Deputāti uz nebēdu izšķērdīgi vizinās un īrē dārgus dzīvokļu

© Depositphotos.com

Neraugoties uz algu palielinājumu, jaunievēlētie deputāti čakli tērē arī kompensāciju naudu – viens deputāts mēnesī pamanījies degvielā nobraukt 846 eiro, citam par dzīvokli Rīgā mēnesī jākompensē 800 eiro.

Sākot ar 1. janvāri, ir būtiski palielinājušās politiķu un amatpersonu algas. Ministru prezidents, Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētājs saņems 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas, ministri 7052 eiro, bet Saeimas deputāti 3981 eiro. Visiem tas ir ļoti straujš algu pieaugums - deputātiem par 34%, bet Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%.

Šoreiz vairs nav tik neglīti, ka deputāti būtu piešķīruši algas paši sev. Likuma grozījumus par algu aprēķinu 13. Saeima pieņēma jau 2021. gada beigās. Bet nav jau arī tā, ka nekas nebūtu maināms - ja 14. Saeimai būtu politiskā griba, tā varētu nobremzēt gan augstāko amatpersonu algu kāpumu, gan iesaldēt savas algas. Taču šādas politiskās gribas deputātiem nav.

Deputātu 3981 eiro gan nav visa nauda, ko viņi saņem - vēl ir visādas piemaksas un kompensācijas. “Neatkarīgā” noskaidroja, cik lielas ir 14. Saeimas deputātiem aprēķinātās transporta un mājokļa īres kompensācijas par 2022. gada novembri.

Transporta un mājokļa kompensācijās par novembri 32 Saeimas deputātiem kopumā izmaksāti 15 625 eiro.

Kasparam Melnim (ZZS) par novembri kompensācijā samaksāti 1074 eiro, Līgai Kozlovskai (ZZS) - 1003 eiro.

Dārgāko mājokli īrē Līga Kozlovska (800 eiro) un Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”), (689 eiro), Mārtiņš Daģis (“Jaunā Vienotība”), (530 eiro). Vislielākie transporta izdevumi bijuši Kasparam Melnim (846 eiro) un Uģim Mitrevicam (NA), (589 eiro). Par transportu un dzīvokli prāvu kompensāciju (899 eiro) kopā ir saņēmusi arī Viktorija Pleškāne (“Stabilitātei”). Edmunds Teirumnieks (NA) par transportu un dzīvokļa īri ir saņēmis 853 eiro.

Kompensāciju sistēma ir izdomāta tādēļ, lai netiktu diskriminēti reģionos dzīvojoši deputāti un lai viņi ar pilnu krūti varētu piedalīties likumdošanas darbā. Piemēram, Kasparam Melnim uz Rīgu jābrauc no Rēzeknes, Mārtiņam Daģim no Aizkraukles. Bet arī bijušais Siguldas mērs Uģis Mitrevics ir nobraukājis ne mazu summu - 589 eiro. Degviela ir dārga, tomēr kā var nodedzināt degvielu par 846 eiro? Tad jābraukā uz Rēzekni ar ļoti rijīgu auto katru dienu, un dažu dienu arī pa divi lāgi.

Kas tie par apartamentiem, kuru īre maksā 800 un 689 eiro? Bet tā jau nav pašu tautas kalpoņu nauda, kas jāmaksā. Kompensācijas samaksā nodokļu maksātāji.

Trīs ceturtdaļas 14. Saeimas deputātu ir jaunpienācēji, kuru nebija 13. Saeimā. Daudzus no viņiem plašāka publika nepazīst un nav pat par viņiem dzirdējusi. Viņi joprojām neko sakarīgu nav paveikuši - budžets būs “tehniskais”, valdība tā īsti nav sākusi strādāt. Bet lielākas algas un kompensācijas gan deputātiem it labi jau patīk.

Nezin vai jaunie Saeimas deputāti to apzinās, bet viņi dzīvo ļoti paaugstināta riska apstākļos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iecienīts sporta veids ir pieķert deputātus kādās sīkās blēdībās ar degvielu vai dzīvokli, kurā deputāts nedzīvo, un tad uzkonstruēt krimināllietu. Savulaik Askolds Kļaviņš (ZZS) un arī Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) par nelikumīgu kompensāciju saņemšanu dabūja notiesājošus spriedumus.

Grandiozais algu pieaugums augstākajām amatpersonām, tāpat arī Saeimas deputātu jaunās algas un kompensācijas ikviens pilsonis var salīdzināt ar paša ienākumu dinamiku pēdējā laikā. Ir kam veicas strādāt sfērās, kas turas uz ūdens, taču diezin vai arī tur ienākumi ir auguši straujāk nekā inflācija - 10%, labākajā gadījumā 20% ir bijis algas pieaugums. Bet ne jau 34% vai 75%.

Tāpēc neviļus rodas īgnums. 14. Saeimas deputāti jau pirmajos darbības mēnešos ir demonstrējuši sevi kā diezgan mazproduktīvu, bet rijīgu ļaužu kopu.

Sociologu aptaujās starp visāda veida institūcijām Saeimas un politisko partiju reitingi allaž ir katastrofāli zemi. Diemžēl neizskatās, ka šajā ziņā notiks būtiskas izmaiņas un tauta piepeši sāks sirsnīgi uzticēties parlamentam un partijām

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.