Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) 28. marta vakarā izplatīja paziņojumu, kurā nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību – dārgu 2022. gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā –, solot pieprasīt skaidrojumu "airBaltic" padomei.
Jautājums, kad cienījamais ministrs uzzināja par dārgo lepno elektroauto iegādi - 2023. gada 28. martā vai daudz agrāk?
Atbilde: pilnīgi noteikti daudzus mēnešus agrāk!
Jautājums, kādēļ cienījamais ministrs darījumu nenosodīja uzreiz, kad par to uzzināja, bet tikai tagad, 28. martā?
Atbilde: tādēļ, ka neko nesaprata un bija bail, bet tagad ministru apkalpojošie sabiedrisko attiecību speciālisti iedrošināja saņemties, sapurināties un darījumu drosmīgi nosodīt.
Aģentūras LETA 28. marta ziņā teikts: “Ministrijā [domāta Satiksmes ministrija] norāda, ka "airBaltic" pagājušā gada sākumā noslēdzis līgumu par 12 elektroauto iegādi. Uzņēmums to pamato ar ilgtspējas mērķiem, panākot nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzumu līdz 2050. gadam.”
Tātad LETA norāda, ka J. Vitenberga vadītajā ministrijā par “airBaltic” darījumu bijis zināms krietni pirms 28. marta.
To, ka ministrijai un pašam J. Vitenbergam bija labi zināms šis darījums jau labu laiku pirms 28. marta, apliecina “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa teiktais intervijā “Neatkarīgajai”. Vēl trakāk! No M. Gausa teiktā konteksta izriet, ka par šo darījumu valdības pārstāvji (pats J. Vintenbergs) interesējās tikšanās laikā ar M. Gausu. Noprotams, ka tikšanās laikā spriests par “airBaltic” budžetu un visas “airBaltic” vajadzības no valdības puses apmierinātas. Intervija notika šā gada 17. februārī. Tā tika publicēta turpinājumos 27. un 28. februārī.
“Neatkarīgā” M. Gausam, cita starpā, vaicāja: “Vai tiekšanās pēc pasaulē labākā varētu būt skaidrojums, kādēļ esat iegādājušies piecus “Audi e-tron” markas elektroauto, katru par 100 000 eiro? Tie taču nav paredzēti “airBaltic” pasažieriem, bet gan “airBaltic” menedžmentam?”
M. Gauss atbildēja: “Saistībā ar uzņēmuma ilgtspējīgas darbības stratēģiju mums ir savi uzdevumi, to skaitā CO2 emisijas samazināšana. ES emisiju kvotu ietvaros esam iegādājušies emisiju sertifikātus par kopējo vērtību 23 miljoni eiro gadā. Mūsu uzdevums ir panākt, ka līdz 2050. gadam uzņēmumā nav CO2 emisijas. Mums ir izstrādāta stratēģija - mazāk izmantosim plastmasas izstrādājumus, samazināsim elektroenerģijas patēriņu, apkures izmaksas. Elektroauto ir viens no pasākumiem, kā samazināt emisijas. Tie tiks izmantoti ne tikai vadības, bet arī uzņēmumu apkalpojošā personāla vajadzībām. Ja paraugāmies uz izmaksām, tās ir zemākas nekā “Volkswagen Passat” dīzeļa noma. Nomas līgums ir izdevīgs, pateicoties tam, ka tie ir mazāk populāri “Audi” modeļi, jo tie ir elektroauto. Paredzēts kopskaitā iegādāties 13 auto, par kuriem līzings noslēgts uz trim gadiem. Par šo tēmu arī no valdības puses ir bijuši jautājumi. Darījums netiks segts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no uzņēmuma ieņēmumiem.”
M. Gausa intervijā neizskanēja, ka šo darījumu ministrs jel kā būtu nosodījis.
Tagad 28. martā ministrs LETA norādījis, ka “nav pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet nesot saprotams, kāpēc ir jāiegādājas luksusa klases elektroautomašīnas, kas katra izmaksājot teju 100 000 eiro, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības”.
Kas gan tik pēkšņi ir noticis, ka ministram jāmētājas ar nosodījumiem? Vai tad nebija tā, ka gada sākumā, iztaujājot M. Gausu par dārgajiem auto, ministram nebija argumentu, ko likt pretim M. Gausa profesionāli sagatavotajam stāstam, kuru vizuāli papildināja dažādi aprēķini un grafiki? Vai tad nav tā, ka, uzņemoties satiksmes ministra pienākumus, tomēr der šo to zināt par nozari? Bet, ja nav šādu zināšanu, tad der aicināt talkā padomniekus, kuri ir spējīgi diskutēt ar M. Gausu par to vai citu valstij piederošā uzņēmuma izdevumu sadaļu?
