Beidzot Jēkabpils slepkavības lietā skaidrība! Augstajām amatpersonām – Valsts prezidentam Egilam Levitam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam – izdevies atklāt Jēkabpils slepkavības iemeslus.
LTV dažādos raidījumos augšminētās amatpersonas neatkarīgi cita no citas nosauca šādus traģēdijas iemeslus: E. Levits teica - pie vainas ir nepilnības likumdošanā, no J. Stukāna izteikumiem izriet - par slepkavību aizdomās turētā Leona Rusiņa smadzenes deformējis cietums, savukārt A. Ruks uzskata - ja Rusiņam būtu digitālā sprādze, viņš savam upurim nebūtu tuvojies.
No amatpersonu teiktā nepārprotami izriet, ka notikušajā vainojamas nepilnības likumos, cietums un sprādžu trūkums. Bet kas attiecas uz daudzo dažādo amatpersonu vainu - tur it kā viss kārtībā; nevienam no amata nav jāatkāpjas; neviens no amata nav jāatbrīvo vai jāsoda. Īsāk sakot - visi amatos esošie daudzmaz malači, bet slepkavība - tā pati par sevi bija tāda nelaimīga apstākļu sakritība.
“Nenovērsta slepkavība Jēkabpilī liecina, ka kriminālpolitika Latvijā ir pārāk liberalizēta, kļūdaina un nesekmē prevenciju,” sacīja Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku un ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
“Viss, kas varēja noiet šķībi, ir nogājis šķībi - gan policija, gan prokuratūra, gan arī tiesa, gan arī it sevišķi likumdošana,” LTV raidījumā “Šodienas jautājums” situāciju raksturoja Levits. “Nogalinātā sieviete visu izdarīja pareizi, lai glābtu savu dzīvību - viņa griezās tur, kur vajag, viņa paskaidroja, kas ir noticis, tāpēc visa vaina ir valsts pusē.”
No Valsts prezidenta sacītā izriet, ka ne tikai policija nav bijusi uzdevumu augstumos, bet arī tiesa. Jo tiesa vienā no epizodēm piesprieda nevis augstāko iespējamo sodu, bet 500 eiro sodanaudu. Viņš pārmeta arī presei un tās valodai, jo mēdzot būt tādi formulējumi kā “kāds cilvēks tika iekaustīts”, padarot nodarījumu par kaut ko ne pārāk nopietnu. Tas nozīmējot, ka konfliktu risināšana ar vardarbību Latvijā ir augstākā līmenī pieņemama nekā kaut kur citur.
Uz jautājumu, vai vajadzēja ratificēt Stambulas konvenciju, Levits atbildēja, savērpjot ļoti interesantu verbālu konstrukciju. Vajadzējis pieņemt tādus likumus, ko Stambulas konvencija paredz... Taču, kad žurnāliste Anita Bērtule nelikās mierā un vēlreiz jautāja, vai vajag Stambulas konvenciju ratificēt, viņš atbildēja: “Stambulas konvenciju... Tur ir tādi ideoloģiski jautājumi, kas šajā gadījumā neko nedod. Jautājums ir par to, ja tur ir paredzēts, piemēram, vairāk tādas iestādes vai vietas, kur varmācības upuris var patverties. Un arī tas viss ir iespējams izdarīt. Un tas arī jādara.”
Jādomā, ka šajā brīdī, to dzirdot, visa 14. Saeimas “Progresīvo” frakcija pavisam pilnīgi un galīgi izlēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanās 31. maijā par Levitu nebalsos. Jo “Progresīvo” uzskatā Stambulas konvencijas ratifikācija ir principiāls jautājums un ikviens, kurš neatbalsta tās ratifikāciju, ir iekļaujams kladītē ļauno spēku sarakstā. Līdz ar to Valsts prezidenta vēlēšanās Levitam būs par 10 balsīm mazāk. Tātad ne vairāk kā 39.
Vēl Levits domā, ka, pat ja policija būtu izdarījusi visu, ko tai pastāvošie likumi paredz darīt, ar lielu varbūtību diezin vai ar to būtu pietiekami. Tātad vēlreiz vainīga likumdošana un likumdevējs.
