Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.
Valdība otrdien lēma par vairāku pašvaldību pārstāvju apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē, ļaujot šos pienākumus savienot ar citiem amatiem. Minētajā padomē pārstāvji darbojas bez atlīdzības.
Piemēram, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, politiskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” valdes loceklis, biedrības "Latgales reģiona attīstības aģentūra" padomes priekšsēdētāja vietnieks, biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes loceklis, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas balsstiesīgais pārstāvis.
Padomē apstiprinātais Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs ir Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu projektu Uzraudzības komitejas balsstiesīgais loceklis, Sabiedriskā transporta padomes loceklis, Madonas novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Motosporta federācijas viceprezidents, Latvijas Biatlona federācijas valdes loceklis, biedrības “Kalsnavas jaunieši'' valdes priekšsēdētājs, politiskās partijas ''Latvijas Zemnieku savienība'' Madonas nodaļas vadītājs, biedrības ''Volejbola attīstība Madonas novadā'' valdes loceklis, biedrības ''Reģionālo attīstības centru apvienība'' valdes loceklis, biedrības "Mācies peldēt Latvijā" valdes loceklis, biedrības "Florbola klubs "Madona"" valdes loceklis.
Padomē apstiprinātais Jelgavas mērs Andris Rāviņš ir arī Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieks, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētājs, Jelgavas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētājs, Jelgavas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājs, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes loceklis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedrs.
Ņemot vērā likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto, ka amata savienošanas atļauju sniedz attiecīgās publiskas personas iestādes vadītājs, kā arī to, ka rīkojumu par padomes sastāvu izdod Ministru kabinets, šajā gadījumā amatu savienošanas atļaujas arī ir jāizsniedz Ministru kabinetam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) paskaidroja, ka procedūra, kad valdībai jālemj par atļauju pašvaldību mēriem savienot amatus, ir "muļķīga" un būtu jāmaina šo jomu regulējošais likums, jo šajās situācijā pašvaldību vadītāju rīcībā nevar veidoties interešu konflikts.
Sprindžuks pauda pārliecību, ka viens aktīvs mērs var darboties 5-10 organizācijās un klubos.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka "tā ir tāda reģionu īpatnība, tradīcija", kad katra biedrība vēlas, lai tajās darbotos pašvaldības pārstāvji. "Izklausās dīvaini, bet tur nekā ļauna nav," sacīja Kučinskis.
Agris Lungevics un Andris Rāviņš, ieņemot virkni amatu, par 2022. gadu ir saņēmuši 0 eiro.
Edgars Mekšs vienīgi par Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa pienākumiem saņēmis 2022. gadā 1200 eiro (visa gada laikā).
Visu iepriekš minēto amatu savienošanu, izskatās, premjers Kariņš ir skrupulozi izstudējis un savu lielo un mēmo izbrīnu ir vērsis tikai to pašvaldību vadītāju virzienā, kuri nav valdošās koalīcijas un viņa paša “Jaunās Vienotības” biedri. Turpināt studijas premjeram pietrūcis spēka. Ja viņš painteresētos vairāk, izrādītos, ka arī “Jaunās Vienotības” politiķi un pašvaldību vadītāji neieņem mazāk visādu amatu.
Piemēram, Jānis Rozenbergs, Cēsu novada priekšsēdētājs, ir Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Iepirkuma komisijas loceklis, Zemes komisijas loceklis, Attīstības un plānošanas komisijas loceklis, partijas “Vienotība” valdes loceklis un pat akciju sabiedrības “CATA” padomes loceklis un saņēmis šajā amatā gandrīz 5000 eiro.
Monvīds Švarcs no partijas “Vienotība” , Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, ir LSEZ Uzraudzības komisijas loceklis, kā arī Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas priekšsēdētājs, Vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētājs, Ceļu fonda padomes priekšsēdētājs, EZF Uzraudzības komitejas loceklis, Zivju fonda padomes loceklis, Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs, Attīstības padomes loceklis.
Ministru kabineta sēdē tagad jau ministra amatā pie galda sēdēja un lēma bijušais Salaspils novada priekšsēdētājs Raimonds Čudars, kurš 2022. gadā pildīja novada domes priekšsēdētāja amatu, kā arī bija
Rīgas plānošanas reģiona padomes loceklis, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes loceklis, "Latvijas simtgades Salaspils biedrība" valdes loceklis, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” valdes loceklis.
Protams, ka pašvaldību vadītāji var, un tas pat ir vēlams, iesaistīties dažādās sabiedriskās aktivitātēs un amatos, kas nav aizliegti ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām. Vairāki sabiedriski amati paplašina pašvaldības vadītāja redzesloku, ļauj izprast dziļāk vietējās un valsts norises. Ja pašvaldības vadītājam ir pietiekama veselība, nav ne vainas, ja viņš pārzina kaut ko vairāk, ne tikai savas domes ēkas gaiteni.
Problēma laikam ir tur, ka Kariņam ir nepārvarama vēlme visādi emocionāli izteikties un nemaz nedomāt, kā tas izklausās. Ja viņš vispirms būtu painteresējies, kādi “Jaunās Vienotības” kadri ieņem kādus amatus, varbūt tad viņa “mēmums” nebūtu tik kareivīgs. Bet nu tagad ir sanācis tā, ka, rakdams bedri citiem, ir iegāzies pats.
Ja kas, paša Krišjāņa Kariņa amatpersonas deklarācijā nav norādīti politiskie amati, kurus viņš ieņem.
