Kamēr turpinās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) konsultācijas ar opozīcijas partijām “Progresīvie” (P) un ZZS, vai iespējama valdošās koalīcijas paplašināšanās, tikmēr pie politiskās elites galda tiek spriests, vai patiesi tas būs paplašinājums ar Kariņu, vai tomēr jauna valdība ar Arvilu Ašeradenu (JV) vai Andu Čakšu (JV) premjera krēslā.
Ja vienas partijas tiks izstumtas un citas tiks liktas vietā, vārdi “koalīcijas paplašināšana” būs liekami pēdiņās, jo tā jau būs cita valdība, pārmaiņas koalīcijā atstās iespaidu uz plašu parlamenta un valdības amatpersonu loku, jaunajai valdībai būs jāraksta jauna valdības deklarācija, un varbūt būs vajadzīgs arī jauns premjers…
Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu - joprojām vienādojumā ir vairāk nezināmo nekā zināmo.
Kariņš ar visu savu būti rāda, ka vēlas vadīt tādu valdību, kurā tiks ieaicināti arī “Progresīvie”. Taču tad atkārtojas “dežavū” situācija, kas jau bija pagājušā gada rudenī - Nacionālā apvienība (NA) tad piedraud iet no koalīcijas projām, jo tai ar “Progresīvajiem” nav pa ceļam ideoloģisku nesaderību dēļ. NA ļoti, ļoti nevēlas, lai koalīcija tiktu paplašināta - un nevēlas redzēt pie valdības galda arī ZZS. To pašu nevēlas arī AS.
Tikmēr piektdienas pēcpusdienā noslēdzās JV un ZZS sarunas. Kā ziņoja aģentūra LETA, Kariņš teicis, ka sarunās par iespējamu kopīgu darbu nav iezīmējušās pretrunas nevienā no reformu jomām. JV un ZZS sarunas turpināšot, lai saprastu, vai ir iespējama sapratne cilvēktiesību jautājumos un jautājumos par izglītības un veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.
Kariņš jau iepriekš ir norādījis, ka reformas jāveic skolu tīkla sakārtošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Visas šīs reformas ir ļoti pa prātam “Progresīvajiem” - īpaši jau Stambulas konvencija un kopdzīves regulējums. Arī par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu uz biržu P līderi savulaik pauda sajūsmu.
Mazdrusciņ atšķiras tikai Kariņa un “Progresīvo” leksiskais diskurss, skaidrojot, kas tiek domāts ar “reformām” un nepieciešamību veidot plašāku koalīciju.
“Mans mērķis ir izkustināt valdības darbu no stabilitātes uz dinamiku, piesaistot papildus spēkus," uzsvēra Kariņš.
Taču "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs sacīja tā: “Tikšanās laikā pārrunāti vairāki valstī paveicamie darbi, lai izrautos no stagnācijas, kas iezīmējusies pēdējo mēnešu laikā pašreizējās valdības darbā.”
Tātad tas, ko Kariņš sauc par “stabilitāti”, Šuvajevam ir “stagnācija”. Šķiet gan, ka tā diezin vai ir tikai pēdējo mēnešu problēma - vai nav tā, ka stagnācija ir bijusi gan Kariņa otrās valdības laikā, gan arī pie viņa pirmās valdības 13. Saeimas laikā?
Gandrīz visas Kariņa deklarētās “reformu” ieceres pagalam nesakrīt ar NA un arī ar ZZS politiku. Ja premjers ar “skolu tīkla sakārtošanu” domā masveida skolu slēgšanu, tad diezin vai ZZS ir gatava to akceptēt. ZZS vismaz līdz šim ir skarbi kritizējusi ieceri par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu uz biržu, izsakot aizdomas, ka tā būs “valsts mantas prihvatizācija”.
NA visu laiku ir tikai to vien darījusi kā pretojusies Stambulas konvencijas ratifikācijai un kopdzīves likumam. Un ko Kariņš domā ar “darbaspēka jautājumiem”? Konservatīvo NA un ne mazāk konservatīvo ZZS varētu satraukt tādi likumi, kas saistās ar risku paraut vaļā imigrantu masu slūžas.
Pastāv vairāki scenāriji, pēc kuriem var turpmāk attīstīties notikumi ar valdību un koalīciju.
“JV varētu nepildīt solījumus ZZS un “Progresīvajiem”, kas esot doti prezidenta vēlēšanu laikā, Kariņš demisionētu, un tiktu veidota jauna valdība vai arī valdības maiņa tiktu atlikta uz kādu tālāku nākotni, līdz tam valdības vadītājam “torpedējot” paša vadītā Ministru kabineta darbu, piemēram, pretnostatot ministrus vienu pret otru vai kā tamlīdzīgi,” nesen intervijā TV3 pauda NA līderis Raivis Dzintars. Politiķis domā, ka ticamākie esot pirmais un trešais scenārijs, taču reālās norises pilnībā esot atkarīgas no JV lēmumiem.
Pēc Kariņa vārdiem, viņa vadītā valdība pašlaik esot stabila, tikmēr publiskajā telpā jau nopludināts iespējamais atbildības lomu sadalījums nākamajā valdībā, kuru veidotu JV, ZZS un “Progresīvie”, premjers būtu Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš kļūtu par ārlietu ministru.
Vēl kuluāros dzirdams arī tāds scenārijs, ka par premjeri varētu kļūt ārste, uzņēmēja un politiķe Anda Čakša (JV), kura pašlaik ir izglītības un zinātnes ministre. Savulaik viņa bija veselības ministre Māra Kučinska valdībā un sākotnēji bija bezpartejiska ministre, kuru virzījusi ZZS. Vēlāk viņa iestājās Latvijas Zaļajā partijā. Taču pagāja vēl laiks, un savu politisko piederību viņa nomainīja uz JV, bet veselības jomu uz izglītību un zinātni. Avoti JV ziņo, ka partijā, maigi izsakoties, neesot vienprātības par nākamā premjera kandidatūru.