Citā LTV raidījumā “1 : 1” tika iztaujāts Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. “Valsts policijai ir atbildība noteikto funkciju un uzdevumu ietvaros. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir garantēt un aizsargāt personu veselību un dzīvību. Un šajā situācijā tas nav izdevies,” paškritisku nožēlu pauda Ruks. Viņš no atbildības nevairoties un esot atbildīgs par visu, kas policijā notiek, un esot gatavs nolaisties arī līdz mikromenedžmenta līmenim, taču šajā gadījumā viņš neesot bijis informēts par situāciju Jēkabpilī. Bijis tā, ka par situāciju nav bijusi informēta ne augstākā policijas vadība, ne arī reģionālā. No tā jāsecina, ka vairāk vai mazāk bargus sodus saņems Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš un varbūt vēl kāds policists. Dienesta pārbaude jau ir veikta, un tagad sākusies disciplinārizmeklēšana par vairāku amatpersonu darbību, jo augstākajiem priekšniekiem jāsargā sava āda un jāatrod kāds “balasts”, ko nomest, kāds “pārmijnieks”, ko sodīt.
Visā sistēmā esot “nesakontaktēšanās moments”, jo Rukam tapis zināms, ka Tiesībsarga birojs ir bijis lietas kursā par Jēkabpili, bet nav virzījis informāciju vismaz zināšanai Valsts policijas vadībai un reģiona vadībai. Respektīvi, iznāk, ka tiesībsargam vajadzēja uzminēt, ka Austrumzemgales iecirknis nav informējis savu priekšniecību, tāpēc viņam vajadzēja rakstīt un stāstīt par Jēkabpili Rukam un pie viena arī Levitam, Kariņam, Mūrniecei, Interpolam un ANO.
Ruks arī sacīja, ka tagad ir digitālais laikmets un attiecīgas iespējas, tāpēc policija jau virzot Iekšlietu ministrijā jaunu drošības līdzekli - elektronisko uzraudzību. Tas nozīmē, ka personai nosaka par pienākumu nēsāt aproci un aplikāciju, kuru redz cietušais, kuru redz policija, un, ja vardarbīgā persona pietuvojas neatļautā attālumā cietušajam, tad policija reaģē. Šis nenoliedzami ir sakarīgs priekšlikums, tikai nav saprotams, kāpēc tas top tikai tagad? Lai vajātu neapzinīgus kovidslimniekus, aplikācija policijai bija diezgan būtiska palīdze. Bēdīgi slavenais baņķieris Aleksandrs Lavents aproci vienbrīd nēsāja jau ap 1995. gadu.
Vēl par Jēkabpils traģisko lietu TV raidījumā “De facto” ir runājis arī trešais tikšanās pie Levita dalībnieks ģenerālprokurors Stukāns. “Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli. Un viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti,” sprieda ģenerālprokurors.
Tad nu tagad var mēģināt savilkt visu kopā. Ir milzīgs bars vainīgo - vardarbību atbalstoša sabiedrība, prese, policisti un viņu priekšnieks, kurš no “atbildības nevairās”, sava atbildība ir arī tiesai un prokuratūrai. Bet ir vēl trīs visvainīgākie: Levitam tas ir likumdevējs, Rukam tās ir neesošās kāju sprādzes, bet Stukānam - cietums.
Kā tagad šo trijnieku saukt pie atbildības, kā represēt?
Vārdu “likumdevējs” Levits lieto kā eifēmismu - līdzīgi kā tad, ja negribi teikt vārdu “čūskas”, tad saka “lunkanie”. Bet domā ar to viņš 14. Saeimu - visas 100 gudrās galvas, sākot ar Skaidrīti Ābramu (P) un beidzot ar Edmundu Zivtiņu (LPV), Gloriju Grevcovu (S!) ieskaitot.
Droši vien visu likumdevēju nevarēs ielikt cietumā, lai gan, iespējams, ir dažs pilsonis, kurš to labprāt gribētu. Taču to nevar izdarīt. Tāpēc Saeimai tagad nāksies prasties, laboties un sarakstīt bargākus likumus.
Digitālās sprādzes un aplikācijas cietumā arī nevar likt, jo tās domātas prevencijai - tas ir, nēsāšanai ārpus cietuma.
Vēl cietumā varētu likt cietumu, taču tas ir absurds. Kā cietumu var ielikt cietumā? Bet kā nepilnīgo likumu cietumā iedabūt? Kurā kamerā trūkstošā digitālā sprādze sēdēs?
