomēr kaut kā virzīties projām no policejiskas valsts! Latvijai vajadzīga brīvas un demokrātiskas valsts seja!
Var gadīties, ka rudenī kovids atkal sāk strauji izplatīties. Visticamāk tas būs kāds lipīgāks, bet jau mazāk kaitējošs un mazāk nāvīgs vīrusa paveids. Bet 1. oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, un valdošās partijas negribēs izsaukt uz sevi ļaužu dusmas, kļūstot par jaunu ierobežojumu ieviesējām. Un nevajag jau arī jaunus ierobežojumus! Nevar un nevajag mūžīgi baidīties; vajag saprātīgi piesargāties!
